Kā atšķiras dažādu sugu kurkuļi? 1
Pavasarī, kad dīķī izšķiļas kurkulēni, tie izskatās atšķirīgi – daži ir salīdzinoši lieli, bet citi ļoti maziņi. Gribētos uzzināt, kas kuram pieder: kas vardēm, kas krupjiem vai varbūt kādam citam dzīvniekam vai kukainim? Jānis Ondzāns Rēzeknes novadā
Kurkuļi ir tikai abiniekiem, tātad citiem dzīvniekiem vai kukaiņiem tie nevar būt.
Abinieku eksperte Margita Deičmane stāsta, ka varžu un krupju kurkuļus tik vienkārši – pēc izmēra – atšķirt nevar. Parasti tie, kas lielāki, ir vai nu ātrāk izšķīlušies, vai tikuši pie bagātīgākas pārtikas. Pat vienas mammas kurkuļi pēc izmēriem var atšķirties diezgan pamatīgi.
Dažādu sugu abinieku kurkuļi nedaudz atšķiras, bet tikai pēc izmēra vien nevar spriest. Jāņem vērā arī krāsa – krupjiem parasti kurkuļi ir pilnīgi melni, bet vardēm – brūngani vai pelēcīgi. Izņēmums ir varžkrupis Pelobates fuscus (tas nav vardes un krupja krustojums!), kas kurkuļa attīstības stadijas beigās ir patiešām milzīgs – pieaugušas vardes lielumā (līdz 17 cm). To gan var atšķirt tikai pēc izmēra. Vardes parasti dzīvo mitrās vietās ūdens tuvumā, slēpjoties ēnā augos, krūmājos. Tas tādēļ, ka gļotām klātajai ādai vienmēr jābūt mitrai, un ik pa laikam jāielec kādā ūdenstilpē vai jāapmazgājas rīta rasā. Parasti vardes ir aktīvas lietainā laikā.
Vardes nārsto pavasarī, iznēršot pie ūdensaugiem vienkopus daudz savu olu. Kāpuri izšķiļas apmēram pēc divām nedēļām. Tie ir nepilnu centimetru gari, dzīvo lielos baros ūdensaugos un barojas ar aļģēm, sīkām atmirušu augu un dzīvnieku daļiņām. Pēc pāris mēnešiem, nometuši astītes un izveidojušies par divus centimetrus garām vardītēm, iznāk no ūdens. Vairoties sāk trešajā dzīves gadā.
Abinieki paši ir nozīmīga citu dzīvnieku barība. Mazuļus ūdenī bieži iznīcina plēsīgās zivis (līdakas, asari) un airvaboļu kāpuri. Nereti novērojams arī kanibālisms.
