Kā cilvēki nekrīt depresijā…
 0

Bijām ekskursijā apskatīt Daugavgrīvu un Bolderāju. Redzējām jauko Mākslas un mūzikas skolu, arī nesakopto un sabrukšanai lemto Daugavgrīvas cietoksni. Un tad tas šausmīgais atpakaļceļš pa 3. autobusa maršrutu no Bolderājas! Tās vietas, kur bijuši mazdārziņi…

Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Likās, ka tā var izskatīties tikai Getliņos. Un tā esot Rīgas daļa, kur ir Daugavas grīva, putnu vērošanas tornis, kur regulāri nāk un brauc pilsētas iedzīvotāji, skolēni, arī tūristi! Mums uz laukiem tādā skatā nemēdz būt pat kūtspakaļa. Mēs autobusā visi nošausminājāmies un brīnījāmies, kā cilvēki nekrīt depresijā, diendienā ar 3. autobusu braucot garām tādai cūcībai.

Rasma Upmane

 

Sandra Jakušonoka ir Bolderājas iedzīvotāja jau vairāk nekā 20 gadus. “Depresija man Bolderājā nerodas. Tad jau drīzāk tā rastos pašā Rīgas centrā uz bruģa,” saka Sandra. Viņa uzskata, ka šī vieta ir tik skaista, ka var iemīlēties. Tuvumā jūra, kas vien jau ir brīnišķīgi. Naktīs zem loga dzied lakstīgalas. Vai kas tāds ir iedomājams Rīgā? Sandra ir viena no aktīvistēm biedrībā “Bolderājas grupa”, kas iestājas par kultūras un dabas saglabāšanu Bolderājā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī Aija Pelkmane, kura pirms dažiem gadiem saņēma dzīvokli šajā rajonā savai desmit bērnu ģimenei, priecājas par jūras tuvumu, lai gan ”labā laikā turp plūst cilvēku masas, valda skaļums, daudzi iet staigāt ar lieliem un nikniem suņiem.

 

Rajons brīžiem liekas depresīvs, tādēļ gribētos samainīties uz kādu citu vietu. Tikai šāds variants nerodas,” atzīst Aija. Daugavgrīvā un Bolderājā dzīvojot, ik pa laikam jāpiecieš smaka no bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” un no ostas termināļiem, jāsamierinās ar ogļu putekļu kārtiņu un nelatvisko vidi, stāsta Aija.

 

Kad apskatu Daugavgrīvu savām acīm, pamanu, ka uz namu fasādēm ar nežēlīgu atļaušanos sacentušies anonīmi grafiti meistari un laikazobs. Bet autobusu pieturā pulcējas latviskas kundzītes ar peonijām no privātmājām un apspriež dārza darbus. Viss notiek – kā jau Rīgas nomalē.

Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis apgalvo: Rīga starp Eiropas galvaspilsētām tiek vērtēta kā viena no tīrākajām un kārtīgākajām pilsētām. To arī apliecinot daudzie tūristi no visas pasaules. “Diemžēl ir cilvēku kategorija, kas vienmēr un visur cenšas saskatīt tikai negatīvo. Un šis izskatās pēc tāda gadījuma,” par R. Upmanes vēstuli teic U. Vidauskis. Viņš nenoliedz, ka daudzviet pilsētā ir vietas, kuras prasīties prasās pēc sakopšanas, taču dome var atbildēt tikai par saviem īpašumiem un teritorijām. Par pārējo objektu nekopšanu pašvaldība var tikai īpašniekiem aizrādīt vai, sliktākajā gadījumā, tos administratīvi sodīt.

 

“Pieminētie pamestie mazdārziņi atrodas Rīgas brīvostas teritorijā, bet Daugavgrīvas cietokšņa īpašnieks ir Aizsardzības ministrija. Pašvaldība vairākkārt ir norādījusi brīvostai uz nepieciešamību savest kārtībā minēto teritoriju. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, tas tikšot izdarīts tuvākajā laikā.

Reklāma
Reklāma

 

Jebkurā gadījumā salīdzinājums ar Getliņiem ir pilnīgi nevietā. Šis atkritumu poligons ir viena no sakoptākajām vietām pilsētā,” skaidro U. Vidauskis.

Aizsardzības ministrijas preses nodaļā gan paskaidro, ka no 2000. gada Daugavgrīvas cietokšņa īpašniece ir Privatizācijas aģentūra. Savukārt Privatizācijas aģentūras preses sekretārs Guntis Kārkliņš teic, ka pašlaik notiek tiesvedība ar iepriekšējo nomnieku.

Mazdārziņi, kas atrodas abās pusēs Daugavgrīvas šosejai, 2003. gadā tika iekļauti Rīgas brīvostas teritorijā kā vietas, kas paredzētas perspektīvajai attīstībai, informē Rīgas brīvostas pārstāvis Mārtiņš Škapars. Mazdārziņu zemes nomas līgumi ir pārņemti no Rīgas domes un tiek slēgti tikai uz vienu gadu ar nosacījumu, ka teritorija jāatbrīvo, ja tas nepieciešams Rīgas pilsētas vai Rīgas brīvostas attīstībai. Pašlaik kooperatīvās sabiedrības ir likvidējušās un tāpēc nav neviena, kas uzņemtos atbildību par visu teritoriju kopumā, cilvēki rūpējas tikai par saviem 200 kvadrātmetriem un neskatās uz to, kas notiek blakus. “Savus finanšu līdzekļus Rīgas brīvostas pārvalde drīkst ieguldīt ostas darbības un funkciju nodrošināšanā. Neskatoties uz to, ik gadu tiek paredzēti un izlietoti līdzekļi, lai vairākas reizes gadā veiktu teritorijas sakopšanu, iespēju robežās tiek vāktas iedzīvotāju atstātās sadzīves atkritumu kaudzes abpus Daugavgrīvas šosejai,” uzsver M. Škapars. “Ņemot vērā, ka mazdārziņi joprojām tiek apsaimniekoti un lielākā daļa no to kopējiem ir pensionāri, mazdārziņi tiek nolīdzināti tikai tad, kad uz kādu konkrētu teritoriju ir pieteicies investors ar reālu biznesa plānu.”