Kā atbrīvoties no graustiem? 0
Man dokumentos skaitās šķūnis, kura sen vairs nav. Kas jādara, lai to izdzēstu no kadastra bez maksas? Andrejs Mālpilī
Mums laukos pieder veca, pussabrukusi kūts, kuru pakāpeniski jaucam un zāģējam malkā. Ko darīt, lai par to nebūtu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis? Jānis Rēzeknē
Labā ziņa ir tā, ka dabā neesošas palīgēkas no valsts kadastra līdz šā gada 1. oktobrim īpašnieki var dzēst bez maksas!
Daudzus ir sarūgtinājis fakts, ka no šā gada pašvaldībām dotas tiesības iekasēt nekustamā īpašuma nodokli arī par palīgēkām, maksājumu slogu padarot vēl lielāku.
Nodokli rēķinās par ēkām, kas īpašniekam piederēja šā gada 1. janvārī. Un te klāt nāk vēl viena bēda.
Daudzviet, īpaši laukos, eksistē tā sauktie virtuālie šķūnīši – ēkas, kuru dabā vairs nav, bet Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (jeb kadastrā) tās skaitās. Iemesls – dokumentu kārtošana, lai neesošas ēkas dzēstu no kadastra, maksā dārgi. Ja ir vietējās būvvaldes izziņa par ēkas neesamību dabā, – 6,50 lati, bet, ja nav, pēc VZD cenrāža summa sākas no 28 latiem. Bija jāsedz arī ceļa izdevumi, un VZD klientu apkalpošanas centru darbinieki rēķinājuši, ka mazāk par 50 latiem nesanāk. Tādēļ īpašniekam lētāk bija, piemēram, maksāt 3 latu nodokli par sabrukušu šķūni, nekā to dzēst no kadastra.
Dzēšam bez maksas!
Lai nedegradētu ideju par nodokļu iekasēšanu, šogad Valsts zemes dienestam (VZD) ir piešķirti budžeta līdzekļi, un līdz šī gada 1. oktobrim ir iespējams bez maksas dzēst no reģistra tās palīgēkas, kas dažādu iemeslu dēļ dabā vairs nepastāv, bet ir reģistrētas Kadastra informācijas sistēmā.
Lai to izdarītu, ēku īpašniekam VZD jāiesniedz iesniegums un pašvaldības dokuments (izziņa, atzinums, lēmums vai kāds cits) par to, ka ēka dabā neeksistē. Tomēr par šīs izziņas izsniegšanu pašvaldība vai tās būvvalde var ņemt maksu atbilstoši saviem saistošajiem noteikumiem.
VZD Būvju kadastrālās uzmērīšanas daļas procesa vadītājs Ints Pīrāgs paskaidroja, ka bez maksas no kadastra varēs dzēst ziņas tikai par palīgēkām. Tās ir pie dzīvojamām mājām vai nedzīvojamām ēkām uzbūvētas saimniecības ēkas, pagrabi un kūtis ar kopējo platību līdz 60 m2, kā arī sabiedriskās tualetes, individuālās garāžas, šķūņi un siltumnīcas ar kopējo platību līdz 60 m2; nojumes un citas tamlīdzīgas palīgēkas.
Ja rodas neskaidrības, var apskatīties Ministru kabineta noteikumus Nr. 1620, kuros dota palīgēku definīcija. Taču no kadastra bez maksas nevarēs dzēst datus par dzīvojamām mājām, noliktavām, ražošanas un tirdzniecības un citām ēkām, kas nav palīgēkas.
Likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteikts, ka ar nodokli joprojām neapliek dzīvojamo māju palīgēkas, kuru platība nepārsniedz 25 m2 (gan pilsētās, gan laukos). Izņēmums ir garāžas, tās ar nodokli apliks.
Nesen, 26. janvārī stājās spēkā Ministru Kabineta noteikumi Nr. 48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”. Turpmāk VZD pēc īpašnieka pasūtījuma vairs nekonstatēs būvju neesamību dabā, to darīs tikai pašvaldība.
Taču joprojām VZD sagatavos dokumentus par būves neesamību un dzēsīs to no kadastra, ja, uzmērot citu būvi šajā īpašumā, konstatēs, ka dabā kādas vairs nav.
Nojaukt vai atstāt?
Par neesošu atzīstama tikai tāda ēka, kurai nav pamatu. Kad tā nojaukta, teritorija jāsakopj, piemēram, jāiesēj zāliens. Ja ēka ir pussabrukusi, īpašniekam jāizdomā, ko turpmāk tur darīt. Ja šajā vietā grib kaut ko celt, iespējams, uz vecajiem pamatiem vieglāk saņemt atļauju būvniecībai. Piemēram, ja dzīvojamā māja sabrukusi, bet pamatus vēlams saglabāt, taču negribas pārmaksāt īpašuma nodokli (kāds tas var būt Rīgas apkaimē un Jūrmalā), kadastrā var aktualizēt datus par ēku, fiksējot tās tagadējo stāvokli un tādā veidā samazinot tās kadastrālo vērtību.
Taču, ja pussabrukušo šķūni vai kūti neplāno atjaunot, to var sazāģēt malkā, nojaukt arī pamatus, iesēt zāli, saņemt pašvaldības izziņu par ēkas neesamību un izmantot izdevību līdz 1. oktobrim par brīvu to dzēst no kadastra.
Pašvaldība lemj nerēķināt
Nekustamā īpašuma nodoklis mēdz būt kā nodzisušās zvaigznes gaisma. Ēkas vairs nav, taču nodoklis jāmaksā, jo 1. janvārī tā vēl skaitījās kadastrā!
Kā šos jautājumus risina pašvaldībās? Mālpils novada domes nodokļu administratore Mārīte Nīgrande paskaidroja, ka novada dome pieņēmusi saistošos noteikumus, kuros nolēmusi nodokli par palīgēkām šogad vēl neiekasēt. To ņemšot tikai par garāžām.
Šādu iespēju tikai 2012. gadā pašvaldībām dod grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Šis ir pārejas gads, tāpēc daudzas pašvaldības ir lēmušas šogad nodokli nerēķināt, bet ļaut cilvēkiem sakārtot dokumentus.
“Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums” paredz – ja īpašumā notikušas izmaiņas (piemēram, ēka nodegusi), šīs ziņas kadastrā jāaktualizē mēneša laikā. Taču daudzi īpašnieki to nespēj izdarīt naudas trūkuma dēļ.
Par savlaicīgu ziņu nesniegšanu paredzēts pat administratīvs sods. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.6 pantā rakstīts, ka par normatīvajos aktos noteikto dokumentu neiesniegšanu būves vai telpu grupas reģistrēšanai vai kadastra datu aktualizēšanai uzliek naudas sodu – fiziskām personām no 50 līdz 150 latiem, bet juridiskām personām – no 100 līdz 1000 latiem.
Nav gan dzirdēts, ka kāds būtu sodīts tāpēc, ka nav iesniedzis kadastram ziņas par sabrukušu šķūnīti. Šī panta mērķis ir cits – sodīt tos, kas nesniedz ziņas par uzbūvētām ēkām, tā izvairoties no nodokļu maksāšanas.
Taču, ja mainījušies īpašnieki, jaunais saimnieks var arī nezināt par kādreiz nojauktajiem vai sabrukušajiem šķūnīšiem, kuri vēl skaitās kadastrā. To var noskaidrot VZD reģionālās nodaļas klientu apkalpošanas centrā, kur reizi gadā datus par saviem īpašumiem var saņemt bez maksas.
Datus var apskatīties arī internetā – mājaslapā www.latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu Mani dati kadastrā vai VZD mājaslapā www.kadastrs.lv
Svarīgi • Līdz šā gada 1. oktobrim īpašnieki bez maksas var no kadastra izdzēst palīgēkas, kuras vairs neeksistē dabā. Lai to izdarītu, nepieciešama pašvaldības izziņa par ēku neesamību. VZD izdevumus sedz no valsts budžeta. Šo izdevību var izmantot, lai atbrīvotos arī no pussagruvušām palīgēkām, tās nojaucot. • Daudzas pašvaldības izmanto likuma dotās tiesības un 2012. gadā vēl neaprēķina nekustamā īpašuma nodokli par palīgēkām (izņemot garāžas). Katra pašvaldība to var paredzēt savos saistošajos noteikumos. • Nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā par dzīvojamo māju palīgēkām, kuru platība nepārsniedz 25 m2. |
