Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
5. augusts, 2013
Drukāt

Kā austrieši pret savu “bišu slepkavu” cīnījās

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Pirms gada austriešu biškopis Tonijs Raitingers zaudēja 53 bišu saimes. Viņa bites bija vākušas putekšņus no zaļās papuves, kas nebija apstrādāta ar bitēm bīstamo ķīmiju – neonikotinoīdiem, taču tos absorbēja no zemes. 


 

Austriešiem kopš 29. aprīļa ir iemesls apskaust latviešus, jo, pretēji Zemkopības ministrijas iecerei atbalstīt intensīvo lauksaimniecību, Saeimas deputāti nobalsoja par bitēm nāvīgo neonikotinoīdu (NN) daļēju aizliegumu. Tā nobalsoja vēl 14 ES dalībvalstis.

Balsojumu ierosināja Eiropas Komisija pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) brīdinājuma par šīs nervu indes ietekmi uz bišu veselību un attiecīgi draudiem visai ekosistēmai. Tā kā, lauksaimniecības ministriem balsojot, balsu pārsvars nesasniedza 2/3, lēmumu par NN daļēju aizliegumu pieņēma Eiropas Komisija. Par balsoja arī Vācija, kuras ekonomika barojas no pašmāju NN lielražotāja “Bayern” nodokļiem.

Pēc EK lēmuma pieņemšanas Austrijā sākās politiskā drāma, kuras rezultātā austriešu bitēm dzīve, visticamāk, būs ilgāka.

 

Opozīcijas spiets parlamentā

Par bišu slepkavu Austrijā tika dēvēts vides ministrs Nikolauss Berlakovičs, jo viņa uzdevumā Austrija divas reizes balsoja pret NN aizliegumu atšķirībā no lielākās daļas ES dalībvalstu.

Pēc balsojuma “bišu slepkava”, “problēmlācis” un “indes ministrs” bija tikai daži no daudzajiem lamuvārdiem, ko nācās dzirdēt vides ministram – daļēji pat no savas partijas (Austrijas Tautas partija) rindām.

Daudzi parlamenta kolēģi (pārsvarā opozīcijas) bišu sēdes laikā protestēja arī ar plakātiem, apdrukātiem T krekliem, pretinsektu aerosoliem, parodētām indes reklāmām, medus podiem un plīša bitēm. Pat Nacionālās padomes prezidente Barbara Prammere demonstratīvi tērpās dzelteni melnā kostīmā, taču nopietnākas raizes ministram sagādāja izteiktā neuzticība, ko rakstiski parlamentā iesniedza piecas partijas. Iesnieguma galvenais arguments bija “traģiska Austrijas vides politikas degradācija”. Koalīcija to noraidīja, un Berlakovičs jau drīz vien organizēja “Bišu samitu”.

 

Vai taisnība ir 
Berlakovičam vai 
mirušām bitēm?

Ministrs joprojām uzskata, ka viņa lēmums bijis korekts. Viņaprāt, NN bitēm kaitē tikai tad, ja tiek nepareizi lietoti, un ka pietrūkst zinātnisku pētījumu, kas pierādītu pretējo. Šādu pētījumu ir daudz, turklāt pat viens no lielākajiem NN ražotājiem “Bayern” nenoliedz, ka jau četri nanogrami (viena četrmiljardā daļiņa grama) bitei ir letāla. Mazākās devās tas izraisa orientācijas traucējumus, kas neļauj atrast bitēm ceļu atpakaļ uz stropu.

Daudzi zinātnieki, ieskaitot austriešu bišu pētnieku prof. Mandlu, brīdina, ka NN ir līdz 7000 reizēm kaitīgāki nekā daudzās pasaules valstīs aizliegtais DDT. Jau pirms diviem gadiem viņš Austrijas vides ministrijai aizsūtījis savu pētījumu, kas pierāda NN letālos draudus praktiski visiem insektiem un ekosistēmai, bet ministrija nav reaģējusi.

 

Bitenieces mazdēls – 
bišu indes lobijs?

Dažas aktīvas neval­stiskās organizācijas, Austrijas prese, kā arī daudzi parlamenta kolēģi pārmet Berlakovičam ķīmijas koncernu lobēšanu. “Bayern” nevēlas izteikt komentārus, un pats ministrs to noliedz. Viņš avīzei “Kronen Zeitung” stāstīja, ka viņa vecmāmiņa bijusi biškope un pats ir lauksaimnieku ģimenē uzaudzis zemnieks, tāpēc dzīvas būtnes cienot un nebūtu gatavs “pārdoties”. Viņš esot licis lauksaimniekiem modernizēt sējmašīnas, lai gaisā nenonāktu bitēm kaitīgie NN putekļi, taču ar to bitēm daudz netika līdzēts.

Berlakovičam tiek pārmesta dubulta lobēšana. Pirmkārt, attiecībā uz ķīmijas koncerniem un, otrkārt, viņš ir Burgenlandes Zemnieku savienības vadītājs.

Kā apgalvo Zaļā partija, austriešu “Zemnieku avīze”, kas ir sava veida neoficiālās zemnieku savienības centrālais orgāns, par pesticīdu reklāmām avīzē no šīs industrijas pārstāvjiem saņēmusi 400 000 eiro. Pati avīze to nevēlas ne noliegt, ne apstiprināt. Centrālās zemnieku savienības vadītājs un Austrijas Tautas partijas Nacionālās padomes loceklis Jakobs Auers Berlakoviču aizstāv, ko prese un Zaļā partija skaidro ar to, ka Auers ne tikai ir lielākais pesticīdu tirgotājs Austrijā, bet arī viens no Berlakoviča “karjeras kāpnīšu licējiem”.

 

“Billion Dollar Bug”

Vēl viens no Berlakoviča negatīvā balsojuma iemesliem esot bijis kukurūzas saknes tārps ar iesauku “Billion Dollar Bug” (miljardu dolāru vērtais kukainis), ko tas izpelnījies, ASV gadā iznīcinot ražu aptuveni 1 miljrd. dolāru vērtībā. Itālijas reģionā Lombardijā 2009. gadā KST iznīcināja 30% ražas.

Austrijas reģionos, kur šis tārps izplatīts, tas tiek uzskatīts par visbīstamāko kaitēkli. Berlakovičs uzskata, ka, atsakoties no NN, pret saknes tārpu varot cīnīties tikai ar ģenētiski modificētu kukurūzu, kas Austrijā nav atļauta.

Austrijas BOKU universitātes biškopības zinātnes pasniedzējs Kristians Boigencāns atgādina, ka Ungārija cīņā ar kukurūzas tārpu veiksmīgi lieto nematodes, kuras esot vienlīdz efektīvas ar NN – aptuveni 70%. To oliņas tiek injicētas zemē, un nematodes notiesā tārpu jau kūniņas stadijā. Arī Austrijā šī prakse tiek ieviesta. Paralēli izmantojot augsekas metodi, tārps esot apkarojams.

 

Āzi par dārznieku?

Kopš 2007. gada vides un lauksaimniecības ministrijas apvienotas vienā resorā, kas kopš debates par Austrijas balsojumu pret NN aizliegumu tiek nopietni kritizēts. Austrijas kanclers Verners Faimans paziņojis, ka tiek apsvērta doma pēc nākamajām vēlēšanām vides un lauksaimniecības ministrijas atdalīt, jo rada interešu konfliktus. Piemēram, 2011. gadā Austrijas biškopju apvienības “Bite Austrija” prezidents Jo­zefs Štihs presei paziņoja, ka Austrijas lauksaimnieku likumīgie pārstāvji no Lauksaimniecības kameras piedāvājuši biškopjiem par labu nodibināt “līdzāspastāvēšanas fondu”, ja apvienība trīs gadus klusēšot par ķimikāliju kaitējumu bitēm.

Kritiku izpelnījās arī Lauksaimniecības ministrija, kas savā mājaslapā publicēja nekritisku informāciju par Humbolta Foruma pārtikai un lauksaimniecībai izstrādātu pētījumu. Tajā secināts, ka ES zemnieki, atsakoties no NN, piecu gadu laikā zaudētu ražu 17 miljrd. eiro vērtībā. Tiesa, aprēķini veikti, pieņemot, ka netiks izmantotas alternatīvas, kas ir absurdi. To zinātnieki neakcentē, un zemniekus pārņem panika.

 

Austrija labojusies

Austrijas bitēm strīdi nākuši par labu, jo parlaments nolēmis ne vien piešķirt papildu finansējumu bitēm (līdzšinējā Medus programma – 1,5 milj. eiro), bet arī ieviest stingrāku NN aizliegumu, nekā ES to pieprasa. Atšķirībā no ES Austrijā no šā gada 1. oktobra turpmākos trīs gadus būs aizliegts kodināt arī ziemas kviešus, ziemas rudzus, ziemas tritikāli un ziemas plēkšņu kviešus, ja tos paredzēts izmantot pārtikā vai kā lopbarību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+