Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. jūnijs, 2013
Drukāt

Kā atzīmē 17. jūniju, Latvijas okupācijas dienu

Foto - LETAFoto - LETA

Pirmdien, Latvijas okupācijas atceres dienā, Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs Saeimas telpās atklāja savu grāmatu “Padomju Latvijas noslēpumi. No LKP CK arhīviem”, kuras izdevējs ir bēdīgi slavenais Krievijas pseidovēsturiskais fonds “Vēsturiskā atmiņa”.

 

Atgādināšu, ka fonda redzamākās personas ir Aleksandrs Djukovs un Vladimirs Simindejs, kuriem iebraukšana mūsu valstī ir liegta. V. Simindejs ap 130 lappušu biezajai grāmatai uzrakstījis priekšvārdu.

N. Kabanovs preses konferencē atzina, ka viņa aplūkotie dokumenti par LKP CK vēsturi līdz šim neesot ieviesti zinātniskajā apritē, kā arī ķērās pie “zudušās valsts spozmes” apraudāšanas. “Mūsu vēsturnieki par daudz nodarbojas ar okupācijas tematu, taču maz pūļu velta PSRS zelta laikmetam un stabilizācijas periodam, kas ilga no Hruščova valdīšanas beigām līdz Gorbačova valdīšanas pirmajiem gadiem,” sacīja N. Kabanovs. Jautāts, kāpēc grāmatas prezentācijai izvēlēts 17. jūnijs – diena, kad 1940. gadā Latvijā iebrauca padomju tanki –, N. Kabanovs atbildēja: “Uz šo datumu fokusēta dziļa interese par Latvijas vēsturi. Grāmatu izdeva pirms divām nedēļām Maskavā, nevarēju ar to iepazīstināt nedz aprīlī, nedz augustā. Varētu jautāt, kāpēc ne 23. augustā. Tāpēc, ka šodien,” atbildēja N. Kabanovs. Grāmata izdota 1000 eksemplāru lielā metienā krievu valodā un esot nopērkama arī Krievijas grāmatnīcās. 
kabanovs_4

N. Kabanovs kritizēja Latvijas vēsturniekus, kas par notikumiem rakstot vispārīgi, piebilstot, ka viņa grāmatā daudz laika veltīts tā laika personām, piemēram, viņam esot bijis aizraujoši redzēt LKP CK priekšsēdētāja Augusta Vosa oriģinālo parakstu. “Grāmatas mērķauditorija ir cilvēki, kam nevajag sīkus komentārus, kas bija Voss un Latvijas sarkanie strēlnieki,” teica N. Kabanovs. Autors pats teic, ka viņa attieksme pret vēsturi esot ironiska un sarkastiska, kas esot jūtams arī grāmatas lappusēs.

Grāmatas atvēršanas pasākums, kas bija pulcējis kādus desmit žurnālistus un ap 15 cilvēku, kas vēlējās iegūt grāmatu ar autora autogrāfu, notika Saeimas Apmeklētāju un informācijas centra telpās. Vai tas nozīmē, ka Latvijas parlaments atbalsta šādu izdevumu? Saeimas Prezidija noteikumi liecina, ka preses konferences Saeimas ēkās ir tiesīgs rīkot ikviens Saeimas deputāts. Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja Lelde Rāfelde skaidro, ka tā uzdevums pēc preses konferences pieteikuma saņemšanas ir izsludināt preses konferenci. Kopš 2009. gada Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā notikušas 15 deputātu rīkotas preses konferences par dažādiem jautājumiem.

Jāpiebilst, ka tajā pašā dienā – 17. jūnijā, LR okupācijas dienā – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” politiķi Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas birojā Rīgā rīkoja “zinātnisku konferenci” par tēmu “Latvijas okupācijas nebija”. Apmēram trīsdesmit cilvēku lielai auditorijai Jakovs Pliners apgalvoja, ka Baltijas valstu okupācijas no PSRS puses nav bijis. Viņš savu nostāju argumentēja ar to, ka 1939. gadā “Latvijas valdošās aprindas viegli parakstīja vienošanos par savstarpēju palīdzību starp PSRS un Latviju”, vēlāk ar Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa atļauju ierobežots padomju armijas kontingents ienāca Latvijā, un tas esot sagaidīts ar goda sardzi un orķestri. Aģentūra LETA atstāsta Plinera teikto, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji saņēmuši tādas pašas tiesības kā citi PSRS iedzīvotāji. Politiķis secināja, ka varētu runāt par inkorporāciju, kas nozīmē vienas valsts iekļaušanu citā, pamatojoties uz vienošanos, vienlaikus atzīstot, ka tas noticis ar PSRS spiedienu. Taujāts, ko ar šādas konferences rīkošanu vēlas panākt, J. Pliners atbildējis, ka grib panāk, lai “Latvijas tauta zinātu patiesību, lai daļai Latvijas tautas nebūtu vainas sajūtas”. “Domāju, ka šī tēze par okupāciju traucē Baltijas valstu attiecībām ar Krieviju, bet mums ir ļoti svarīgi, lai ekonomiskās attiecības būtu ļoti labas, jo tad būtu gan investīcijas, gan darba vietas,” Plinera teikto citē LETA. Pasākumā uzstājās arī “PCTVL” aktīvisti Valērijs Buhvalovs, Vladimirs Buzajevs, Viktors Guščins un citi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+