Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. septembris, 2015
Drukāt

Kā cīnīties pret “Islāma valsti” (6)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Autors: Džozefs Nīe, Hārvarda universitātes profesors, Tuvo Austrumu eksperts

“Islāma valsts” (“IV”) ir piesaistījusi pasaules uzmanību ar šausminošiem video par galvu ciršanu, senatnes pieminekļu sagraušanu un prasmīgu sociālo tīklu izmantošanu. Tā ir sagrābusi lielu daļu teritorijas Sīrijas austrumos un Irākas rietumos, pasludinājusi kalifātu ar centru Sīrijas pilsētā Rakā un piesaistījusi ārvalstu džihādistus no visas pasaules.

 

Pret džihādistiem jācīnās sunnītu arābiem un turkiem

ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka “IV” ir jāmazina un galu galā jāsakauj. Viņš ir iecēlis ģenerāli Džonu Allenu vadīt aptuveni 60 valstu koalīcijas spēkus, kas paļaujas uz gaisa triecieniem, īpašajām vienībām un apmācības misijām. Daži kritiķi gribētu, lai viņš sūta vairāk ASV spēku; citi saka, ka ASV vajadzētu piekopt savaldīšanas doktrīnu. ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā daži kandidāti aicina izvietot sauszemes spēkus cīņā pret “IV”. Viņiem ir taisnība: ir vajadzīgi “zābaki uz zemes”, taču to valkātājiem jābūt sunnītu arābiem un turkiem, nevis amerikāņiem.

Tas raksturo trīskāršos draudus, ar ko sadūrušies ASV un to sabiedrotie.

“IV” ir trīs izpausmes: pārnacionāls teroristu grupējums, valsts aizmetnis un politiska ideoloģija ar reliģiskām saknēm. Tā izauga no teroristu grupējuma “Al Qaeda” pēc ASV vadītā nepareizi izprastā iebrukuma Irākā, un, līdzīgi kā “Al Qaeda”, to atbalsta ekstrēmie sunnītu islāmisti. Taču tā ir gājusi tālāk, iedibinot kalifātu, un kļuvusi par sāncensi “Al Qaeda”. Tās pārvaldītā teritorija rada leģitimitātes iespaidu un spēju rīkot uzbrūkošu džihādu, kas tiek izvērsts ne tikai pret neticīgajiem, bet arī pret šiītu un sufītu musulmaņiem, ko sunnītu ekstrēmisti dēvē par “takfiriem” jeb nepatiesiem islāmticīgajiem.

“Islāma valsts” slavē 7. gadsimta islāma tīrību, taču ļoti prasmīgi izmanto 21. gadsimta plašsaziņas līdzekļus. Tās veidotās video­filmas un materiāli sociālajos tīklos ir iedarbīgas metodes, kā piesaistīt musulmaņus, galvenokārt jaunus cilvēkus no Eiropas, Amerikas, Āfrikas un Āzijas, kam nav skaidrības par savu identitāti. Vilšanās pārņemtus, daudzus no viņiem pievilina tīmekļa vietne “Sheikh Google,” kur viņus gaida “IV” vervētāji. Pēc dažām aplēsēm, “IV” pusē šobrīd karo aptuveni 25 000 ārzemju kaujinieku. Nogalinātie ātri tiek aizvietoti.

“IV” trīsdaļīgā daba rada politisku dilemmu. No vienas puses, ir svarīgi lietot nopietnu militāro spēku, lai atņemtu kalifātam teritoriju, kas dod tam gan patvērumu, gan leģitimitāti. Taču, ja ASV militārā klātbūtne ir pārāk smaga, “IV” maigā vara pastiprināsies, veicinot tās globālo vervēšanas kampaņu. Tāpēc “zābakiem uz zemes” jābūt sunnītiem. Ārzemju šiītu kaujinieku klātbūtne stiprina “IV” apgalvojumu, ka to aplenc un apdraud neticīgie. Līdz šim, lielā mērā pateicoties kurdu spēkiem, kur cīnās galvenokārt sunnīti, “IV” ir zaudējusi aptuveni trešo daļu teritorijas, ko tā kontrolēja pirms gada. Taču sunnītu papildspēku izvietošana un apmācība prasa laiku, kā arī spiediena izdarīšanu uz šiītu kontrolēto Irākas valdību, lai mazinātu tās sektantisko pieeju.

 

Asads jāaizvāc Krievijai un Irānai

Pēc sabrukuma Lībijā, kur “IV” atbalsta džihādistu kaujinieku grupējumus un paziņojusi par trīs “attālu apgabalu” izveidošanu, ir saprotama Obamas nevēlēšanās gāzt Sīrijas prezidenta Bašara Asada režīmu, lai pieredzētu “IV” pārņemam vēl plašāku teritoriju un izvēršot genocīdu pret Sīrijas iedzīvotājiem, kas nav sunnīti. Taču Asads ir viens no “IV” efektīvākajiem vervēšanas instrumentiem. Daudzi ārzemju džihādisti atsaucas aicinājumam palīdzēt gāzt tirānisko alavītu sektas vadoni, kurš nogalina sunnītus.

ASV diplomātijas uzdevums ir pārliecināt Krieviju un Irānu, kas atbalsta Asadu, aizvākt viņu, nenojaucot Sīrijas valsts struktūras paliekas. Lidojumu aizlieguma zona un drošības josla Sīrijas ziemeļos miljoniem pajumti zaudējušo bēgļu stiprinātu ASV diplomātiju. Plaša humānās palīdzības sniegšana bēgļiem, ko spēj īstenot ASV militārpersonas, ārkārtīgi vairotu ASV maigo varu. Šobrīd ASV maigās varas stratēģijas finansējums un koordinācija ir nepietiekama. Taču mēs zinām, ka ar stingro spēku nepietiek, īpaši, lai apstrīdētu “IV” ieņemto kiberteritoriju, piemēram, attīstot spēju likvidēt “botnetus” (ar datorvīrusiem inficētus datorus, kas ražo mēstules) un dot pretsparu meliem sociālajos tīklos.

Pat ja ASV un to sabiedrotie sakauj “Islāma valsti” nākamajā desmitgadē, mums jābūt gataviem, ka no pelniem var pacelties līdzīga sunnītu ekstrēmistu grupa. Tuvajos Austrumos notiekošās revolūcijas atrisinās tikai ilgākā laikposmā. Starp revolucionārās nestabilitātes avotiem ir neskaidrās pēckoloniālās robežas, bremzētā modernizācija, “Arābu pavasara” neveiksme un reliģiskā sašķeltība, ko pastiprina starpvalstu sāncensība starp Saūda Arābijā valdošajiem sunnītiem un šiītu pārvaldīto Irānu.

 

Jāietur “savaldīšanas un pabikstīšanas” stratēģija

Eiropā reliģiskie kari starp katoļiem un protestantiem ilga gandrīz pusotru gadsimtu.

Karš beidzās ar Vestfāles mieru 1648. gadā pēc tam, kad Vācija Trīsdesmitgadu karā bija zaudējusi ceturto daļu iedzīvotāju. Jāatceras, ka tā laika koalīcijas bija sarežģītas, katoliskajai Francijai palīdzot Nīderlandes protestantiem cīņā pret Habsburgu katoļiem karaliskās dinastijas interešu, nevis reliģisku apsvērumu dēļ.

Mums jārēķinās ar līdzīgu sarežģītību Tuvajos Austrumos mūsdienās.

Vērojot situāciju apgabalā, kur ASV ir daudzpusīgas intereses – enerģētika, Izraēlas drošība, kodolieroču neizplatīšana un cilvēktiesības –, Amerikas politikas veidotājiem jāietur “savaldīšanas un pabikstīšanas” elastīga stratēģija, kas paredz sadarboties ar dažādām valstīm un grupām dažādos apstākļos. Piemēram, neatkarīgi no tā, vai Irānas politika kļūs mērenāka, dažreiz Irānai var būt kopējas intereses ar ASV, un dažreiz tā ieņems pretēju nostāju. Nesen panāktā kodolvienošanās var pavērt plašākas manevra iespējas. Lai tās izmantotu, ASV ārpolitikai Tuvajos Austrumos jākļūst izsmalcinātākai, nekā liecina pašreizējās debates.

Copyright: Project Syndicate 2015 – How to Fight the Islamic State

Tulkojis Valdis Bērziņš

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kā cīnīties pret Islāma valsts teroristiem Latvijā? Atbildēt

    Mums jārēķinās ar to,ka pateicoties Junkeram,neierobežotā nelegālo imigrantu pieplūduma dēļ,daudzi no viņiem jau pašlaik bez reģistrācijas Eiropā,bez pirkstu nospiedumiem un bez dokumentiem,brīvi pat no Irākas iekļūst šodien ne tikai Vācijā,bet dodas vēl tālāk-līdz pat Briselei un Hamburgai! Vienīgais glābiņš no islāmistu teroristiem-neielaist Latvijā nevienu pašu migrantu! Jo pretējā gadījumā arī pie mūsu uzņemtajiem 250 migrntiem,tāpart kā pie Briselē un Helsinkos jau dzīvojošiem,ieradīsies vēl simtiem radinieku un paziņu!
    Pat Vācijā pašlaik var brīvi iebraukt ne tikai Islāma valsts solītie 400,bet pat 4000 teroristu! Par kādu vēl drošību,ko mums,pēc mūsu ārlietu ministra vārdiem, it kā nodrošina ES,tye vēl varam runāt? Pievērsiet uzmanību brīvprātīgā arābu valodas tulka Mousas Salaimana teiktajam: “Ir jāpalīdz! Ja nepalīdzēs viņš,palīdzēs salafisti-visur,kur ierodas bēgļi,radikālie islāmisti mēģina piwtwikties par brīvprātīgajiem tulkīem un palīgiem,jauiebraukušos cenzdamies pievērst radikālajam islāmam.” Skat.rakstu šajā pat LA numurā “Nelegālais imigrants vai laipni gaidīts bēglis.Toma Ancīša reportāža no Diseldorfas.” Tas precīzi sasaucas ar rakstu Horvātijas laikraksta “Večernji list” 11.septembra numurā publicēto rakstu “Teroristi vervē gados jaunos bēgļus Vācijas bēgļu nometnēs”,kurā lasām,ka “Islāmisti jau vervē karotājus no gados jaunajiem bēgļiem,kas ieradušies bez ģimenēm,ne tikai Vācijas bēgļu nometnēs,bet pat Minhenes centrālajā dzelzceļa stacijā.Līdzīga situācija ir Ziemeļreinas reģionā,kur islāmisti uzdodas par humanitārās akcijas pārstāvjiem.” Skat.”Teroristi regrutiraju mlade izbjeglice po kampovima u Njemačkoj”,Karolina Lubina,Večernji list,11.09.2015.

  2. Amerikas politikas veidotājiem jāietur “savaldīšanas un pabikstīšanas” elastīga stratēģija, kas paredz sadarboties ar dažādām valstīm un grupām dažādos apstākļos. Kara ugunskurs nedrīkst nodzist, bet nedrīkst arī iet plašumā, siltums ( peļņa militāristiem )jādos vienmērīgs un ilgu laiku. Ja dziest, tad jāpabiksta un jāpiemet kurināmais.

  3. Nekādas revolūcijas tur neviens speciali nerīko, vienkārši viņi paši ir noguruši no sava islamiskā dzīvesveida un grib dzivot, kā “brīvajā pasaulē”. Diemžēl deomkrātiskās, rietumnieciskās valstis nevar pārstat eksistēt, lai tikai arābiem nebutu parauga pēc kura tiekties.
    …..
    Kādas muļķības. Irāka, Lībija, Sīrija. Valstis, kurās islamisti bija iedzīti pagrabos, pīkstēt neuzdrošinājās. Blakus sadzīvoja dažādas reliģijas un ticības dēļ nevienu neslepkavoja. Sievietes mācījās un maisos nebija jāstaigā. Bet tieši rietumiem tas viss nepatika. Un nevajag te muldēt nogurumu no islama. Kāpēc pēc visām tām “revolūcijām” tieši agresīvi islamisti tiek pie varas? Kāpēc brēkšana pret Ēģipti, kurā tomēr izdevās islamistus no varas nomest? Kāpēc rietumiem tik mīļi nedemokrātiski režīmi AAE, SA un citās arābu valstīs?
    Kāpēc tāds naids tieši pret sekulāri noskaņotajiem valdniekiem? Tie vairāk orientējās uz krieviju? Jā un ko rietumi darījuši, lai to novērstu? Nu izņemot šo valstu vadītāju noslepkavošanu? Tātad, ko ir darījušas?
    IS pat lāga nebumbo, bet serbus gan bumboja dienu un nakti.. Līdz ko IS pavērsīsies tikai pret likumīgo Sīrijas varu, tā rietumi ar savām lidmašīnām tos atbalstīs, turklāt 10 kārtīgā apjomā.

  4. Jābeidz atkārtot Vjetnamas karu-PSRS pret ASV vai otrādi. Aizliegt piegādāt Āfrikas un Arābu valstu cīnītajiem par varu un naudu, par savu reliģiju ieročus un nevajag atbalstīt sašķēlušās sabiedrības vienu vai otru pusi (musulmāniskās vērtības un rietumu visatļautība) ne ar ierociem, ne ar propogandu, palīdzēt ar naudas līdzekļiem un organizējot palīdzību sievietem un bērniem nekarojošās vietējās valstīs, bet “večiem” sakārtot savas valstis un rūpēties lai naudas palīdzība nonak pie tiem, kam ta nepieciešama nevis laivošanai uz Eiropas bagatakam valstīm

  5. Patlaban Izraēla ir “nedaudz” salamājusies ar ASV. Tuvo Austrumu nafta arī īpaši neinteresē ASV. ASV patlaban ir naftas-gāzes eksporta valsts.
    Nekādas revolūcijas tur neviens speciali nerīko, vienkārši viņi paši ir noguruši no sava islamiskā dzīvesveida un grib dzivot, kā “brīvajā pasaulē”. Diemžēl deomkrātiskās, rietumnieciskās valstis nevar pārstat eksistēt, lai tikai arābiem nebutu parauga pēc kura tiekties.

  6. 1. Nevajag piegādāt viņiem ieročus.
    2. Nevajag censties ieviest tur “Rietumu vērtības”.
    3. Nevajag mēģināt organizēt “Pavasarus” un “Tautas revolūcijas”.

    Elementāri, Vatson!

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+