Kā atšķirt dējējas? 0
Lūdzu, pastāstiet, kā noteikt mājputnu vecumu. Kā atšķirt labu dējējvistu no nedējējas? E. Bērziņa Bauskas novadā
Aptuveni par putnu vecumu var spriest pēc kāju izskata: jo vecāks putns, jo melnas kājas kļūst zilganākas, dzeltenas kājas – gaišākas vai pavisam baltas, pelēkas kājas – zilas, bet tītaru sarkanās kājas ar laiku pakāpeniski kļūst melnas. Jaunu putnu kāju zvīņas ir gludas, spīdīgas, mīkstas un tikko saskatāmas, cieši piegulošas. Pēc katras spalvu mešanas zvīņas izaug lielākas, sacietē un vairāk izceļas katra par sevi.
Putnu vecumu var noteikt arī pēc spārnu spalvām. Pēc katras spalvu mešanas dažas spārnu spalvas pārveidojas. Lai apskatītu vajadzīgās, spārnus pilnīgi izpleš. Tad redzams, ka spalvas sadalās divās grupās. Uz spārna gala ir primārās un sekundārās spalvas. Spārna vidū dažas no sekundārajām spalvām var būt īsākas par pārējām, un tās ir krietni noapaļotiem galiem. Katra tāda spalva nozīmē vienu putna mūža gadu. Parasti līdz gada vecumam parādās pirmā tāda spalva. Pēc gada jau ir divas īsākas spalvas.
Gaiļa vecumu aptuveni var noteikt pēc piešu garuma. Pieši tiem aug visu mūžu, visātrāk – pirmajā gadā. Pēc trešā gada kļūst tievāki, cietāki un aug arvien lēnāk. Ļoti veciem gaiļiem pieši izaug pavisam gari un saliecas gredzenā. Sešu mēnešu vecu ātraudzīgo šķirņu gaiļu pieši ir kā neliels pauguriņš, gada vecumā tie jau ir 1 cm gari. Gadā ātraudzīgo šķirņu gaiļu piešu garums vidēji palielinās par 2 cm, lēnaudzīgo šķirņu gaiļiem – par 1 – 1,5 cm.
Jaunās vistiņas atlasa no augusta līdz septembrim no 4 līdz 5 mēnešu veciem jaunputniem. Labas dējējas dēj ilgu laiku, vēlu sāk mest spalvas, un spalvu mešana tām beidzas ātri. Sliktas jau jūnijā, jūlijā vai augustā pārstāj dēt, spalvas sāk mest agri, turpina ilgi, nedēj 3 – 4 mēnešus.
Labām 4 – 5 mēnešu vecām dējējvistām augusta beigās vai septembra sākumā apspalvojums ir nespodrs, mazliet netīrs, kājas un knābis ir bāli. Sliktām dējējām, kuras beigušas mest spalvu, ir spožs, tīrs apspalvojums, kājas un knābis dzelteni.
Dējējai sekste un zoda lapiņas ir rozā vai sarkanas, lielas, elastīgas un piebriedušas, siltas. Nedējējai sekste un zoda lapiņas ir krunkainas, bālas, mazas, pasausas, vēsas.
