Kā audzēt šķiedras kaņepes? 0
Kādā augsnē jāsēj šķiedras kaņepes, kādas ķimikālijas jālieto un kā pareizi jānovāc? Jānis Macanovs
Augsne, nezāles un mēslošana
– Vislabāk kaņepes aug smilšmālā. Mūsu saimniecībā augsne atšķiras viena lauka robežās, arī pH skaitlis mēdz būt no 4 līdz 7. Un var redzēt atšķirības augšanā – kā pa viļņiem, jo dažādos augsnes apstākļos augi attīstās nevienmērīgi. Kur vairāk organisko vielu, kaņepes izaug aptuveni 3 m augstas, bet tur, kur mazāk mēslojuma, ir krietni zemākas. Katrā ziņā šo tehnisko kultūru nevar sēt sarkanā mālā un skābā augsnē (pH zem 4), jo tad augi nīkuļo vai pat iznīkst, – zina teikt Krāslavas novada Piedrujas pagasta SIA “Zalers” vadītājs Sergejs Zakrevskis, kuram ir četru gadu pieredze šķiedras kaņepju audzēšanā.
Zemei jābūt attīrītai no nezālēm. Ja kaņepes sēj pēc graudaugiem, nezāļu apkarošana nav nepieciešama. Ja lauks ir aizaudzis ar nezālēm, jāizsmidzina jebkurš no Latvijā reģistrētajiem glifosātu saturošiem herbicīdiem (reģistrā atrodami 30 preparāti). Tā kā nezāļu apkarošana pirms sējas aizņem diezgan ilgu laiku, šajā sezonā optimālais sēšanas laiks jau nokavēts. Kaņepes sēj aprīļa beigās, maija sākumā. Augsnei jābūt mitrai, jo sausumā sētas dod krietni mazāku ražu. Augsnē pamatmēslojumā noteikti jāiestrādā kompleksie minerālmēsli ar nelielu slāpekļa, bet lielāku kālija saturu (NPK 5-10-25 vai NPK 6-26-30). Tas vajadzīgs, lai kaņepes būtu spēcīgas un ātrāk nomāktu nezāles. Ja mēslojumā pārsvarā ir slāpeklis, kaņepēm neattīstās saknes, tās tiecas uz augšu un vēlāk augi var izgāzties. Lai attīstītu lielu biomasu, ar amonija nitrātu piebaro, kad kaņepēm izveidojušās četras lapiņas.
Lai veidotos blīvāks sējums un būtu mazāk iespēju nezāļu attīstībai, optimālā izsējas norma ir 50 – 60 kg uz hektāru. Tas ir ļoti svarīgi, jo veģetācijas laikā kaņepju sējumos herbicīdus izmantot nav iespējams. Latvijā pašlaik nav reģistrēts neviens herbicīds, ko atļauts lietot jau augošu kaņepju sējumos.
Runājot par slimībām un kaitēkļiem, Latgales Lauksaimniecības zinātnes centra direktore Veneranda Stramkale saka:
– Kaņepēm nav manīti kaitēkļi. Tās apdraud vienīgi baltā puve, taču tā nenodara būtiskus zaudējumus sējumiem. Inficēto kaņepju sēklu var ievākt, bet sēt to nedrīkst. Tomēr pastāv risks, ka ar laiku kaņepes, līdzīgi kā rapsis, vairs nebūs pasargātas no slimībām. Pētījumu par augu aizsardzību kaņepju sējumos nav.
Zinātniece atzīst, ka šķiedras kaņepju audzēšana un pārstrāde Latvijā ir sākumstadijā: – Šī kultūra mums vēl sveša, pagaidām ir daudz neskaidru jautājumu agrotehnikā. Problēmas sagādā arī kaņepju novākšana. Bieži vien tās pārāk ilgi paliek tīrumā – arī tad, kad mūsu klimata apstākļos visam sen jābūt novāktam…
Novākšana: rudenī vai pavasarī?
Kā stāsta LLKC Krāslavas biroja vadītājs Ivars Geiba, var novākt divos termiņos: rudenī (septembra vidū) vai pavasarī. Kaņepes zied jūnijā, jūlijā. Kad tās vairs nestiepjas augumā un augiem sāk briest sēklas, ir laiks pļaut. Šim nolūkam izmanto segmentu pļaujmašīnu, kurai nav rotējošo daļu. Labos augšanas apstākļos kaņepes parasti izaug 2 – 3 m garas, tāpēc ražas vākšanas laikā ieteicams tās sadalīt metru garos posmos. Piedrujas pagastā kaņepju laukus novāc ar Čehijā ražoto divu līmeņu pļaujmašīnu, kas augus vienlaikus saīsina pa metram (S. Zakrevskis šo pļāvēju iznomā arī citiem kaņepju audzētājiem). Pēc tam nopļautās kaņepes apvērš un satin ruļļos. Kaņepes var pārstrādāt, ja stiebru mitrums nepārsniedz 15 – 18 %, šķiedrai jābūt čauganai. Rudenī kaņepju ruļļi nereti ir salijuši, tāpēc jāgaida līdz salam, līdz mitruma daudzums stiebros samazinās un tos var vest uz rūpnīcu pārstrādei. No hektāra iespējams iegūt aptuveni 6 t šķiedras. Tehniskās šķiedras realizācijas cena pagaidām ir ļoti zema – aptuveni 70 latu par tonnu (Eiropā pārstrādātāji par tonnu maksā 200 eiro)…
Otrs variants – rudenī ar graudu kombainu Claas vai New Holland no zemākajiem kaņepājiem novāc sēklas un atstāj tos pa ziemu uz lauka, bet savāc pavasarī. Tad kaņepes nepļauj, bet ar jaudīgu tehniku savālo un sarullē (izmantojot vālotāju, iegūst nedaudz vairāk šķiedras, jo pļaujot nav iespējams stiebrus noraut līdz ar zemi, uz lauka paliek 15 – 20 cm). Novācot pavasarī, spaļu iznākums ir mazāks, bet šķiedra – tīrāka. Trūkums: šķiedra nav tik izturīga, turklāt nav balta, bet gan gaiši pelēcīga. tomēr tā labi noder siltumizolācijai, papīra ražošanai. Vēl viens mīnuss: novācot kaņepes pavasarī, jārēķinās, ka lauku nevarēs agri apsēt. Zeme vēl ir jāpārar, tikai tad tajā var sēt, piemēram, griķus.
– Šķiedras kaņepes ir perspektīvs kultūraugs. Kā rāda līdzšinējā prakse, tās ir izdevīgi pārstrādāt, jo iegūst gan spaļus, gan šķiedru, ko var pārstrādāt tālāk pievienotās vērtības radīšanai – celtniecības un izolācijas materiālu ražošanai, – skaidro I. Geiba. – Ja zemnieki sasparosies un paši izveidos pirmapstrādes rūpnīcas, kaņepju audzēšana atmaksāsies. Protams, rēķinoties ar pašreizējām degvielas izmaksām, kaņepju ruļļus no lauka līdz pārstrādātājam nav vērts transportēt tālāk par 50 kilometriem.
