Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. jūnijs, 2013
Drukāt

Kā audzēt sojas pupiņas (1)

sojaspupinas12

Šopavasar aprīļa beigās iesēju sojas pupas. Šķirnes izcelsme nav zināma, bet esot no Ulmaņlaikiem. Dīgstus knābāja putni, tāpēc 12. maijā tukšajās vietās iestādīju no jauna. Pagaidām aug labi. Turpmāk gribētu izmēģināt arī šķirnes ‘Dindoņa’, ‘Saulaines Baltā’, ‘Skrīveru’, tāpat ‘Elena’.

 

Vai ir kāda iespēja iegādāties to sēklas, kaut vai pa desmit pupiņām no katras? Vēlētos arī vairāk informācijas par sojas pupiņu audzēšanu. 
Raitis Pūce Grobiņas novadā

 

Soja nav izvēlīga, tomēr vislabāk padodas ātri iesilstošās, trūdvielām bagātās, vidēji smagās smilšmāla vai māl­smilts augsnēs. Labi priekšaugi ir kartupeļi.

Nedrīkst nokavēt sējai piemēroto laiku, jo sausā zemē iesētas sēklas vēlu sadīgst, arī raža zema, jo pākstis lielākoties ir tukšas. Dārzkopis Ēvalds Piļka, kuram ir jau vairāk nekā desmit gadu pieredze sojas audzēšanā, parasti šīs pupiņas sēj maija vidū. Pirms sējas sēklas nevajag mērcēt, citādi sojas pupiņas pārdalās uz pusēm. Parasti sēj 3 – 4 cm dziļi vienā rindā (vai divrindu slejās), 40 x 15 cm attālumā.

Nereti gadās, ka dīgstošās sēklas uz lauka izknābā vārnas vai citi putni, tāpēc, lai pasargātu sējumus, dobes ieteicams piesegt ar agrotīklu. Segumu noņem, kad augi ir nostiprinājušies un tiem izveidojušās piecas sešas īstās lapas (tik lielus augus putni vairs nebojā).

Augšanas laikā sējumus regulāri irdina, iznīcina nezāles. Atšķirībā no zirņiem sojas pupiņām nav nepieciešami balsti. Krūmiņi izaug nelieli, apmēram pusmetru augsti, sazarojas kā mazas eglītes. Viens augs var dot līdz 20 pākstīm. Iesējot aptuveni 2 kg, iespējams izaudzēt ap 100 kilogramu pupiņu.

Lai iegūtu nobriedušas sēklas, novāc vēlu rudenī (no septembra vidus līdz oktobra vidum), kad augiem atmirst lapas: izrauj ar saknēm un nesablīvējot pakarina žāvēšanai ar visām pākstīm (piemēram, siltumnīcā).

Veselības veicināšanas biedrības “Ābolīt’s” vadītāja liepājniece Zigrīda Sproģe, kura sojas pupiņas audzē piecus gadus, atzīst, ka izšķīt tās ar pirkstiem ir diezgan ķēpīgs darbs. Viņa iesaka pākstis pēc apžāvēšanas salikt maisos un turpināt kaltēt pie radiatoriem. No izkaltušām pākstīm cietās, nobriedušās sēklas pašas izsprāgst ārā (piepalīdz, bradājot ar kājām), ar rokām lobāmo paliek maz. Ja audzē prāvākā platībā, var izmantot zirņu kuļmašīnu.

Nenobriedušās pākstīs sojas pupiņām ir iegarena nierveida forma, izkaltušas sēklas saraujas mazas un apaļas kā zirņi, bet piebriestot atkal iegūst nierveida formu. Labu dīgtspēju sēklas saglabā vismaz piecus gadus.
sojaspupinas2

– Sojas pupiņas satur ļoti daudz olbaltumvielu, tās ir bagātas ar balastvielām, kalciju, mangānu, dzelzi un cinku. No sojas var iegūt vērtīgus pārtikas produktus, – atzīst Ēvalds Piļka, tomēr piebilst, ka pats gan neesot liels sojas cienītājs. Vienkārši negaršojot…

LVMI “Silava” vadošais pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Dainis Ruņģis atgādina, ka soja ir īsās dienas augs, tāpēc audzēšanai ziemeļu platuma grādos tā īsti nav piemērota: – Latvijā soja tā arī nav kļuvusi par populāru kultūru, tomēr izveidotās šķirnes un līnijas liecina, ka pie mums to ir mēģināts audzēt, pie tam ilgus gadus, sākot ar Pētera Dindoņa izmēģinājumiem pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. Selekcijas darbs turpinājās līdz piecdesmitajiem gadiem, kopš tā laika vairs nav atsākts. Tikmēr Igaunijā jau ir izveidota jauna sojas šķirne, ko, iespējams, izmēģinās audzēt arī Latvijā.

Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijā pašlaik ir trīs vietējo selekcionāru izveidotas sojas pupiņu šķirnes. Atbilstoši Zemkopības Ministrijas koncepcijai kultūraugu gēnu bankas uzdevums ir izplatīt sēklas bez maksas selekcijas, zinātnes vai izglītības nolūkos (saskaņā ar Standarta materiāla līgumu). Pašlaik nav paredzēts izsniegt sēklas privātpersonām, bet, ja būs pietiekami liela audzētāju interese, tas varētu mainīties. Otrs jautājums – nelielie sēklu daudzumi. Gēnu bankai nav iespēju pavairot sojas šķirņu sēklu materiālu, patlaban šo darbu veic sadarbībā ar selekcijas institūtiem, piemēram, Pūres Dārzkopības pētījumu centru, vai igauņu kolēģu palīdzību. Diemžēl šķirņu ‘Dindoņa’, ‘Saulaines Baltā’, ‘Skrīveru’ sēklas diez vai būs tirdzniecībā, jo tās nav minētas šķirņu katalogā un tādas tirgot Latvijā nedrīkst.

Veselības veicināšanas biedrībā “Ābolīt’s” (Liepājā, Mālu ielā 10) šoruden būs pārdošanā sēšanai un diedzēšanai paredzētas sojas pupiņas par diviem latiem kilogramā. Šķirnes nosaukums nav zināms, bet sēkla iegūta tepat Latvijā.

Agrīnās, ražīgās šķirnes ‘Elena’ sēklas nav deficīts, tās jāmeklē veikalos, kuru piedāvājumā ir firmas “Mr. Fothergill’s” pievilcīgās paciņas. Piemēram, IK “Lāsma LA” veikalā (Ogresgala pagastā, Liepu gatvē 1) sojas pupiņas (iepakojumā 50 sēklu) šopavasar bija nopērkamas par 60 santīmiem. Par tādu pašu cenu tās piedāvā arī interneta veikalā www.e-saimnieciba.lv.

Soju ‘Elena’ aprīlī vai maijā sēj siltumnīcā un audzē dēstus. Sēklas sadīgst 7 – 14 dienās, pastāvīgā vietā stāda pēc salnām 30 x 45 cm attālumā augu no auga.

 

UZZIŅA

• Tāpat kā citiem tauriņziežiem arī sojai uz saknēm veidojas gumiņi, kas saista gaisa slāpekli. Tātad laukā, kur aug soja, augsne kļūst auglīgāka.

• Sojas pākstī ir 2 – 4 pupiņas. Tās ir atšķirīgas pēc formas un krāsas (brūnas, zaļas vai sarkani violetas).

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. 2013.gadā no Zigrīdas Sproģes sēklām esmu sējis 3 zemes piķos uz 3 dažādiem sēšanas laikiem – 25.aprīlī, 4.maijā un 12.maijā. Piemērotākais sēšanas laiks izrādījās 25.aprīlī bez iepriekš sēklu mērcēšanas. Raža bija varena. To, ko rakstīja Ilona Klovāne, viss ir patiesība, paldies viņai.

Draugiem Facebook Twitter Google+