Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. jūlijs, 2013
Drukāt

Kā atrast palīgu cīņā ar odu

Odu dzēlieni esot pat veselīgi, ļaujot organismā izveidoties dažādām antivielām, kas var mūs pasargāt. Tomēr diez vai kāds vēlas labprātīgi doties knišļu gūstā. Tādēļ meklējam labāko un veselīgāko aizsarglīdzekli pret kukaiņiem.

Mellenēs dodoties, katram līdzi savs līdzeklis ar repelentu, lai atvairītu mežā mītošos kukaiņus. Ieziežamies un sapūšamies no sirds. Noliecos lasīt ogas, bet galvā tāds kā mākonis, kā skurbulis. Toties oda tuvumā – neviena! Pēc laiciņa reibulis atkāpies, toties nu ir klāt lidoņi, zum un dzeļ kā aptrakuši. Atkal ķeros pie pūšamā… 


Veikalos un aptiekās ir ļoti dažādi līdzekļi, kas palīdz glābties no kukaiņiem. Atšķiras vien veids un cena. Ko par tiem vērts zināt un ņemt vērā? 36,6 °C talkā aicina zinošu speciālisti Antu Jantoni no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra. Šī iestāde izsniedz atļauju laist tirgū biocīdus – maisījumus vai vielas, kas iznīcina, padara nekaitīgus vai citādā veidā kontrolē kaitīgos organismus. Atbild arī par repelentiem, dabiski vai ķīmiski iegūtām vielām, kas atbaida kukaiņus.


Pakļauj stingrai kontrolei


“Ja no insekta gribam pasargāties ar rūpnieciski ražotu līdzekli, diez vai iespējams pilnībā izvairīties no kaitīgas ietekmes. Tomēr, ja zinām, ko pērkam, varam nodarīt sev iespējami mazāku ļaunumu,” uzsver Anta Jantone. 


Kopš 2004. gada Eiropas Savienībā tiek izvērtētas visas aktīvās vielas, ko izmanto biocīdos. Pēta, kāda ir to ietekme uz vidi, cilvēku un dzīvnieku veselību. Svarīga ir vielas efektivitāte konkrētajā produktā. Ja viela ir ļoti bīstama, bet efektivitāte nav gana liela, to aizliedz izmantot. Citādi mēs cerēto aizsardzību nesaņemtu, tikai lieki pakļautu sevi vielas kaitīgajai ietekmei. Vērtē arī produkta kopējo bīstamību, ko veido visas tajā esošās ķīmiskās vielas. 


Pašlaik izmantojamo vielu izvērtēšana turpināsies vēl vismaz desmit gadus. Tomēr par daudzām ir jau pieņemti tā dēvētie gala lēmumi. Arī par aktīvo vielu, kas ir ļoti daudzos Latvijā nopērkamajos repelentos – tā ir DEET (N,N-dietil-meta-toluamīds). Neatšķaidīta šī viela cilvēkam ir kaitīga norijot, kairina acis un ādu, taču pretodu līdzeklī tā ir nelielā koncentrācijā, parasti no 5 līdz 25 procentiem. Pētot repelentu klāstu veikalu un aptieku plauktos, pamanu, ka šīs vielas nosaukums tiek rakstīts arī neprecīzi, piemēram, Dīts vai Dettyl Toluamide. 


Īsti gan nav izpētīts un pierādīts, kādēļ ods baidās no DEET. Pieļauj, ka kukainim, sajūtot šo vielu, nojūk orientācija, vairs nesaprot, kur atrodas kārotais asiņu sūkšanas objekts. 


Vēl diezgan bieži izmantota aktīvā viela – ikaridīns.


Lasām etiķeti


Pērkot un lietojot aizsarglīdzekli, noteikti jāizlasa marķējums, informācija uz iepakojuma. Uzreiz brīdinu – tas ir sūrs darbs! Vairumam burtiņi sadrukāti tik sīki, ka lasot acis sāk migloties, it kā tajās būtu iepūsts nikns repelents. 


✓ Pirmais solis


Uz etiķetes nav jābūt minētam visam sastāvam, kā tas ir, piemēram, kosmētikai. Sameklējam uzrakstu: aktīvā viela. Tas ir galvenais ierocis cīņā pret kukaini. Ražotājs mēdz minēt arī citas vielas, kas, piemēram, var izraisīt alerģisku reakciju. 


✓ Otrais solis


Pievēršam uzmanību tam, kādā koncentrācijā ir aktīvā viela. Labāk pasargās līdzeklis ar lielāku koncentrāciju, piemēram, 20% (reizēm tas pats norādīts citādi – 20 g/100 g). 


Uz Krievijā ražota aerosola Komarek lasu: “15% un vairāk, bet mazāk nekā 30%”. Vai ražotājs pats nezina, cik daudz pievienojis?! 


Anta Jantone uzsver – šāds uzraksts ir nepareizs, jānorāda precīza aktīvās vielas koncentrācija. Pārbaudot šo līdzekli centra datubāzē, izrādās, ka tas nemaz nav Latvijā reģistrēts, tātad mūsu tirgū atrodas nelegāli. 


Diemžēl šis nav vienīgais, kas izticis bez oficiālas atzīšanas. Izbrīnī, ka tādi ir pat visai iecienīti preparāti, piemēram, Odiņš. Arī dažas pretodu aproces, kas ne vienam vien šķiet vispareizākā izvēle. Bet aproce taču piesūcināta ar aktīvo vielu, tātad izstrādājumam jāsaņem oficiāls akcepts.


Biocīdus kontrolē vairākas institūcijas –Veselības inspekcija, Valsts vides dienests un citas. 


Diemžēl pārbaudītāji reti pārbauda internetā nopērkamos līdzekļus, kuru pārdevējs atrodas ārzemēs. Viss paliek pircēja ziņā. Savai drošībai jāmēģina iegūt pēc iespējas vairāk informācijas par produktu. 


✓ Trešais solis


Lai pārliecinātos, vai pirksim pārbaudītu līdzekli, marķējumā lūkojam inventarizācijas numuru. Ja biocīds iedarbojas uz kukaini ķīmiskā vai bioloģiskā veidā, jāsaņem šāds numurs, norādei par to jābūt uz etiķetes. Tā ir zināma drošība, jo valsts iestāde pārbaudījusi šā līdzekļa sastāvu, tā atbilstību likumiem un noteikumiem. 


Šāds numurs var nebūt, ja kukaiņu atbaidīšana vai nogalināšana notiek mehāniskā vai fizikālā veidā, piemēram, ar ultraskaņu.


✓ Ceturtais solis


Izlasām, kādam vecumam līdzeklis domāts, vai to drīkst izmantot arī bērns un no cik gadiem. Tas stingri jāievēro!


Bieži minēts ierobežojums – nelietot līdz 2 gadu vecumam. Mazulīša āda ir maigāka un jutīgāka nekā lielākam bērnam. Šādu norādi parasti lieto, ja ražotājs nav izpētījis iespējamo ietekmi vai nav pilnībā pārliecinājies, ka līdzeklis mazulim nekaitēs. 


Zīdainim gan nebūtu ieteicams izmantot pat šķietami nekaitīgu līdzekli. Labāk izvēlēties mehānisku atbaidītāju vai apsmidzināt ratiņus no ārpuses. Līdzīgi arī sievietēm stāvoklī – no liekas ķīmisko vielu vai maisījumu ietekmes labāk piesargāties. 


Uz daudziem flakoniem rakstīts: “Līdz 12 gadu vecumam drīkst lietot tikai pieaugušo uzraudzībā.” Tas piesardzības labad, lai bērns neiesmidzinātu preparātu sev vai citam sejā un acīs. Ne velti marķējumā bieži ir norādīts – uzpūst plaukstām un tikai tad uzklāt sejai. 


Lūkojam vēl kādu svarīgu informāciju – cik bieži drīkst lietot, tātad, cik ilgi saglabāsies repelenta iedarbība. Ja lieto biežāk, nekā norādīts, āda var tikt lieki kairināta.


Tikpat būtiski ņemt vērā ražotāja norādi, cik tālu no sevis jātur izsmidzināmais līdzeklis.


Ja ir zināms, ka viela var izraisīt alerģisku reakciju un tās koncentrācija produktā ir pietiekama, lai to izraisītu, arī tam jābūt rakstītam. 


Tik dažādi brīdinājumi


Ķīmiskais maisījums paredzēts, lai atbaidītu vai nogalinātu kukaiņus, tātad zināmā mērā var kaitēt arī cilvēkam. Tādēļ ražotājs norāda uz etiķetes, kā rīkoties, lai nelāgā ietekme būtu pēc iespējas mazāka. 


Lasot šos brīdinājumus, brīžiem gluži vai nodrebinos. Sargāt no ēdiena un dzēriena! Pēc atnākšanas mājās preparātu nomazgāt ar ūdeni un ziepēm! Kairina acis, produkta tvaiki var radīt miegainību un reiboni! Nelietot uz brūcēm, apdeguma un iekaisušas ādas! Novērst vielas saskari ar jūtīgiem mākslīgiem un plastmasas materiāliem (brilles, pulkstenis, mobilais telefons, tekstilijas), krāsotas un lakotas virsmas (arī automašīnas krāsa). Neklāt uz elkoņu locītavām un paceles vietās! Neklāt lielos laukumos un dziļās ādas grumbās!


Atrodu arī apgalvojumus, ko speciāliste novērtē kā patērētāja maldināšanu. Nesatur kaitīgas ķīmiskas vielas. Nav toksisks. Nav kaitīgs. Šādi nedrīkst rakstīt, jo katram cilvēkam ir individuāla reakcija, bet pētījumi veikti statistiski vidējam lietotājam. 


Dabisks kā latvānis?


Ne vienu vien līdzekli rotā uzraksts – dabīgs produkts. Tas gan ne vienmēr ir sinonīms nekaitīgumam. Latvānis vai velnābols taču arī ir no dabas. 


Gluži dabīga ēteriskā eļļa, ko uzziež uz ādas, var radīt nevēlamu ķīmisku reakciju, īpaši karstā laikā. Daudz kas atkarīgs arī no koncentrācijas. 


Eiropas Komisija pieņēmusi vairākus lēmumus, kas aizliedz daudzas vielas izmantot kā aktīvās, tajā skaitā arī dabīgas eļļas, ēterus, ekstraktus. Tas gan nenozīmē, ka šīs vielas vairs nekad nebūs atļautas. Tikai ražotājam jāveic visai sarežģīta apstiprināšanas procedūra, kas prasa lielus ieguldījumus un laiku. 


Latvijā ir nopērkami vairāki līdzekļi, kuru aprakstā lepni paziņots – izmantota dabiska citronella. Taču šī ēteriskā eļļa pagaidām ir neatļauto vielu sarakstā. Tas nozīmē, ka pilnībā nav izpētīta, nav apzināti iespējamie kaitējumi. 


Pašlaik tiek vērtēta arī lavandas eļļa, tāpat margozas ekstrakts, ko iegūst no tropos augoša krūma sēklām un kurā ir sastāvdaļas ar toksisku iedarbību.


Subjektīvais faktors


Veikalā un aptiekā var atrast dažādu veidu līdzekļus – smidzināmi spreji, aerosoli, ziedes, geli, preparāti ar rullīti. Atšķiras arī lietošana – klājami uz ādas vai ar tiem apstrādā apģērbu. 


Pārdevēji zina teikt – vairums pircēju lūko to, kas der arī bērniem, vai izvēlas jebkuru preparātu, kam ir atlaide. 


Ievēroju, ka viena nosaukuma četri dažādi aerosoli tomēr neatšķiras, jo visos ir 15 procenti DEET, kaut gan viens ir domāts bērniem, bet cits apzīmēts ar vārdu super. 


Ir iespēja izvēlēties arī pretodu plāksteri vai silikona vai auduma aproci, kas piesūcināta ar aktīvo vielu. Solīts, ka aproces efekts turpinās līdz pat 10 diennaktīm. Taču kā apturēt iedarbību, atgriežoties mājās no meža? 


Interesanta ir nelielā ierīce, ko piestiprina pie sāna kā tādu revolveri vai piekabina telts durvīm. To par efektīvu atzinuši daudzi makšķernieki un mednieki, jo nekož acīs un neķepina rokas. Darbināma ar gāzes baloniņu un ierīcē ievietojamu speciālu plāksnīti. Izplatītāju mājaslapā minēta aktīvā viela – aletrīns. Mēģinot izdibināt ko vairāk, saņemu tirgotāja skaidrojumu – viela imitējot kāda zieda smaržu, kas ļoti nepatīkot odiem. 


Anta Jantone uzsver – aletrīns nevis atbaida, bet gan iznīcina insektu – iedarbojas uz kukaiņa nervu sistēmu un to paralizē. Turklāt aletrīnu, kas ir dažādu izomēru maisījums, nav atļauts izmantot. Pašlaik ir atļauts tikai d-aletrīns – šādam uzrakstam jābūt arī marķējumā. 


Arī aizdegtas pretodu sveces, nūjiņas vai spirāles izdala vielu, kas kukaiņus nogalina. Kāda iekārta pat nodēvēta par odu magnētu, tajā izmantotā viela atdarinot cilvēka izelpu, tas pievilinot odus, ko pēc tam iznīcina. 


No kukaiņiem mājās sola atbrīvot fumigators ar īpašu šķidrumu vai plāksnītēm – iesprausts elektrības kontaktligzdā, tas sāk izdalīt tvaikus, kas atbaida vai iznīcina knišļus. Cita ierīce ievilina visus lidoņus ar spilgtu gaismu un tad nobendē. Vēl kādas raida elektromagnētiskus impulsus vai ultraskaņu, lai insekti ātri vien laistos lapās. Kukaiņu pētnieki gan norāda, ka uz katru odu sugu iedarbojas noteikta ultraskaņas frekvence, tātad visi lidoņi nemuks.


“Nevar viennozīmīgi pateikt, kurš līdzeklis ir labākais. Es pērku tādu, kam lielāka aktīvās vielas koncentrācija, lai tā būtu vismaz 15 procenti. Taču katram jālemj pašam. Turklāt daudz kas atkarīgs no cilvēka savietojamības ar repelentu un vides, kurā tobrīd atrodas. Esmu pārbaudījusi – dažādās vietās atšķiras viena un tā paša maisījuma efektivitāte. Interesanti, ka iedarbība ir citāda pat dažādos gados,” teic Anta Jantone. 


Ieroci cīņai ar lidoņiem un rāpoņiem var izgatavot arī pats. Daži glābušies, izmantojot krustnagliņu vai lavandas eļļu. Citi ierīvējas ar vīgriezes sakneni, pārgrieztu kalmi, lupstāja vai vībotnes stublāju. Augu iedarbība gan nav pārlieku ilgstoša. 


Ir dzirdēts joks, ka spēcīgākais līdzeklis esot sāls – noķer odu un ieber acīs. Iedarbība vienkārša – kukainim aizmiglojas redze un tas ietriecas kokā. 


Alerģiskajam jāuzmanās


Ķīmisks kairinājums, toksiska reakcija var rasties, gan ziežot repelentu uz ādas, gan izpūšot gaisā, tātad vielu saelpojoties. 


“Īpaši piesardzīgam jābūt, ja reiz jau bijusi alerģiska reakcija pret kādu vielu,” uzsver alergoloģe Ieva Cīrule. Tiem, kuri sirgst ar astmu vai alerģiskām iesnām, kam bieži mēdz iekaist acis, labāk izvēlēties smērējamu, nevis izsmidzināmu līdzekli. Sīkās daļiņas, kas rodas, preparātu izpūšot no aerosola, var nonākt elpceļos un izraisīt papildu kairinājumu. 


Savukārt, ja jutīga āda, mēdz būt ādas iekaisums, apsārtums vai nieze, labāk izvēlēties smidzināmu repelentu, ko pūš nevis uz ādas, bet uz apģērba. Nevajadzētu lietot gelu vai ziedi. 


 Kairinājumu vai alerģisku reakciju var izraisīt ne tikai līdzeklis no ķīmiski veidotām vielām, bet arī koncentrēts augu ekstrakts vai ēteriskā eļļa, ko uzklāj uz ādas. 


 Jebkuru līdzekli labāk sākumā uzklāt nelielam ādas laukumam, lai redzētu, vai nerodas alerģiska reakcija. 


 Pat vismaigāko repelentu nedrīkst lietot, ja āda ir iekaisusi vai izveidojusies rētiņa. 


 Īpaši jāpiesargās, lai līdzeklis nenokļūst acīs vai uz mutes gļotādas. Ja tā gadījies, uzreiz pamatīgi jāizskalo ar ūdeni.


 Ja paredzēts ieturēt maltīti, pēc repelenta lietošanas noteikti jānomazgā rokas. 


 Alerģiska reakcija var būt ne tikai pret repelentu, bet arī pret kukaiņa dzēlienu. Pamatīgu pietūkumu, elpas trūkumu vai samaņas zudumu var izraisīt bites vai lapsenes dzēliens. Taču arī oda skartā vieta nereti piepampst, kļūst sārta, ilgstoši niez. 


Ja sadzelto vietu sakasa, tajā var iekļūt infekcija. Lai tik ļoti nekniestu, pēc iespējas ātrāk uzziež kādu pretniezes līdzekli vai briljantzaļo šķīdumu.


Ja radies piepampums, vajag pielikt kaut ko aukstu. Der ledus, saldējums vai jebkurš cits saldēts produkts – to ieliek maisiņā un piespiež uztūkušajai vietai. Šādi tiek apturēta kukaiņa ievadītās vielas izplatīšanās asinīs, asinsvadi sašaurinās. 


Sildīt nedrīkst! Tāpat kā izmantot spirtotu kompresi, jo arī alkohols iedarbojas sildoši. 


Kas jāzina par odu


 Odu tēviņš sūc tikai nektāru, odu mātīte – arī cilvēka un dzīvnieka asinis. Mātītei vajag olbaltumvielas, kas ir asinīs, lai ražotu savas olbaltumvielas – oliņas. Jo vairāk asiņu izsūc, jo vairāk olu var rasties.


 Sūcot asinis, ods vienlaikus ievada brūcē vielu, kas kavē asins recēšanu, tās dēļ rodas nieze.


 Odam patīk silts, apmācies un mitrs laiks. Vairāk lidoņu būs krēslas stundās, mazāk – karstā saulē dienas vidū.


Kā ieriebt odam


Iesaka entomologs Jānis Dreimanis


 Ģērbties tā, lai ķermenis nosegts iespējami vairāk. Vilkt gaišu apģērbu. Uzlikt cepuri ar tīkliņu.


 Nestaigāt sasvīdušam.


 Nedzert alu.


 Nelietot saldi smaržīgu krēmu, tas var pievilināt odus.


 Padarīt ādu negaršīgu, ieziežot ar kādu aromātisku vielu, piemēram, krustnagliņu novārījumu vai neļķu eļļu.


Noderīgi


 Informācija par pretodu līdzekļiem piešķirtajiem inventarizācijas numuriem un aktīvajām vielām pieejama arī publiski (sk. www.lvgmc.lv sadaļā Vide; Ķīmiskās vielas; Biocīdi). 


 Ja vēlas uzzināt vairāk, jālūko Eiropas Komisijas mājaslapā (http://ec.europa.eu/).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+