Uncategorized

Kā atpazīt neveselīgus mātes – meitas attiecību modeļus?0

Foto – Shutterstock

Izvairīšanās

Foto – Shutterstock

Zināms, ka sievietes, kurām bērnībā trūcis mātes rūpju, uzmanības, mīlestības un siltuma, noteiktā vecumā var ciest no mazvērtības sajūtas un dažādiem personības kompleksiem, kas nereti pat definēti kā tās traucējumi. Tāpat, lai cik paradoksāli tas arī nebūtu, nereti minētais attiecību modelis tiek atkārtots, ikdienas saskarsmē komunicējot jau ar pašu bērniem.

Jāpiebilst, ka neveselīgi mātes – meitas attiecību modeļi var pastāvēt dažādās to variācijās. Psiholoģe un grāmatu “Girl In the Mirror: Mothers and Daughters in the Years of Adolescence”, “Mean Mothers: Overcoming the Legacy of Hurt” un “Mastering the Art of Quitting: Why It Matters in Life, Love and Work”, kā arī citu zinātnisku publikāciju autore Pega Strīpa (Peg Streep) piedāvā ieskatu septiņos izplatītākajos mātes – meitas attiecību prototipos, sniedzot arī pašas pieredzē un attiecībās ar savu māti balstītus ieteikumus, kā tos atpazīt.

Izvairīšanās.”Mana māte mani gluži vienkārši ignorēja. Ja es paveicu kaut ko, kas, kā man šķita, varētu likt viņai ar mani lepoties, viņa tam vai nu nepievērsa uzmanību vispār, vai padarīja mazsvarīgu kādā citā veidā. Tam, ka maniem panākumiem nav nozīmes, es ticēju ļoti ilgu laiku,” savu dzīves pieredzi kādā no psiholoģes publicētajām grāmatām atklāj viena no Strīpas pacientēm (42 gadi).

Kā skaidro psiholoģe, sievietes, kuru mātes viņas uzaudzinājušas, nepievēršot meitu ikdienai, personībai un tās sasniegumiem ne mazāko vērību, jau kopš agras bērnības veicinājušas mazvērtības kompleksu rašanos. Šādas sievietes jūtas nevajadzīgas, necilas un uzskata, ka nav līdzcilvēku rūpju un uzmanības vērtas. Tāpat viņas netic sev, šaubās par saviem lēmumiem un vien retos gadījumos uzdrošinās tiekties pretim saviem mērķiem.

“Mana māte mani burtiski nedzirdēja. Nekad. Jautājot, vai esmu izsalkusi, un saņemt noliedzošu atbildi, viņa tik un tā manā priekšā nolika šķīvi ar ēdienu, pati nekavējoties pievēršoties citām lietām un man veltot vien izklaidīgu, it kā pāri slīdošu skatienu. Vai arī jautāja, ko vēlos darīt nedēļas nogalē vai vasarā, un tad pati tāpat pieņēma lēmumu, kas nekādā veidā nesaskanēja ar maniem izteikumiem. Tas pats notika arī ar apģērba, vaļasprieku un pat studiju izvēli. Viņa nekad man nejautāja, kā es jūtos, par ko domāju. Mana māte skaidri norādīja, ka esmu vien cilvēks, kurš sagadīšanās pēc noteiktu laika posmu dzīvo ar viņu vienā mājoklī,” atklāj kāda cita psiholoģes aptaujāta paciente (45 gadi).

Kā skaidro Strīpa, sastopoties ar šādu vecāku attieksmi, meitai ir jācenšas iztaujāt vecākus par viņu rīcības iemesliem. Kāpēc netiek pievērsta uzmanība bērna ikdienai, vēlmēm, panākumiem? Iespējams, tie sāpīgi atgādina par pašu nepiepildītiem sapņiem un vilšanās reizēm, kas liek izvēlēties tik ērto aizsargreakciju – ignorēšanu.

Kontrolēšana

Foto – Shutterstock.com

Viens no izvairīgā attiecību modeļa paveidiem ir kontrolēšana. Šai gadījumā meitas vēlmes un sajūtas gan tiek sadzirdētas, taču tik un tā notiek to neņemšana vērā, pašai mātei pieņemot gala lēmumu par atvases ikdienu šķietami cēla mērķa vārdā – tā taču bērnam būs labāk, jo es zinu labāk. Tā nu bērna ikdiena tiek skrupulozi menedžēta, liekot meitai zaudēt ticību savu izvēļu, lēmumu, vārdu un vēlmju vērtībai, to nozīmībai. Tā vietā tiek radīta nedrošības sajūta, bezpalīdzīgums un neticība sev un saviem spēkiem: “Māte taču zina labāk, ko gan es no tā visa saprotu!”

Tā rezultātā meita izaug par sievieti, kura pati nespēj pieņemt lēmumus, nemitīgi lūkojoties pēc cilvēka, kurš norādītu viņai, ko un kā darīt. Tas, savukārt, nereti veicina nepārdomātu lēmumu pieņemšanu partnerattiecību ziņā, kas bieži vien rezultējas nelaimīgā laulībā ar despotisku vīrieti.

Nepieejamība

Foto: shutterstock.com

Emocionāli nepieejamas mātes, kuras ignorē bērna centienus tuvoties vai arī nespēj sniegt vienādu sirdssiltumu abiem bērniem, vienu lutinot, bet otru noniecinot, rada neatgriezenisku emocionālu kaitējumu atvases jūtu pasaulei.

“Mana māte nebija ļauna. Taču viņa neļāva man sev emocionāli tuvoties un dara to arī šobrīd,” apgalvo kāda sieviete, minot, ka mātes uzvedība ietvērusi arī fiziska kontakta trūkumu – nekādu apskāvienu, glāstu, samīļošanas, dzirdot bērna raudas, kā arī neiesaistīšanās atvases ikdienas dzīves norisēs, meitai pieaugot.

“Mani vecāki izšķīrās, kad man bija četri gadi. Līdz sešu gadu vecumam dzīvoju pie mātes, taču tad viņa nolēma, ka tēvs par mani spēs parūpēties labāk, jo ir “piemērotāks” vecāka lomai nekā viņa. Tā nu es nonācu tēva jaunajā ģimenē. Mātes mīlestības man ir trūcis vienmēr. Nekad neesmu sapratusi, kāpēc viņa izvēlējās no manis atteikties, jo tikušās pēc manas nonākšanas pie tēva esam ļoti reti. Jūtu, ka manā dzīvē ir tukšums, ko aizpildīt būtu spējusi vienīgi viņa,” atklāj Alise (39 gadi).

Kā skaidro Strīpa, šāds uzvedības un attiecību modelis sievietēm rada emocionālu izsalkumu un izmisīgu vajadzību pēc nemitīga līdzcilvēku novērtējuma. Veiksmīgākajos gadījumos mātes emocionāli atraidītajam bērnam vajadzīgo sirsnību izdodas rast pie tēva, vecmāmiņas vai kāda cita radinieka, taču atsevišķos gadījumos šī ģimeniskuma un siltuma vajadzība paliek nepiepildīta. Bieži vien šāds mātes – meitas attiecību modelis arī, pašai sievietei kļūstot par māti, liek viņai izvairīties no cieša kontakta ar bērnu. Tā iemesls ir nezināšana, kā šo kontaktu veidot.

Nomākšana

Foto – 123rf.com

Ja iepriekš raksturotie mātes – meitas attiecību modeļi ietver savstarpēju attālināšanos, tad šai gadījumā mātes uzvedība ir pretēja. Attiecībās netiek ievērotas emocionālās robežas, mātes vajadzībai pēc mīlestības un bērnu sniegtā novērtējuma, kas vairotu pašapziņu, gluži vai smacējot atvases. Sievietes, kuras piekopj minēto attiecību modeli ar saviem bērniem, dara visu, lai radītu nevainojamas mātes iespaidu, turklāt pašu sapņi un nepiepildītās cerības tiek izdzīvotas caur bērniem, viņiem burtiski uzspiežot pienākumu tās realizēt.

Aizdomājoties par šo uzvedības modeli, prātā acumirklī ataust aktrises un dziedātājas Džūdijas Gārlendas dzīvesstāsts, kuras māte meitu iesaistīja šovbiznesā pašas nepiepildīto ambīciju dēļ.

Jāpiebilst, ka minētais attiecību modelis vērtējams kā viens no emocionāli postošākajiem, jo liedz meitai izdzīvot savu dzīvi, nemitīgi jūtoties disharmonijā ar sevi un reizē baidoties sāpināt šķietami tuvāko cilvēku savā dzīvē – māti.

Sāncensība

Foto – Shutterstock

Minētais mātes – meitas attiecību modelis paredz nemitīgu savstarpēju sāncensību, kas piefiksēta gan tiek vien no mātes puses. To raksturo nezūdoša vēlēšanās būt labākai, spilgtākai, veiksmīgākai par savu atvasi, nemitīgi norādot uz meitas trūkumiem un cenšoties tos izmantot sava tēla spodrināšanā.

Attiecībās it kā notiek spēkošanās, kuras iznākums ir paredzams – mātes dzīves pieredze ļauj viņai atkal un atkal “uzvarēt”, radot meitā neizpratni un reizē arī nemitīgu vilšanos par nepareizi pieņemto lēmumu nepatīkamajām sekām.

Kā novērojusi Strīpa, nereti sievietes, kuras bērnībā cietušas no šāda mātes – meitas attiecību modeļa, atzinušas, ka jutušās vainīgas par mātes negācijām, aso izturēšanos, pat fizisko vardarbību, sadzīvojot ar apziņu, ka viņas pašas konkrēto rīcību ir izprovocējušas.

“Man visu laiku šķita, ka, ja vien es nebūtu tik pievilcīga, ja vien neatgādinātu mātei tēvu, kurš mūs pameta pēc manas piedzimšanas, kā arī, ja es attaisnotu viņas priekšnojautas par to, ka “no manis dzīvē” nekas labs neiznāks, es liktu viņai justies labāk. Līdz zināmam vecuma arī centos to darīt – mācījos slikti, klaiņoju un nerūpējos par sevi. Taču pusaudzes gados mans pasaules redzējums mainījās. Sapratu, ka vien es pati esmu atbildīga par savu dzīvi un mans pienākums nav ļaut mātei atkal un atkal priecāties par sava viedokļa pareizību. Es pierādīju pati sev, ka varu būt un esmu citāda – labāka!” stāstījusi Strīpas paciente Anita (28 gadi).

Mainība

Foto – http://www.youtube.com/watch?v=p7J4wbGNuVY

Šajā attiecību modelī meita nekad nevar būt droša, ar kuru no “mammām” viņai būs darīšana – labo vai slikto. Mainīgais noskaņojums, nepastāvīgais raksturs un prasme manipulēt ar atvases vajadzību pēc mātes mīlestības un novērtējuma rada spēcīgu ieroču arsenālu, ar ko māte var operēt, ietekmējot sava bērna personību.

“Ilgus gadus cīnījos ar ļoti zemu pašnovērtējumu, līdz sapratu, ka tas ir manas mātes “nopelns”. Viņai bija trīs dažādas dabas. Vienu dienu viņa mani asi kritizēja un rāja, otru – ignorēja, bet trešajā dienā bija smaidoša un atsaucīga. Ar laiku atklāju, ka viņas “labā” puse parādās brīžos, kad neesam vienas un viņas rīcībai ir vērotāji. Tomēr kopumā es nekad nevarēju zināt, kādu mātes seju man nāksies sastapt. Viņa bija mainīga, neuzticama un manipulējoša, liekot man domāt, ka tieši es viņai lieku izturēties tā, kā viņa rīkojas konkrētajā brīdī, un liekot par to justies vainīgai,” Katrīna (35 gadi).

Lomu maiņa

Foto – Shutterstock.com

Šis attiecību modelis paredz mātes – meitas lomu maiņu, kad tieši bērns salīdzinoši agrā vecumā uzņemas rūpes par māti. Konkrētā attiecību tipa iemesli ir dažādi – iespējams, sieviete kļuvusi par māti pārlieku agrā jaunībā, kā arī bērnu ir vairāk, nekā viņa spēj aprūpēt. Iespējams, pie vainas ir zināmi socioekonomiskie apstākļi, kas meitai liek jau agrā vecumā uzņemties rūpes pašai par sevi, cenšoties palīdzēt arī mātei un tādējādi nejūtot vecāku atbalstu, kas ir tik vajadzīgs pirmajos patstāvīgas dzīves uzsākšanas gados.

“Manai mātei 26 gados bija jau četri bērni un nekāda atbalsta no līdzcilvēkiem. Tāpēc jau piecos gados es, kā vecākais bērns, biju viņas labā roka. Gatavoju ēst, mazgāju veļu, tīrīju māju un pieskatīju pārējos bērnus.

Gadiem ejot, mūsu ikdiena nemainījās. Māte mani sauca par savas dzīves lokomotīvi, taču patiesībā man nekad nepievērsa uzmanību, izrādot rūpes tikai par jaunākajiem bērniem. Arī šobrīd viņa neizrāda pret mani mātišķas jūtas, bet drīzāk izturas kā kritiska un gados vecāka draudzene. Apzinos, ka mana bērnība man tika nozagta,” atklāj Strīpas paciente Anna (29 gadi).

Kā skaidro psiholoģe, visbiežāk šāds attiecību modelis novērots arī ģimenēs, kur māte sirgst ar kādu atkarību vai depresiju. Tas liek vecākajiem bērniem uzņemties rūpes ne tikai par māti, bet arī brāļiem un māsām, ja tādi ir, viņus gluži vai uzaudzinot.

Saistītie raksti

Zīmīgi, ka konkrētajā attiecību modelī gan valda mīlestība un pieķeršanās jūtas no mātes puses, taču vainas apziņas dēļ tās netiek izrādītas.

 

http://www.delfi.lv/vina/veseliba/

LA.lv
LE
LETA
Uncategorized
Mihaela Šūmahera “Ferrari” pārdots izsolē par rekordcenu
17. novembris, 2017
LE
LETA
Uncategorized
Stalone noliedz apsūdzības seksuālā uzbrukumā kā “smieklīgas”
17. novembris, 2017
LE
LETA
Uncategorized
Berluskoni nebūs jāuztur bijušā sieva, škiroties no 1,4 miljoniem eiro mēnesī
16. novembris, 2017

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LL
Lato Lapsa
Latvijā
Neizdodas finanšu ministra Reira “gājiens ar Ploku” 2
2 stundas
LE
LETA/LA.LV
Latvijā
VIDEO. Kariņš pauž pārliecību, ka Latvijas pabalstu sistēma būtu uzlabojama
1 stunda
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Tāds humors tautai nepatīk 1
2 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Piņķos gāzīs miljonus? Reģistrēta komercķīla teju 50 miljonu eiro vērtībā
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Ugunsgrēkā dzīvoklī Rīgā bojā gājuši divi cilvēki: dzīvību zaudējis arī nepilngadīgs bērns
44 minūtes