Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
17. septembris, 2015
Drukāt

Rihards Kols: Kā biedēt jau nobijušos sabiedrību (26)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Rihards Kols, Saeimas deputāts (NA)

Tukšu, nepamatotu retoriku pēc savas būtības atspēkot nav iespējams – tajā nav nekā, ko atspēkot. Tieši tāds ir Ārlietu ministrijas (ĀM) izplatītais informatīvais ziņojums “Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu”, kas savu mērķi panāca teju momentāni – lielākā daļa lasītāju tika pamatīgi nobiedēti par apgalvojuma formā nosauktajām sekām, ja Latvija neatbalstīs papildu patvēruma meklētāju uzņemšanu.

ĀM radītais ziņojums ne vien maldīgi atspoguļo esošo situāciju, bet arī teju apmelo kā Latviju, tā Eiropas Savienību un NATO. Šāda dokumenta publiskošana ir gan tā saņēmējus – Ministru kabinetu –, gan sabiedrību necien
Tukšu, nepamatotu retoriku pēc savas būtības atspēkot nav iespējams – tajā nekā, ko atspēkot. Tieši tāds ir Ārlietu ministrijas (ĀM) izplatītais informatīvais ziņojums “Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu”, kas savu mērķi panāca teju momentāli – lielākā daļa lasītāju tika pamatīgi nobiedēti par apgalvojuma formā nosauktajām sekām, ja Latvija neatbalstīs papildu patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Diemžēl visā ziņojuma tekstā ĀM savu dusmīgo pirksta kratīšanu un, faktiski, nopietno draudu izteikšanu, lai apklusinātu jebkādas opozīcijas izpausmes, nav spējusi pamatot ar pārbaudāmiem faktiem vai pat reālistiskām indikācijām par izziņoto seku reālo potenciālo iespējamību. Tas, ko izdevies sagatavot Rinkēviča kungam un ĀM komandai, ir ziņojums par teorētiski iespējamām norisēm, kas teorētiski, dažādu notikumu, iemeslu, sakritību un force majeure apstākļos varētu kādreiz varbūt notikt, nevis reālistisku ziņojumu, kurā ietverta esošās situācijas un potenciālo seku analīze un piedāvājumi rīcībai nākotnē. Rezultātā radītais ziņojums ne vien maldīgi atspoguļo esošo situācju, bet arī teju apmelo kā Latviju, tā Eiropas Savienību un NATO. Šāda dokumenta publiskošana ir gan tā saņēmējus – Ministru kabinetu -, gan sabiedrību necienoša un caurcaurēm tendencioza.

Tukšu, nepamatotu retoriku pēc savas būtības atspēkot nav iespējams – tajā nekā, ko atspēkot. Tomēr par būtisku uzskatu vismaz norādīt konkrēto ziņojuma uzstādījumu nepamatotību.

Apgalvojums: Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošajos jautājumos
Apgalvojums: Latvija vājinās ES vienotību
Apgalvojums: Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos

ES ir noliegusi ideju par finansālām sankcijām. Draudi par iespējamo morālā un finansiālā atbalsta zaudēšanu no ES nav pamatojami un būtu absolūts bezprecedenta solis visā ES pastāvēšanas vēsturē. Vismaz tā ES, kurā jau gadiem atrodas Latvija, jautājumus risina sarunu un diskusiju – diplomātijas – ceļā, nevis izvirzot ultimātus un nodarbojotie ar populistisku biedēšanu, ar kādu šobrīd nodarbojas nevis ES, bet gan god. Rinkēviča k-gs un viņa pārstāvētā partija.

Minētā Krievijas propoganda darbojas nevis ārēju apstiprinājuma meklējumu virzienā, bet gan ar mērķi šķelt un vairot sabiedrības neuzticību gan pastāvošajā varā, gan ES. ĀM pozīcija, ar kādu valsts vadošās amatpersonas dodas pie sabiedrības un kādu informāciju tās tiražē, ir tā, kas veicina Krievijas propogandas ieplūšanu Latvijā, liekot cilvēkiem meklēt citas, “uzticamākas” alternatīvas esošo “biedētāju” vietā.

Ne no ES, ne NATO nav nekādu indikāciju vai pamatojumu, ka Latvijas nostāja migrācijas jautājumā ietekmētu NATO sniegtās drošības garantijas Latvijai. Arī Indulis Bērziņš, Latvijas pārstāvis NATO, apliecinājis, ka NATO dalībvalstis, rūpējoties par Latvijas drošību, vienlaikus tādā veidā arī rūpējas par savējo. Tāpēc Latvijas drošības stāvokli tiešā veidā ietekmē valstu intereses, nevis Latvijas nostāja bēgļu jautājumā. NATO turpinās stiprināt kolektīvo drošību Latvijā, jo tas skar arī pārējo NATO valstu drošību.

Apgalvojums: Latvija izjutīs izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk.
Apgalvojums: Latvija var nonākt izolācijā. Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai ir tik radikāla nostāja par patvēruma meklētāju uzņemšanu.
Apgalvojums: Cietīs Latvijas reputācija

Šobrīd nav nekādu indikāciju par šo valstu negatīvo attieksmi pret Latviju kā “solidaritātes princpu pārkāpēju”, jo Latvija jau ir solidarizējusies.

Šāda veida retorika no ĀM puses ir dzirdēta vairākkārt – ja atminamies salīdzinoši neseno skandālu saistībā ar “Expo”, arī šajā reizē Latvijas iedzīvotājiem tika skaļi draudēts ar valsts reputācijas sagrāvi un dusmām – piemēram, ĀM valsts sekretārs pat izvirzīja iespēju, ka varētu tikt apdraudēta NATO patrulēšana Latvijas gaisa telpā. Arī prezidentūras laikā gana bieži tika izmantots arguments, ka nedrīkstam stingri iestāties par nacionālajām pozīcijām, jo, redz, Latvija ir prezidējošā valsts – tā, piemēram, iniciatīvu par Krievijas informatīvā kara apkarošanu beigu beigās īstenoja nevis Latvija, bet gan Lietuva un Lielbritānija – Latvija, sākotnēji “sargājot savu reputāciju”, atteicās tajā iesaistīties.

Apgalvojums: Latvija var nonākt pretrunā ar tās līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu.
Iniciatīva atzīt Latvijas īpašo stāvokli ES migrācijas jomā ir pamatots un pārdomāts solis, kas balstīts Latvijas šodienas realitātē, un tas nebūt nav pretrunā ar līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu.
NA rosina nepilsoņus uzlūkot nevis Krievijas, bet gan ANO bēgļu aģentūras UNHCR interpretācijā – saskaņā ar UNHCR datiem, Latvija ir pirmajā vietā nevis bēgļu, bet gan nenaturalizētu imigrantu ziņā. UNHCR nepieskaita Latvijas nepilsoņus pie 1954.gada konvencijas ar apatrīdu statusu subjektiem, bet iekļauj viņus savā personu bez pilsonības statistikā, vienlaikus uzsverot, ka nepilsoniem ir dotas lielākas tiesības nekā paredzēts iepriekšminētajā konvencijā minētajiem bezvalstniekiem.

Apgalvojums: Latvija viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā var paziņot EK, ka uz laiku pilnībā vai daļēji tā nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā. Šādam paziņojumam jābūt labi motivētam (ja Latvijai ir ārkārtas apstākļi, pienācīgi pamatoti iemesli, kas ir savienojami ar ES pamatvērtībām).
Nekāds lēmums vēl nav pieņemts un patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisms – nav apstiprināts.

Latvija atbalsta dalībvalstu brīvprātīgu dalību koordinētā ES sistēmā patvēruma meklētāju pārvietošanai ES iekšienē un no trešajām valstīm, ja tiek ņemti vērā katras dalībvalsts individuālie vēsturiskie aspekti, tās kapacitāte un nacionālās integrācijas iespējas – šādi lēmumi jāpieņem pēc savlaicīgām konsultācijām ar attiecīgo dalībvalsti. Latvija, tāpat kā Višegradas un pārējās Baltijas valstis un, jāpiebilst, arī Lielbritānija, ir pret obligāto kvotu sistēmu, taču, apzinoties reālo situāciju, ir gatavas un jau ir iesaistījušās brīvprātīgos solidaritātes mehānismos šīs krīzes risināšanai.

Draudu un iebiedēšanas taktikas izmantošana no ĀM un konkrētās partijas puses nav bezprecedenta gadījums; šāda veida pieeja sev nepieciešamu vai vēlamu lēmumu “izbīdīšanā” tiek izmantota ar apskaužamu regularitāti. Gan Latvijas sabiedrībai, gan politiķiem ir nācies noklausīties draudos par izolāciju un, pēc retorikas spriežot, “nemitīgi apdraudētās” NATO klātbūtnes Latvijā. Un šoreiz runa nav par kādu konkrētu jautājumu apskatīšanu pēc būtības, bet gan par tām metodēm, ar kādām tiek manipulēts ar sabiedrisko domu un lēmumu pieņemšanu. Izvēlētā taktika nav sevi cienošu politiķu modus operandi, un tā nav cieņpilna attieksme pret savu auditoriju – Latvijas sabiedrību.

Pat neskatoties uz konkrētiem punktiem, kopējais ĀM informatīvais ziņojums ir histērisks pēc savas dabas, provocējošs un nekvalitatīvi sagatavots, vērsts tikai vienā virzienā – uz iebiedēšanu un draudiem, nevis uz risinājumu rašanu vai izpratnes veidošanu.

oša un caurcaurēm tendencioza.

Turpinājumā daži apgalvojumi no ziņojuma un mani komentāri par tiem.

Apgalvojumi:

* Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošajos jautājumos.

* Latvija vājinās ES vienotību.

* Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos.

ES ir noliegusi ideju par finansiālām sankcijām. Draudi par iespējamo morālā un finansiālā atbalsta zaudēšanu no ES nav pamatojami un būtu absolūts bezprecedenta solis visā ES pastāvēšanas vēsturē. Vismaz tā ES, kurā jau gadiem atrodas Latvija, jautājumus risina sarunu un diskusiju (diplomātijas) ceļā, nevis izvirzot ultimātus un nodarbojoties ar populistisku biedēšanu, ar kādu šobrīd nodarbojas nevis ES, bet gan god. Rinkēviča k-gs un viņa pārstāvētā partija.

Ziņojumā minētā Krievijas propaganda darbojas nevis ārēju apstiprinājuma meklējumu virzienā, bet gan ar mērķi šķelt un vairot sabiedrības neuzticību gan pastāvošajajai varai, gan Eiropas Savienībai. Ārlietu ministrijas pozīcija, ar kādu valsts vadošās amatpersonas dodas pie sabiedrības, ir tā, kas veicina Krievijas propagandas ieplūšanu Latvijā, liekot cilvēkiem meklēt citas – uzticamākas alternatīvas esošo biedētāju vietā.

Ne no ES, ne NATO nav nekādu indikāciju vai pamatojumu, ka Latvijas nostāja migrācijas jautājumā ietekmētu NATO sniegtās drošības garantijas Latvijai. Arī Indulis Bērziņš, Latvijas pārstāvis NATO, apliecinājis, ka NATO dalībvalstis, rūpējoties par Latvijas drošību, tādējādi vienlaikus rūpējas arī par savējo. NATO turpinās stiprināt kolektīvo drošību Latvijā, jo tas skar arī pārējo NATO valstu drošību.

Apgalvojumi:

* Latvija izjutīs izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk.

* Latvija var nonākt izolācijā. Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai ir tik radikāla nostāja par patvēruma meklētāju uzņemšanu.

* Cietīs Latvijas reputācija.

Šobrīd nav nekādu indikāciju par šo valstu negatīvo attieksmi pret Latviju kā “solidaritātes principu pārkāpēju”, jo Latvija jau ir solidarizējusies. Šāda retorika no ĀM puses ir dzirdēta vairākkārt – ja atceramies ne tik seno skandālu saistībā ar “Expo”, arī šajā reizē Latvijas iedzīvotājiem tika skaļi draudēts ar valsts reputācijas sagrāvi un dusmām. Piemēram, ĀM valsts sekretārs pat izvirzīja iespēju, ka varētu tikt apdraudēta NATO patrulēšana Latvijas gaisa telpā. Arī prezidentūras laikā gana bieži tika izmantots arguments, ka nedrīkstam stingri iestāties par nacionālajām pozīcijām, jo, redz, Latvija ir prezidējošā valsts – tā, piemēram, iniciatīvu par Krievijas informatīvā kara apkarošanu beigu beigās īstenoja nevis Latvija, bet gan Lietuva un Lielbritānija. Latvija, “sargājot savu reputāciju”, sākotnēji pat atteicās tajā iesaistīties.

Apgalvojums: Latvija var nonākt pretrunā ar tās līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu.

Iniciatīva atzīt Latvijas īpašo stāvokli ES migrācijas jomā ir pamatots un pārdomāts solis, kas balstīts Latvijas šodienas realitātē, un tas nebūt nav pretrunā ar līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu.

NA rosina nepilsoņus uzlūkot nevis Krievijas, bet gan ANO bēgļu aģentūras UNHCR interpretācijā – saskaņā ar UNHCR datiem Latvija ir pirmajā vietā nevis bēgļu, bet gan nenaturalizētu imigrantu ziņā.

Apgalvojums: Latvija viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā var paziņot EK, ka uz laiku pilnībā vai daļēji tā nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā. Šādam paziņojumam jābūt labi motivētam (ja Latvijai ir ārkārtas apstākļi, pienācīgi pamatoti iemesli, kas ir savienojami ar ES pamatvērtībām).

Nekāds lēmums vēl nav pieņemts un patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisms – nav apstiprināts.

Apgalvojums: Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai ir tik radikāla nostāja par patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Latvija atbalsta dalībvalstu brīvprātīgu dalību koordinētā ES sistēmā patvēruma meklētāju pārvietošanai ES iekšienē un no trešajām valstīm, ja tiek ņemti vērā katras dalībvalsts individuālie vēsturiskie aspekti, tās kapacitāte un nacionālās integrācijas iespējas, – šādi lēmumi jāpieņem pēc savlaicīgām konsultācijām ar attiecīgo dalībvalsti. Latvija, tāpat kā Višegradas un pārējās Baltijas valstis un arī Lielbritānija, ir pret obligāto kvotu sistēmu, taču, apzinoties reālo situāciju, ir gatavas un jau ir iesaistījušās brīvprātīgos solidaritātes mehānismos šīs krīzes risināšanai.

Apgalvojums: Latvija viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā var paziņot EK, ka uz laiku pilnīgi vai daļēji tā nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā. Šādam paziņojumam jābūt labi motivētam (ja Latvijai ir ārkārtas apstākļi, pienācīgi pamatoti iemesli, kas ir savienojami ar ES pamatvērtībām).

Diemžēl viss – arī ĀM “draudu” ziņojums liecina par to, ka Latvijas nacionālā pozīcija un tās īpašie apstākļi vai nu vispār nav tikuši argumentēti, vai arī nav gana kvalitatīvi argumentēti starptautiskajā vidē.

Pievienot komentāru

Komentāri (26)

  1. Perfekts izklāsts par ptreizējo situaciju. PALDIES.

  2. Ar retoriku nodarbojas arī pats autors – kāpēc tad nepieprasa ārlietu ministra demisiju?

  3. Perfekts raksts!

  4. … Nekad, mana uztvere, ar Andrejeva laika iznemumu, AM nav veikusi savu pienakumu izpildi pret valsti, un liekas, ka sava noMINIklaturas biedru klikes sastava del, ta ir vienmer manijusies izpatikt visiem, bet ne latviesu autohtonas tautas un tas nacionalas valsts interesem un vajadzibam … !!!!

    … AM ir tikai pasivi izturejusies pret savas valsts ienaidnieku draudiem un to organizeto maigo agresiju … !

    … Lidz sim iztrukst valsts tris Okupaciju internacionalo . tiesu atzinumi un lemumi, konsekventi DDD pabeigsanas un legalitates nostiprinasana internacionalas institucijas ar reparaciju panakumu nav realizeta vel lidz sai dienai …

    … Pat politiski vulgara Vesnikova propoganda un slepenais atbalsts pretvalstiskai darbibai nav izpelnijusi vienu AM NOTU … !!!!

    … AM ministru neetiska un nemorala staja un to izvele butu sokejosa citas valstis … ar dzilam konsekvencem valdibai !!!

    … Pec ministra Rinkevica meligas un ar nepieradito seku piedraudesanas publiski … vinam un MP kura atbalstija sadu AM politiku un propogandu butu jademisione, ‘tuit suite’ !!!!

    … Dievs sveti Latviju/Bezabreni un tas patriotus un to darbu savas tautas labad … Kols, lai dzivo !

  5. Kols lieliski atmasko Vienotības melus.

  6. Visnespējīgākais un nederīgākais ārlietu ministrs ir tagadējais,kurš ar savām fantāzijām un draudiem noskaņo tautu pret Eiropas savienību.viens no Vienotības kapračiem.

  7. ja jau tie “bēgļi” būtu tikai tie 700,bet visiem taču ir skaidrs,ka ar to tas nebeigsies,tas cipars var 100-kāršoties sakarā ar ģimeņu apvienošanos.Un jāņem vērā ,ka tie “bēgļi”+Ušakova elektorāts+Latvijā dzīvojošie kaimiņzemes pilsoņi+ nevienai valstij nepiederošie ,bet garīgi kaimiņzemē mītošie =pilnīgi noteikti apvienosies vienotā opozīcijā un pieprasīs sava dzīvesveida legalizāciju Latvijā un arī skaitliski latviešus padarīs par mazākumtautību savā zemē.Vai mums un mūsu bērniem vairs būs vieta mūsu dzimtenē?Visticamāk ,ka nē.

  8. Paldies Rihardam Kolam par skaidrības ieviešanu Eiropas Savienības bēgļu krīzes risināšanas sakarā! Atliek tik jautāt – ar ko nodarbojas valdība, kā intereses tā pārstāv un vai beidzot ir pienācis tās brīvlaišanas laiks???

  9. Kā interesēs tiek radīta šī ažiotāža ap bēgļiem un kas šo ažiotāžu rada?Diemžēl tas atkal ir bijušo okupācijas aktīvistu kārtējais meistarstiķis un vērsts uz ES šķelšanu.Pavērojiet ļaudis,kuri ar šo tēmu nodarbojas sevišķi aktīvi un viss taps skaidrs.

  10. Tukša, nepamatota retorika ir tad, kad cilvēks bez atbildības nastas un kam nav nekā labāka, ko darīt, gvelž par lietām, par ko neko nejēdz, un grib, lai citi uzņemas par to atbildību. Bailes un histērija rodas tur, kur ir vājums. Pagalam vāja šobrīd izliekas mūsu tauta. Daži simti, pat tūkstoši pazaudējušies cilvēki no mums eksotiskām pasaules vietām nevar atstāt pilnīgi nekādu iespaidu, salīdzinājumā ar to masu, kas ievēl par Rīgas mēru Urlakovu, kurš vēlas Krievu valodu par oficiālo valodu LV. Kola jaunskungam vajag biežāk draudzēties ar galvu.

    • Jums pašam ir nopietnas problēmas ar situācijas nopietnības aptveršanu vai pilnīga apmātība (zombija iezīmes), jo tāds cilvēks ir viegli manipulējams un ietekmējams vēlamajā virzienā….

  11. Labāk paklusē, aprobežotais cietgalvi, Putina trubadūr! Tu un tavs tukšgalvju bars vāc reitinga punktus, bet “Vienotībai” nākas izsmelt jūsu savārīto putru. Pretīgi uz tādiem skatīties. Tad jau “Vienotībai” labāk sadarboties ar Saskaņu – atklāts ienaidnieks nav tik bīstams kā slepenais, kas slēpjas aiz cēliem vārdiem.

  12. Ko gan var prasīt no bijušā komjaunatnes sekretāra?

  13. Vienmēr būs kāds,kas negribēs,ka viņam noņem bailes.”Vienotība “jau ir bedrē,bet viņas ārlietu ministrs bedri parok vēl dziļāku.

  14. Šo nāves draudu priekšā nobāl pat draudi no austrumiem. Kā sacīt jāsaka, iebiedētus ļautiņus vieglāk turēt īsā pavadā …

  15. NA taču pati biedē sabiedrību, kas sabiedrībā var izraisīt bīstamu radikalizāciju.
    NA un Kols taču runā vienā balsī ar Krieviju, Saskaņu un Sudrabas partiju…

  16. Paldies Rihardam Kolam par hibrīdkarā iejaukto politiķu darbības atmaskošanu un viņu nepamatoto apgalvojumu atspēkošanu!

    • Tik daudz nepamatotu apgalvojumu cik Kols un NA iri izteikuši par šo jautājumu nevar nemaz uzskaitīt..un atspēkot tos ir neiespējami, jo tie tiek izplatīti ar naciķu troļļu armijas palīdzību sociālajos tīklos

      Šis censonis ar šo jautājumu, rasistu piketa organizēšanu un sasiešanos ar naciķiem/kremļa kabatas partiju būs savu potenciāli veiksmīgo karjeru noracis..

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+