Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
2. decembris, 2013
Drukāt

Pārtikas kodes jeb sviļņi. Kā tikt vaļā no šīs sērgas? (5)

paartikas_svilnis

Pats svilnis pārtikai kaitējumu nedara, tas neko neēd, tikai dzer ūdeni.

Nopirku lielveikalā kviešu miltus. Kad pēc nedēļas vēlējos cept maizīti, tajos bija savairojušās pārtikas kodes. Tagad no tām netieku vaļā, nezinu, kā lai tās izķer. Vai tiešām lielveikali neko nedara, lai izslēgtu iespēju pircējiem atnest mājās pārtiku, kurā ir savairojušies kaitēkļi?
 Antra Rīgā

Pārtikas kodes jeb svilņi patiešām ir ļoti nepatīkama sērga – ja nav laicīgi pamanīti, tie ātri savairojas produktos, un tos pilnīgi iznīdēt ir grūti. Svilņi atrod arvien jaunas pārtikas glabāšanas vietas, iedēj tur oliņas, kas attīstības ciklā neatgriezeniski sabojā pārtikas produktu. Ja pakā palicis mazliet miltu vai makaronu, kas piemirsti un nolikti skapīša tālākajā stūrī, pārtikas kodēm tā ir ideāla vieta, kur pavairot savu dzimtu astronomiskos ātrumos. Un jābūt īstam detektīvam, lai atrastu, no kurienes šie kaitēkļi atkal un atkal izlido, plivinoties pa virtuvi un meklējot piemērotu vietu, lai sapārotos un radītu jaunus pēcnācējus. Vai ir iespēja tos iznīdēt? Izrādās, ka ir. Eksperimentā četru mēnešu garumā apskatīsim visus iespējamos izķeršanas variantus.

Ar rūpīgi izķeršanu


Pat tad, ja cītīgi ar rokām izķer lidojošus svilņus, problēmu tas neatrisina. Pieaugušas kodes dzīves ilgums ir vien pāris dienas. Bojājumus nodara tieši kāpuri, nevis lidojoši kukaiņi. Pirmais, ko dara iesācēji pārtikas kožu apkarošanā, – pārtikas krājumus saliek maisiņos, kurus rūpīgi aiztaisa, domājot, ka tādējādi pasargās pārtiku no kodēm. Jā, patiešām, pieaugušie kukaiņi netiek maisiņā, bet tie sadēj oliņas uz pārtikas iepakojuma ārpuses. Kāpuri ir ļoti dzīvelīgi, tiem nesagādā problēmas izgrauzt maisiņā caurumu un pamieloties ar tā saturu.

Vairāku gadu garumā cīnoties ar šiem lidoņiem, sastādīju sarakstu, kas tiem vislabāk garšo, proti, kuri pārtikas produkti visvairāk jāsargā no kodēm: visu veidu milti, jo īpaši kukurūzas un rupja maluma, auzu pārslas, griķi, makaroni, rieksti, sēklas, žāvētie augļi. Pēc tā, kurus žāvētos augļus kodes ēd un kuriem nepieskaras, var secināt, cik tie vēlami mūsu uzturā, jo, piemēram, ar konservantiem apstrādātajās žāvētajās plūmēs kodes neiet, ar sēru balinātājās aprikozēs arī ne (bet tās, kuras ir nevis skaisti oranžas, bet brūnā krāsā, ēd kārām mutēm!), atsevišķas rozīņu šķirnes arī izbrāķē. Savukārt situācijā, kad visi kožu gardumi no virtuves aizvākti, kodes nesmādē arī tējas un garšvielas. Sūros dzīves apstākļos tās ieperinās pat sauso ziedu kompozīcijās.

Mēģinot mēneša garumā izķert pārtikas kodes ar rokām, rezultāti nebija iepriecinoši, tās vienalga parādījās, ja pa dienu vairs tik intensīvi nelidoja, tad naktī, ieslēdzot gaismu, vienmēr pa kādai kodei varēja manīt. Secinājums – mazefektīvs paņēmiens, kas prasa lielu laika patēriņu un pacietību.

Ar speciālajiem slazdiņiem


Lielveikalos un saimniecības preču veikalos var iegadāties līmslazdus, ar kuriem izķert lidojošas pārtikas kodes. To darbības princips ļoti vienkāršs – svilņu mātītes uz pārošanos tēviņus pievilina ar dzimumferomoniem, kos izdala no speciāliem dziedzeriem. Uz šiem līmslazdiem ir uzsmērēts feromons, kas pievilina tēviņus, un tie pielīp pie papīra loksnītes. Ražotāji apgalvo, ka feromons ir niecīgās devās, un cilvēkam šādi slazdi nav kaitīgi, tos varot likt pārtikas tuvumā. No praktiskā viedokļa vien jāpiebilst, ka slazdam uzsmērēta līme ir ļoti līmīga – ja tā pieskaras virtuves skapīša durtiņām, kādam skaistam maisiņam vai kārbai, tā ir neglābjami sabojāta, pat ar karstu ūdeni nevar noberzt, tik noberžot kopā ar krāsu.

Izķerot pārtikas kožu vīrišķos eksemplārus, var samazināt to populāciju. Šis paņēmiens arī lieliski noder, lai konstatētu svilņu invāziju, kontrolētu, vai nav sākusies jauna invāzija pēc apkarošanas pasākumu veikšanas. Neveicot citas darbības, vien uz virtuves skapīšu durtiņām, pārtikas plauktos un citviet virtuvē izliekot šos līmslazdus, pilnībā nevar atbrīvoties no lidoņiem. Tie vienalga ik palaikam lidinās pa virtuvi. Kāpēc, varbūt neefektīvs slazdiņš? Nē. Eksperimenta laikā pārbaudīju trīs dažādus līmslazdus, kurus var iegādāties mūsu veikalos, tie visi strādā vienlīdz efektīvi. Noliekot vienu otram blakus, var redzēt, ka kožu tēviņi vienlīdz labi iekrīt visos slazdiņos. Problēma ir tā, ka slazdiņā var noķert tikai tēviņus. Kāda mātīte vienalga pamanās piesaistīt tēviņu, kurš viņu apaugļo. Ja izdzīvo kaut viena mātīte, tā izdēj no 100 līdz 400 oliņām, un visa jezga ar kožu lidojumiem pa virtuvi un sabojātiem produktiem sākas no jauna. Secinājums – labs un ieteicams veids, bet kaut kā būtiski pietrūkst, lai pilnībā iznīdētu kodes.

Kompleksā apkarošana


Kodes lido, pārtikas produkti tiek sabojāti, kad tās ļoti savairojas, balti tārpi viena līdz pusotra centimetra garumā (viena no kožu attīstības cikla fāzēm) barības un netraucētas iekūņošanās meklējumos rāpo pa sienām, griestiem. Izmisums un bezspēcība! Jāuzsāk kaut kas nopietns.

Izlasot enciklopēdijās un internetā visu pieejamo informāciju par šo taureņu sugas Tineidae vai Pyralididae dzimtas kukaiņiem, izstrādāju komplekso apkarošanas shēmu. Visus pārtikas produktus no virtuves skapīšiem, tajā skaitā tējas un garšvielas, rūpīgi izrevidēju. Ja tika pamanīts kaut viens kūniņas savilkts tīkls, izkārnījumi (gaiši dzeltenas, mazas bumbiņas, kā smilšu graudi), nemaz nerunājot par baltajiem tārpiem un pieaugušajiem lidoņiem, pārtikas produktu kopā ar visu iepakojumu sadedzināju. Miltus, makaronus, sēklas un riekstus saliku ledusskapja apakšējā kastē, kas paredzēta salātu vai svaigu dārzeņu uzglabāšanai, jo pat tad, ja uz tiem ir izdētas oliņas, aukstumā tās nespēj attīstīties. Pagājušajā gadā savāktās zāļu tējas bez žēlastības sadedzināju, jaunās tējas rūpīgi saliku burkās, noslēdzu ar metāla vāciņiem un uz laiku aiznesu uz pagrabu. Ļoti rūpīgi tika iztīrīti visi skapīši, jo kāpuriem, kad tie izšķīlušies, tūlīt jāuzņem barība. Īpaša vērība jāpievērš skapīša stūriem, līstītēm, jo kāpuri kūņojas klusā, tumšā vietā, kur tos neviens netraucē.

Tika izlikti līmslazdi pie virtuves skapīša, kur uzglabājas pārtika. Nedēļas garumā līmslazdus pievilināja padsmit kožu tēviņus. Dažas kodes tika izķertas ar roku. Nākamajā nedēļā atkal pāris kodes, un pēc tam iestājās miers, līdz no veikala atnesu auzu pārslas. Paciņa ar auzu pārslām pastāvēja nedēļu skapītī, un parādījās svilņi. Nebūtu līmslazda, tik operatīvi nelūgtos viesus nepamanītu. Auzu pārslas sadedzināju, nākamo paku ieliku ledusskapī. Secinājums – tagad rīcības plāns skaidrs: vienam līmslazdam visu laiku jāstāv sardzē, lai brīdinātu par iespējamajiem uzbrucējiem. No veikala tos varat atnest jebkurā brīdī. Galvenais ir neļaut tiem savairoties. Un neveidot pārtikas krājumus.

UZZIŅA


Līmslazdus pārtikas kožu apkarošanai var iegādāties veikalos “Rimi”, Maxima XX un XXX”, “Iki”, “Prisma”, “Domo”, “Cenuklubs”, “Depo” un “K-rauta”. Divu līmslazdu iepakojums maksā 2 – 3 latus.

SVARĪGI


Pārtikas svilņa dzīves cikls


Mātīte pārtikā vai uz tā iepakojuma izdēj olas, no kurām izšķiļas dzeltenbrūni kāpuri, kuri vairākas reizes nomet ādu. Savā dzīves ciklā tie barojas ar pārtiku, piesārņojot to ar fekālijām un tīkliem. Pēc pusotra mēneša (ja temperatūra nav zemāka par +20 grādiem), kāpuri izaug vidēji 15 mm gari un pamet savu barošanas vietu, lai iekūņotos. Kad tie izšķiļas, sviļņi sapārojas un cikls sākas no jauna. Sliktos apstākļos kūniņa var pat vairākus mēnešus gulēt ziemas miegā un gaidīt labākus laikus. Ja pēc atnešanas no veikala pārtikā nedēļas laikā parādās svilņi, tas nozīmē, ka tie jau labu laiku barojušies, iekūņojušies un attīstījušies veikala plauktā.

KOMENTĀRS


Ko dara lielveikali, lai izslēgtu situāciju, ka atnesam mājās miltu paciņu ar pārtikas kodēm?

“Maxima Latvija” Procesu un kvalitātes vadības departamenta direktore Dace Grava skaidroja, ka uzņēmumam ir sadarbības līgums ar kompāniju, kura veic dezinfekciju un deratizāciju, un kvalitātes departaments raugās, lai pēc iespējas izslēgtu iespēju kaitēkļiem iekļūt produktos. “Diemžēl ir fiziski neiespējami pārbaudīt ikvienu produktu, ko saņemam no piegādātājiem, taču līgumos ar viņiem ir vienošanās par kvalitātes prasībām. Mēs no savas puses vienmēr arī informējam piegādātājus, lai tie veic korektīvos un preventīvos pasākumus savā ražotnē”, teica D. Grava. Ja tomēr ir iegādāts bojāts pirkums, kopā ar pirkuma čeku ieteicams to nest uz veikalu, lai saņemtu atpakaļ iztērēto naudu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. sveiki!
    A kāds ir mēģinājis ziepes turet skapītī?
    Pirms 3 dienām nopirku Dobeles Dzirnavnieka miltus un opā, sveiki sviļņi….:@
    Rakstīšu par panākumiem vai sakāvi pēc pāris dienām.

  2. Bāh, cik labi, ka ir šādi izsmeļoši raksti, jo ar šitajiem riebekļiem saskaros pirmo reizi dzīvē.

    Man šo “ievazāja” pilngraudu milti, bet ar smagu sirdi bez žēlastības metu laukā visus bakalejas produktus. Pat nečekoju, kurš jau cietis, kurš nē. Palika vien sāls un pārtikas krāsviela.
    Lidoņus (laikam) paspēju sasūknēt un tārpus ik pa pusstundai eju iesūkt putekļusūcējā, jo tie turpina izlīst. Izspaidīju visas pelēkās kūniņās, kas pa nakti jau paspēja uzrasties pie griestu lītsēm un skapīti vispirms ar tīrāmo līdzekli un pēc tam ar gludekli iztvaicēju.

    Ar bažām gaidu rītu – diez būs sanācis apkarot?

  3. A tu gribeji lai lielveikala noliktavā tonnu ķimijas uzgāž uz tiem kukaiņiem un tu būsi laimiga ?

  4. Es tiku tā -ar sakarsetu tvaiku skapīti izstvaicēju . Produktus izņēmu , bojātos izmetu laukā . Pārgāju ar tvaiceni visas maliņas skapītim . Ja nav tvaicene , var ar pletīzeru uzmanīgi iznīdet oliņas.Ieliet tajā ūdeni un uzskarsēt , pēc tam uzmanīgi ar tvaiku pūst . Nekādas ķīmijas un tikai tādā veidā es no kodēm tiku vaļā . Lētajos veikalos tās kodes var ,,lēti dabūt ,, Arī drēbes kuras pletēju ūdenim pievienoju kādu nevajadzīgu lieku smažu . Pletējot drēbes smarzīgas un izzūd citas smakas Sevišķi no Sekendiem .

  5. Mana pieredze- sviļņi pārsvarā sastopami Dobeles dzirnavnieka produkcijā. Man par lielu pārsteigumu iedzīvojas jebkurās vietās. Pārvācoties skrūvēju virtuves skapītim durtiņas ārā un pat aiz enģītēm sakaltuši kāpuri.

Draugiem Facebook Twitter Google+