Kā cūka upē ielūza jeb Gadās arī tā 0

Ir 28. janvāris, pēdējā medību sestdiena, kad atļauts medīt mežacūkas. Baldones mednieku kolektīvs “Lapsēni” rīko medības ar dzinējiem. Medību vadītājs iepazīstina ar medību noteikumiem. Parakstāmies medību atskaitē. Uzzinām, ko un cik medīsim un – aidā prom uz nodomāto medību vietu. Medībās piedalīsies arī labs dzinējsuns Čarlijs.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Nodomātajā vietā izdzenam trīs mastus – tukšums. Paēdam pusdienas un braucam uz Misas malu, tur zvēri bieži ienāk no Dzelzāmura medību iecirkņa, kurš atrodas Misas otrā krastā.

Transportu atstājam divu stigu krustojumā. Medību vadītājs aizved pa stigu medniekus un nostāda vajadzīgajās vietās. Pēc minūtēm divdesmit savas vietas ieņem dzinēji un aiziet! Dzirdu dzinēju klaigas, svilpienus un klabatu tarkšķus. Čarlijs klusē. Tā kā masts ir garš, dzīšana notiek ilgi. Pēc pusstundas masts izdzīts – cūku nav. Visi mednieki vēl nav atgriezušies stigu krustpunktā, kad blakus kvartālā, kas tāpat robežojas ar Misu, sāk intensīvi strādāt Čarlijs. Vīri, protams, satraucas un žigli sāk skriet un ieņemt medību vietas pa stigu uz Misu, un pielādē bises. Pēc Čarlija riešanas var saprast, ka viņš kaut ko dzen. Pēc riešanas skaņas var just, ka Čarlijs ar medījumu sāk attālināties. Pēc neilga laika atgriežas daži mednieki un ziņo, ka Čarlijs cūku pārdzinis pāri pļavai un cūka pāri upes krastam nozudusi. Daži mednieki aizskrējuši uz to vietu upes krastā un redzējuši, ka cūka ielūzusi Misas upes vidū un cīnās par savu dzīvību. Pēc katra mēģinājuma tikt uz ledus cūka iekritusi atpakaļ lāsmenī ar visu galvu, uz īsu brīdi pazūdot zem ūdens. Tā tas noticis reizes četras līdz, iespējams, galīgi aizrijusies un vairs nav uzpeldējusi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tad sapulcējās visi mednieki no netālu esošās saimniecības, atnesa dēļus, trepes, ķekšus un āķus cūkas meklēšanai. Galvenais nodrošināties pašiem, lai nepiemeklē cūkas liktenis.

Sākās zemledus medības. Tā kā straume ir liela, cūka upē nenogrima kā akmens, bet agonijā un straumes nesta aiznesta kādu gabalu uz leju. Iztaustījām lūzuma vietā upes dibenu – nekā! Sākām lauzt ledu un meklēt. Jo tālāk uz leju virzījāmies, jo ledus kļuva biezāks. Nebija vairs iespējams ledu izlauzt. Iztaustījām upes dibenu. Nekā! Nomocījāmies pāris stundas.

Tā Misas upe piesavinājās mūsu iekāroto cūciņu, to nobēdzinādama divu metru dziļumā, virsū izklājot pēdu biezu ledus piemiņas plāksni. Saldu dusu tev, cūciņ!
Kamēr notika cūkas meklēšana, Čarlijs noskumis sēdēja lāsmeņa malā. Ne spalviņu!