Reklāmfoto

Kā Bahs pats būtu rakstījis
 0

31. martā Lielajā ģildē pavasara festivāla “Windstream” ietvaros interesantā veidā tiks atzīmēta baroka laika dižgara  Johana Sebastiāna Baha 329. dzimšanas diena – profesionālā pūtēju orķestra “Rīga” sniegumā diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā izskanēs pavisam jaunas, dažādu paaudžu latviešu komponistu radītas Baha mūzikas interpretācijas.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

31. marts tiek uzskatīts par Baha dzimšanas dienu, un arī šā gada pavasara festivāla “Windstream” koncerti šoreiz norisinās Baha zīmē. Gatavojoties šim notikumam, jau pagājušā gada februārī tika izsludināta ideju atlase Johana Sebastiāna Baha skaņdarbu aranžējumu pasūtījumiem. Atlases komisijas – muzikologa Arnolda Klotiņa, Ronalda Kronlaka un Mārtiņa Ozoliņa – atbalstu guva vairāki latviešu skaņraži: Laura Gustovska, Sabīne Ķezbere, Vilnis Šmīdbergs, Leons Amoliņš, Valdis Zilveris un Jēkabs Nīmanis. 31. marts kļūs par viņu sacerējumu pirmatskaņojuma dienu.

Jaunās paaudzes skaņrade, liepājniece Laura Gustovska aranžējusi Johana Sebastiāna Baha “Pasakalju” no cikla “Pasakalja un fūga c-moll”, kā teic pati autore – “apvienojot Baha ērģeļdarbiem raksturīgo skanējumu ar laikmetīgo sonoro, tembrāli niansēto mūzikas valodu”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt Norvēģijā dzīvojošā latviešu komponiste Sabīne Ķezbere uzrakstījusi mūsdienīgu fantāziju par Prelūdiju B-dur no “Labi temperētā klavesīna I”. “Mūzikas valoda iet kopsolī ar Baha oriģinālu, brīžiem ienirstot kādā sonorā mākonī vai padodoties kādam laikmetīgās mūzikas trikam.”

Vecmeistars Vilnis Šmīdbergs Baha slaveno trīsdaļīgo “Koncertu klavierēm un stīgu orķestrim d-moll” pārlicis pūtēju orķestrim bez solo instrumenta – klavierēm, pieliekot ritma grupu ar mūsdienīgi ritmisku piesitienu. Komponists klavieru vietā izmantojis orķestra atsevišķu instrumentu grupu saspēles.

Pazīstamais komponists Leons Amoliņš, iedvesmojoties no Baha “Menueta I” un “Sarabandas” no Franču svītas, radījis skaņdarbu “Izaicinājums uz deju”. “Menuets kā straujākā deja uzaicina Sarabandu nodemonstrēt savu harmonisko spožumu un emocionāli iekšējo pārliecību,” par darbu saka tā autors.

Tikmēr pieredzējušais komponists Valdis Zilveris veidojis populārās “Tokātas un fūgas d-moll” aranžējumu ar džeza elementiem pūtēju orķestriem. Autors to darījis, saglabājot tematisko materiālu, bet ar domu – kā to pats Bahs būtu komponējis mūsdienās, izmantojot mūsdienu kompozīcijas tehnikas.

Jēkabs Nīmanis seno deju “Mizete” no Baha “Annas Magdalēnas Nošu burtnīcas” sacerējis variāciju formā – “nezaudējot šī darba vieglumu, rotaļību un saikni ar tautas mūzikas instrumenta ilustrāciju”.

Varbūt noder


Koncerts: 31. III 19.00 Lielajā ģildē.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.

Cena: EUR 6 – 15.