Foto – Timurs Subhankulovs

Kā “atrod” un “izrok” miljonus 3

Pārskatot ministriju bāzes izdevumus, valdībai vakar izdevies “atrast” papildu 64 miljonus eiro. Ietaupījumu veidojot enerģijas cenu samazinājums un citi faktori, informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Pēc neoficiālas informācijas, izdevumu pārskatīšanā bijusi iecere iegūt vēl aptuveni divus miljonus eiro, ar 2017. gadu pārtraucot izmaksāt kompensācijas “Latvijas Pastam”. Lielāko tiesu šīs subsīdijas pasts izmanto preses piegādei maz­apdzīvotos lauku reģionos.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

“Ja šāds atbalsta mehānisms tiktu pārtraukts bez jebkāda kompensējošā mehānisma, tad pasta piegādes izmaksas daudzkāršotos. Tas savukārt nozīmētu arī preses izdevumu abonentmaksu vairākkārtēju pieaugumu. Rezultātā cilvēki, kas vairs nevarētu atļauties abonēt presi un nelieto elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, paliktu vispār bez informācijas,” brīdināja Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis.

Līdzīgus argumentus valdības sēdē esot paudis (šis jautājums tika izskatīts valdības sēdes slēgtajā daļā) arī par pasta nozari atbildīgais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS). Tādēļ valdība nolēmusi subsīdijas uz 2017. gadu saglabāt. Vienlaikus satiksmes ministram uzdots izmantot šo laiku, lai piedāvātu risinājumus pasta darbības efektivizēšanai. “Nedrīkstētu veidoties situācijas, ka pasts strādā ar peļņu, bet vienlaikus saņem arī valsts subsīdijas,” uzskata finanšu ministre D. Reizniece-Ozola.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdzekļu meklēšana valdībā sākusies pēc tam, kad ministrijas nākamā gada budžetā pieprasījušas papildu 400 miljonus eiro. Finanšu ministre noraida pārmetumus, ka valdībā būtu atgriezušies “trekno gadu” tikumi. “Ministri neprasa finansējumu savām vasaras mājām vai kādām citām savām personīgām vajadzībām. Ministri piedāvā lemt par papildu finansējumu pedagogu atalgojumam, medicīnas personālam, tiesu darbiniekiem, policistiem. Cita lieta ir budžeta iespējas. No visa šī vajadzību klāsta būs jāizvēlas, kas ir svarīgākais nākamajā gadā, bet kas jāatliek uz vēlāku laiku,” norādīja finanšu ministre. Pagaidām gan amatpersonas vēl nerunā par to, kurām prioritātēm tiks izmantoti ietaupītie 64 miljoni eiro. Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsvēra, ka visām ministrijām – īpaši tām, kuras pārstāv prioritārās nozares, piemēram, veselību un izglītību – būs jāveic papildu darbi.

Līdz šodienai ministrijām jāiesniedz finansējuma pieprasījums jaunās politikas iniciatīvām, kā arī svarīgākie veicamie darbi, ko Finanšu ministrija vērtēs līdz augustam, kad plānots valdībā vienoties par nākamā gada budžeta prioritātēm.