×
Mobilā versija
Brīdinājums +23.3°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
1. februāris, 2018
Drukāt

Kā atslēgt stereotipus? Anda Rožukalne vērtē “Atslēgas” (9)

Ekrānuzņēmums no ltv.lsm.lvEkrānuzņēmums no ltv.lsm.lv

Raidījuma vadītāja Mārtiņa Ķibilda klātbūtne kadrā, stāsts un emocijas saved kopā vēsturi ar šodienas cilvēka interesi.

Mēs aizmirstam, jo domājam, ka sen zinām savu vēsturi. Aizmirstam pat to, ka esam svarīgas detaļas aizmirsuši. Skaidrs un ass jautājums – kas īstenībā notika tajā laikā? – liek censties atcerēties, atklājot vēsturi no jauna. Kā LTV1 jaunais raidījums “Atslēgas”.

Saplēstā pašbilde

Pašlaik parādīti vien divi “Atslēgu” raidījumi, bet tie devuši tik daudz atklājumu jau zināmajā. Raidījuma veiksme ir ne tikai drosme uzdot jautājumus, bet arī prasme uz tiem atbildēt.

Ko slaveno janvāra barikāžu laikā darīja pārējā pasaule, kā uzvedās lielvaras? Uz šo jautājumu atbildēja pirmais raidījums. Iegūtās atbildes ir kā akmens iestagnējušā spoguļattēlā, kurā ērti sevi redzēt kā barikāžu varoņus. Un domāt, ka visi mūs redz kā brīnumaina notikuma varoņus. Tādi esam, bet pasaules centrs ir plašāks nekā barikāžu vietas, tajā ir kāds, kas atrodas ārpus barikādēm un mūs vēro, vērtē, ietekmē. Jautājums saplēš ērto vēstures selfiju, kurā redzam tikai sevi pamatotā neparastu varoņu un negaidītu brīvības uzvaru piepildītā barikāžu ainavā. Pasaulei pievērstais skatījums sniedz atbildes, ieraugot savu lomu plašā kontekstā, atzīstot kļūdas un citu manipulācijas brīdī, kam nav paredzēta labi pārbaudīta shēma. Atbildes mūs ieved jaunu attiecību labirintā, kur barikāžu laiks nav tikai iekšpuses pārstāvju acīm skatīts. Tas ir daudz sarežģītāks, nekā pierasts atcerēties.

Kā sitiens pa galveno vērtību muskuļiem, tāds ir otrs jautājums raidījumā “Atslēgas” – ar ko sāka no Latvijas kara laikā izceļojušie? Un atbilde – viņi Hamburgas drupās dibināja Baltijas universitāti. Tas pasaka tik daudz par šodienas ambīciju pieticību!

Detaļu piesātinājums

Kādas ir atbildes “Atslēgās”? Laikā, kad visi runā par mūsu valsts vēsturi un vēl uzsver šīs sarunas svarīgumu. Laikā, kad interese par simts gados ar Latviju notikušo kļuvusi oficiāla, patriotismu raksturojoša. “Atslēgas” izmaina vēsturisko zināšanu obligātuma auksto apli ar detaļu palīdzību. Laika līnija raidījumā palīdz iedomāties notikumus un to secību. Precīzi un skaidri stāstītais stāsts ar fotogrāfijām toreiz un tagad liek ieraudzīt ne tikai notikumus, bet cilvēkus to vidū, viņu cīņas, lēmumus, domas, šaubas. Detaļas palīdz izlauzties no agrāko notikumu vienkāršošanas. Tās apaudzē svarīgo ar daudz lielāku skaidrību. Vērīga ieskatīšanās agrāko notikumu būtībā palīdz izveidot personiskus kontaktus ar vēsturi, padara to par mūsu pieredzes daļu.

Tāpēc es apbrīnoju raidījuma veidotājus, kas meklēja materiālus un lika tos kopā aizraujošā, skaidrā, detaļu pārpilnā stāstā. Tā ir īsta satura radīšanas meistarība: izpētīt, atlasīt informāciju, to sakārtot un pasniegt tā, ka parādīto gribas paturēt kā savu.

“Atslēgas” ir mūsu zināšanas bagātinošs formāts, kas neliek nožēlot nevienu raidījumam veltīto minūti. Tas būs noderīgs arī ārpus TV programmas un simtgades projektu plūsmas – aizraujošai izglītošanai, detaļu pārpilnai skaidrošanai. Ja fotogrāfijām un kinohronikām pievienotu skaidrus vietu un laika parakstus, būtu vēl labāk. Lai dokumentalitāte iegūtu vēl lielāku vērtību, precizitātei ir liela nozīme. Ne visi pēc Rīgas skatiem atpazīst ielas, ar aizkadra stāstījumu par ēkām un laukumiem ir par maz, detalizēta informācija kā titri jāliek klāt arī vēstures avotiem. Bet raidījumā vārdi ir tikai vienai fotogrāfijai – bildei, kurā kopā redzami Baltijas universitātes veidotāji.

“Atslēgu” komandai veltīta garu titru virkne, kurā prāvu sarakstu veido pateicību izpelnījušies vārdi. Manuprāt, šajā sarakstā būtu precīzāk jāizceļ tie, kuri ar savām zināšanām palīdzēja veidot raidījuma saturu. Tie, kuri gadiem strādājuši, krājuši zināšanas, tāpēc raidījuma 15 minūtēm mācēja atrast svarīgo.

Personisks ceļojums stāstā

“Atslēgu” vadītājs Mārtiņš Ķibilds gandrīz visu laiku ir kadrā. Nu, labi, viņš nav redzams, kad tiek rādītas vēsturiskas hronikas vai vecas, vecas foto­grāfijas. Bet viņa klātbūtne, stāsts, emocijas saved kopā šodienas cilvēka interesi ar esošo reālo dzīvi. Varētu domāt, ka tā ir viena cilvēka kārtējā pašprezentācija, sevis izcelšana uz vēstures stāstu fona. Bet tā ir līdzdalības žurnālistika. Autora klātbūtne pietuvina saturam.

Vēsture kā personisks pārdzīvojums nav viegli satverama, tāpēc ir meistarīgi veidot stāstu, kurā reālā materiālā vidē sastopas mūsdienu cilvēks Ķibilda izskatā ar cilvēkiem, kas bija viņa aprakstīto notikumu varoņi. Lai viņš lido ar “Air Baltic” lidmašīnu uz Hamburgu, kur laivās pārbēgušie dibināja universitāti. Lai viņš aiziet un ierauga muzeju, kurā bija Baltijas augstskola, redzot, ka vieta palikusi, bet viss pārējais beidzies. Tas palīdz saprast, ka šodienas domas un pārdzīvojumi ir tādi paši kā cilvēkiem, par kuriem stāsta “Atslēgas”.

Tas nav raidījums par vēsturi. “Atslēgas” ir raidījums par sabiedrības kultūru, teiktu mūsdienu atmiņu pētnieki. Mūsu kultūra ir nepārmantota sabiedrības atmiņa. Tātad tā ir atmiņa, kas nav ietverta gēnos, tā automātiski nekļūst par mūsu dzīves daļu. Jo atmiņa veidojas un pastāv simboliskajā sistēmā, ko veido gatavi skaidrojumi, pretrunas, ierobežojumi un konflikti, raksta Tartu skolas semiotiķi Jurijs Lotmans un Boriss Uspenskis. Kolektīvās atmiņas pētniece Aleīda Asmane to sauc par kultūras atmiņu. Sabiedrība, realitātes izpratnei izmantojot atmiņas piedāvātās gatavās receptes, atmiņu pārveido un apstrīd, attīsta un noliedz.

To dara “Atslēgas”, kas kļuvušas par svarīgu notikumu mūsu kultūras izpratnē. “Atslēgas” palīdz domāt par savām atmiņām un tās saprast no jauna.

Ir izdevies. Mārtiņa Ķibilda vadītos un “VVF Films” veidotos televīzijas raidījumus vajā nevis stabila veiksme, bet gan meistarība un rūpīga iedziļināšanās.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Vienīgais, kas TV tiek pasniegts profesionāli ir reklāmas. Pārējais ir tikai reklāmām pa visu izmētātas drumslas un ir jāpieliek pūles, lai no tām drumslām izlobīti sakarīgu saturu. Tikko esi paspējis pieslēgties raidījumam, tā tavā priekšā jau atkal ir kārtējais dormeo. Tu pielec kājās, izej uz balkona uzpīpēt un klusi nolamāties, atgriezies istabā, bet tur jau šiverē peles, kukaiņi, pestrepeler, kam pa pēdām seko nebeidzama virtene ātro kredītu piedāvātāju. Tas nu ir par traku, tu izslēdz TV un beidzot jūties kā cilvēks savā mājā.
    TV, kāda tā ir patreiz, nav ne uztverama, ne baudāma. Pat tie sīkie raidījumi pa pusstundai arī tiek 2x pārtraukti, lai dotu vietu ekrāna karalim dormeo, un lai cik interesanti tie arī nebūtu, tiem nav iespējams pieslēgties, lai iedziļinātos, saprastu un varbūt pat priecātos par tiem. TV skatīšanās izraisa vienīgi dusmas un nervozitāti, tāpēc tā ir kaitīga veselībai.
    Man žēl raidījuma veidotāju un vadītāju, ka viņu darbi tiek degradēti līdz, reklāmas traucējošiem, piedēkļiem.
    Mīļie cilvēki! Neskatieties TV, lasiet grāmatas, ejiet dabā, strādājiet rokdarbus, vadiet laiku sakarīgās sarunās ģimenes un draugu lokā, apmeklējiet teātrus, koncertus, izstādes, rušinieties dārzā. Ir tik daudz iespēji interesanti pavadīt tās stundas, kas mums atliek, kad esam beiguši darba dienu.

  2. Nevaru piekrist A.Rožukalnei – otrs “Atslēgu” raidījums spilgti apliecināja, ka ” … tā ir viena cilvēka kārtējā pašprezentācija, sevis izcelšana uz vēstures stāstu fona”.

  3. Noskatījis vakardienas “Atslēgas”, kas, laikam, bija otrais no diviem ēterā redzētiem. Man pirmais. Tēmas izvēlei ekrānā stāstīt, atgādināt vai mācīt vēsturi, lieku ne vienu vien +!!! Tomēr šī raidījuma pasniegšanas maniere pie sirds neiet. Varbūt pārāk daudz teksta, hrestomātijas vai kas cits, nezinu. Nevajag jau salīdzināt, tomēr neviļus nākas to darīt un jāsecina, ka savulaik Ērika Niedras veidotie bij kas īpašs un ļoooti saistošs vēstījums par jautājumiem, kas attiecas uz mūsu pagātni. Toreiz tos patiesi gaidīju .

  4. Pirmais Atslēgas raidījums. Sākums. Ķibilda poētiskie ievadvārdi, kas seko cits citam, un te… te lija asinis, lai šodien mums būtu asinsdesas…. Televizors tiek izslēgts. Ķibild, kad runā, piesleēdz GALVU!

  5. Jā, raidījums tiešām ir interesants un vērtīgs projekts 100-gades kontekstā. Tikai žēl ka tik īss…vai tas būtu budžeta jautājums? Ir sadota nauda n-tajām filmām bez jebkādas pievienotās vērtības. Kas gan noteicis šīs nejēdzīgās proporcijas? 15min, no kurām vēl daļu aizņem pašreklāma, ir NEKAS tik dziļām tēmām, tas ir TIKAI tēmas atvēršanas laiks, bet ne nopietns pētījums, lai cik Ķibilds tur braši negrozītos kadrā.

  6. Pēdējais teikums “…vajā nevis stabila veiksme, bet gan meistarība un rūpīga iedziļināšanās”. VAJĀ? Kā vispār var lietot šo vārdu kopsalikumā ar veiksmi? Cik var piesmiet mūsu valodu…

  7. Skaisle Jātaļniece Atbildēt

    LTV1 kā oligarhu varas simbols Latvijā – tad , protams, tas ir gaismas stariņš – Ķibilda raidījumsi par vēsturi, bet … es klausos un es spriežu tā, ka tie atkal ir tādi oligarhu ideoloģijas pilni.
    Baltijas barikādes – pasaules stabilitātes atslēga – raidījums sākas ar jautājumu – vai pasaule mums palīdzēja. Man uzreiz pretjautājums – vai tas bija pasaules pienākums mums palīdzēt?

    Šajā intervijā Ķibilds attaisno latviešu kolaborāciju ar noziedzniekiem – čekistiem . Nu pagaidiet – kas tā par morāli ? Paši lakt savas tautas asinis, laizīt kurpes okupantiem – nevis idejisku apsvērumu dēļ, bet konkrētu materiālu privilēģēji dēļ un tad pēkšņi – UPS – pasaule – tu esi atbildīga par to , cik slikti mums te iet.

    Tā ir vergu un neliešu ideoloģija, ko mums te tagad sludina – es esmu kategorsiki pret šādu mūsu tālāku – kā saka biedrs putins – močīšanu.

    Jautājumam bija jābūt pavisam citam – cik Atmoda bija latviešu tautas vadīta un īstenota un cik – čekistu. Un noteikti bija – ir jābūt raidījumam – ko mēs ar Atmodu esam izdarījuši.

    Tā kā piedodiet – nekādi nesspēju pievienoties pozitīvam vērtējumam , es saku – tieši otrādi – tā ir slēptā zombēšana.

    • Es vērtēju pozitīvi šāda tipa un satura raidījumus, bet tajos, tāpat kā visā tautas domāšanā, jau no laika gala netiek salikti pareizi akcenti. Tos lika gan svešu varu laikā gan arī pēc pašu iniciatīvas. Tur stipri pie vainas ir mūsu radošie ļaudis, ka tā īsti nemaz neapzinās mūsu vietu un lomu pasaules civilizācijas procesos un ietiepīgi cenšas uztiept savus uzskatus. Tāpēc arī vestures redzējumam piemīt šie nepareizie akcenti, jo nav jau kas ieklausās un izprot pareizo vēstures gaitu.

    • nesaprotu, kas tur slikts, ja gaišie spēki uzriktēja atmodu, un tagad , pārvarējuši savu kautribu, uz latviešu valsts simtgadi paslavinās?

Draugiem Facebook Twitter Google+