Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. augusts, 2014
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Kā būs ar politisko gribu? (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Tās politiskās partijas, kas piedalīsies 12. Saeimas vēlēšanās, pagājšnedēļ iesniedza Centrālajai vēlēšanu komisijai savus pilnos kandidātu sarakstus, kas lielajām partijām ir garāki, līdz 115 kandidātiem visos vēlēšanu apgabalos. “Latvijas Avīze” visus kandidātu sarakstus publicē, ar tiem varat iepazīties. Partijas izplata arī “īsās” pirmsvēlēšanu programmas, kurās izklāstītas nostādnes un solījumi. Tie ir sarakstīti lielā skaitā un ar plašu vērienu un, kā man šķiet, sacerēti, rēķinoties ar visām iespējamām vēlmēm un pasūtījumiem. Tādiem jau aģitācijas/propagandas materiāliem ir jābūt – pievilcīgiem. To paturēsim vērā, 4000 burtu zīmju programmas pētot, tātad, cik tās ticamas. Daži vēlējumi un solījumi šķiet itin pareizi un pievilcīgi, diemžēl – ne vairāk par skaistiem vārdiem. Arī tādi, kas nav pirmoreiz solīti. Vispārīgi.

Cik var uzticēties tiem vārdiem, kādus dzirdēsim, lasīsim un televīzijās skatīsim šoreiz? Un vai par tiem būtu vērts atdot savu vērtīgo balsi – šo vienīgo jūsu īpašumu, kas nav aplikts ar nodokļiem. Mūsu politiski aktīvākie lasītāji, droši vien mediju pakalpojumus izmantojot, pie dažādām kritikām gan Saeimai, gan valdībām būs līdzi dzirdējuši pārmetumus par politiskās gribas trūkumu. Saeimā, partijās un partiju veidotajās valdībās. Manuprāt, bieži dzirdētie pārmetumi par politiskās gribas trūkumu ir arī bieži vien pareizi, bet bez politiskām sekām, bez soda par atbildības un gribas trūkumu.

Mums, vēlētājiem, šajās 12. Saeimas vēlēšanās būs retā iespēja nodēvēt partiju bezdarbu, politiskās gribas trūkumu un par to sodīt – vainīgos. Solījumu netrūkst, bet nav ticības, ka tiem var uzticēties. Partijas nav parādījušās nopietnās, vērtējošās un paškritiskās debatēs un lēmumos, bet maigojušās savstarpējās uzslavās un vadoņu patīksmināšanās, atkaltikšanās bučās. Pat dramatiski notikumi netālās ārvalstīs, par kuriem runā un runā, pie realitātēm nav veduši. Caurlūkojot valdošo partiju kandidātu sarakstus, redzam, ka 12. Saeimā vadīs tie paši par politiskas gribas trūkumu kritizētie ministri, tie paši jau 11. Saeimā un vēl agrāk valdošie deputāti un pat viņu palīgi. No kurienes tā vēlamā griba radīsies?

Vai mēs balsosim par Saeimu un valdību ar politisku gribu?

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Tieši tā-savstarpējās uzslavās! Atbildēt

    Ingūna Rībena (NA): “Dombrovskis ir izcils politiķis”!

  2. Politiskā griba bija,kad vajadzēja samazināt desmit latu ģimenes valsts pabalstu,apcirpt vēl vairāk 45 latu garantēto minimālo ienākumu,trūkst-pat PVN samazināšanai augļiem un dārzeņiem!

  3. Ar politisko gribu ir gluži tāpat kā ar politiķu atbildību! Arī tā Latvijā ir tikai politiska!

  4. Mazākā ļaunuma meklētājiem.
    Iedomājieties, ka ik pēc četriem gadiem jūsu priekšā vienotā ierindā nostādītu kādus piecdesmit blēžus un liktu no viņiem izvēlēties vienu, to, jūsuprāt, mazāko blēdi, kam jūs labprātīgi nodosiet glabāšanā visus savus naudas ietaupījumus. Šie blēži klanītos jūsu priekšā un solītu ne tikai godīgi glabāt jūsu naudu, bet pat to pavairot, taču par naudas saglabāšanu nekādas reālas atbildības viņiem, protams, nebūtu.
    Vai jūs piedalītos šādās vēlēšanās?
    Visdrīzāk gan, ka jūs atteiktos.
    Bet tad jums paskaidrotu, ka atteikties nav pareizi, jo
    1) visi piedalās,
    2) ja savas naudas glabātāju neizvēlēsieties pats, jūsu vietā to izdarīs kāds cits,
    3) varbūt, tomēr pastāv iespēja, ka izvēloties vismazāko blēdi, cietīsiet mazākus zaudējumus.
    Jādomā, ka pēc šādiem svarīgiem un vērā ņemamiem argumentiem, jūs tomēr piekritīsiet vēlēšanās piedalīties. Jūs izdarīsiet izvēli un no sava izvēlētā naudas glabātāja puses, tiksiet pamatīgi aptīrīts. Jūs piedalīsieties šādās vēlēšanās otro, trešo, ceturto reizi un katru reizi atkārtosies viens un tas pats.
    Jums draudzīgi sitīs uz pleca, jūs mierinās. Jums teiks, ka pats jau vien esiet pie sava naudas zaudējuma vainīgs, jo izvēlējaties nepareizo naudas glabātāju. Jums apgalvos, ka nākošajā reizē jums ar izvēli noteikti laimēsies, jo būs taču uzkrājusies pieredze gan jums, gan naudas glabātājiem.
    Cik ilga dalība šādās vēlēšanās jums ir nepieciešama, lai jūs
    1) pirms savas izvēles izdarīšanas sāktu pieprasīt noteikt reālu atbildību naudas glabātājiem,
    2) saprastu, ka nav lielāku vai mazāku blēžu, jo arī mazi blēži var nozagt un noblēdīt lielas naudas summas, ja tās viņiem tiek uzticētas, tāpēc vispār nav vērts no blēžiem izvēlēties mazāko blēdi vai no ļaunuma mazāko ļaunumu.
    3) saprastu, ka labprātīgi ļaunumu – ne mazu, ne lielu – neviens neizvēlas. Labprātīgi izvēlas tikai no labā pašu labāko, bet piedaloties ļaunuma izvēlē, jūs jau tikai ar savu piedalīšanos vien, šo ļaunumu atbalstāt un radāt priekšnoteikumus, lai tas nekad nebeigtos,
    4) saprastu, ka pat tad, ja jūsu vietā tiešām to naudas glabātāja izvēli būs izdarījis kāds cits, jūs vismaz nebūsiet LABPRĀTĪGI atdevis savu naudu blēžiem un jūsu sirdsapziņa būs tīra. Jums nevarēs ņirgt sejā un teikt ka „pats esi tādus naudas glabātājus izvēlējies – pats esi vainīgs” un „kāds tu pats, tādi tavi naudas glabātāji”.
    Varbūt kāds no jums teiks, ka valstsvīrus izvēlēties, tas nav tas pats, kas izvēlēties savas naudas glabātāju. Jā, valstsvīru varā ir ne tikai jūsu nauda, bet arī jūsu pašu, jūsu bērnu un mazbērnu nākotne.

Draugiem Facebook Twitter Google+