Dabā
Medības

Medību kalibri. Supermagnums jeb kalibrs 12/890

Foto-Linda Dombrovska

Jums šķiet, ka bise nav gana kodīga, vēlaties debesjumu aizklāt ar skrošu mākoni, sajust, ka jūsu rokās nav vienkāršs ierocis, bet kārtīgs briesmonis? Tad atliek vien ķerties klāt 12/89 kalibram jeb plašākai pasaulei pazīstamajam supermagnumam, kas, kā izrādās, ir iekļauts Valsts policijas klasificēto gludstobra šaujamieroču sarakstā.

Gludstobra bisēm 12. kalibrs ir klasikas klasika, kas iegājusies un plaši tiek izmantota mūsu platuma grādos. Ko apzīmē 12. kalibrs? Tā ir 1/12 daļa no mārciņas (0,453592 kg) svina. Saprotamāk izskaidrojot, no vienas mārciņas svina var izgatavot 12 lodītes, kas der šaujamieroča stobram. Attiecīgi 10. kalibra bisei no vienas mārciņas svina var pagatavot 10, bet jau lielākas svina lodītes. Tas pats attiecas uz citiem gludstobra ieroču kalibriem, sākot ar 4. un beidzot ar 36. Protams, jo mazāks kalibrs, jo mazāks atsitiens un otrādi, lai gan vēl viena zināma aksioma ir tā, ka atsitiena impulsu kompensē ieroča masa, proti, ja lādiņa svars atbilst 1/100 no ieroča svara, tad atsitiens un šāviens nešķitīs pārāk spēcīgi.

Tādēļ, ja 10. vai 8. kalibra lādiņš ir sabalansēts ar ieroča masu, tad šaušana būs pietiekami komfortabla. Ja runājam par supermagnuma ieročiem, tad šī klasiskā formula vairs nestrādā, jo 12. kalibra bise, kuras patrontelpa ir 89 mm (12/89), lādiņa svars būs līdz 50 gramiem, labākajā gadījumā svērs 3,8 kg. Tādēļ jārēķinās, ka, šaujot ar magnuma patronām, atsitiens būs pietiekami spēcīgs.

Magnuma kalibri noteikti varētu likties medniekiem vilinoši tādēļ, ka šāviena brīdī šķiet, bise tiešām ir kodīga. Tomēr ne vienmēr lielāks rībiens nozīmē labāku rezultātu. Jau iepriekš jābrīdina, ka iesācējam šaušanā noteikti neiesaka iegādāties ieročus ar magnuma kalibru, jo no atsitiena var rasties bailes, no kā pēc tam nebūs tik viegli atbrīvoties.

Tērauds pret svinu
Tēraudam kā tādam svars ir mazāks nekā svinam un tur ir šī materiāla lielākā problēma, ja runā par tērauda skrošu izmantošanu. Vienāda izmēra tērauda un svina skrotis medījumu ietekmē dažādi. Ar svina skrotīm var šaut tālākās distancēs, piemēram, 35 metros, bet ar tāda paša izmēra tērauda skrotīm distance būs mazāka, proti, 25 metri. Tas tādēļ, ka, izlidojot no stobra, uz katru tērauda skroti iedarbojas gaisa pretestība. Tādēļ ķermenis, kam ir lielāka masa, lidos tālāk. Lai kompensētu šo defektu, no tērauda ražo resnākas skrotis, bet tās nedrīkst būt lielākas par 3,5 mm diametrā. Viss ir ļoti vienkārši, jo resnāka tērauda skrots jau bojā stobru, tā galā ievelkot švīkas. Par laimi, mūsdienās jau visas tērauda skrotis tiek ievietotas konteinerā, kas novērš berzi, ko rada tērauda skrots trīšanās gar tērauda stobru. 
10. kalibra bises pamazām grima aizmirstībā, līdz sāka ierobežot svina munīcijas izmantošanu ūdensputnu medībās, aizstājot to ar tērauda vai cita materiāla skrotīm. Lielākā čaulītē var ietilpināt lielākus tērauda skrošu lādiņus, lai panāktu iespēju trāpīt tādos pašos attālumos, kā šaujot ar svina skrotīm.

Sākot lietot tērauda skrotis, pasaulē samazinājās arī 16. un 20. kalibra izmantošana ūdensputnu medībās. Toties jaunas iespējas, it īpaši ASV, parādījās 
89 mm patronām, ko ASV apzīmē kā 3,5“. Šāds lādiņš 12. kalibra bisēm jau sāk līdzināties 10. kalibra gludstobra ieroča rādītājiem.

Jāņem gan vērā, ka 10. kalibrs nekad nav piedāvāts ložu šaušanai, jo, šaujot ar svina lodēm, rezultāti nav tik daudzsološi, kā gribētos.

Magnuma kalibri
Magnums nozīmē to, ka lādiņš ir jaudīgāks salīdzinājumā ar normālām patronām. Gludstobra ieročiem patronas čaula ir lielāka (garāka), pulvera lādiņā ir vairāk, kā arī skrošu ir gana daudz, līdz ar to palielinās iespēja aizsniegt tālāku medījumu. Piemēram, 10. kalibra magnuma patronā varētu būt līdz pat 80 gramiem skrošu, bet tas nenozīmē, ka vienlaicīgi pieaugs šāviena jauda, drīzāk putna nomedīšana būs vieglāka vienkārši tādēļ, kas visas debesis tiek piebērtas ar svinu.

12/70 ir vēl viens klasisks, iecienīts un optimāls variants, kas nodrošina pietiekami daudz skrošu un pulvera. Ja ir vēlme šaut tālāk, tad ļoti izplatīts ir 12/76 kalibrs, kas nozīmē to, ka patrontelpā jau var ielikt garāku un jaudīgāku patronu. Šādās patronās jau var sabērt līdz 39 gramiem skrošu. 12/89 jau ir lieli, pat milzīgi lādiņi. Tā kā pasaulē arvien mazāk lieto svina munīciju, it īpaši medījot ūdensputnus, ir vērts parunāt arī par tērauda skrošu izmantošanu. 

12/89 – eksotiska kombinācija
12/89 lādiņam ir ļoti liels un spēcīgs kūlis, tādēļ arī šo lādiņu izvēlas mednieki, kas aizraujas ar ūdensputnu medībām. Šis kalibrs ir ārkārtīgi populārs tieši ASV. 12/70 no 12/89 patronas atšķiras tieši ar čaulas garumu. Bet, ja runā par efektivitāti, tad 10/89 pulvera degšanas telpa ir lielāka, līdz ar to arī šāviens būs maigāks un šāvējam patīkamāks. Mūsu mednieki, ja tomēr vēlas medīt ar magnuma patronām, tad labprāt izvēlēsies 12/76 bises, bet lielāki lādiņi jau ir eksotika, domāta tiem, kam patīk salīdzināt un eksperimentēt. Tomēr jāatceras, ka nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt iebāzt 89 mm garu patronu 76 vai 70 mm lielā patrontelpā. Ja magnuma patronu izmanto nepiemērotam ierocim, tas var beigties samērā bēdīgi, labākajā gadījumā tiks deformēts stobrs, sliktākajā – traumas var gūt arī pats šāvējs.

Otrādi gan patronas var lietot, piemēram, 12/76 patronu šaut no 12/89 ieroča.

Nepieciešamība šaut ar magnuma kalibriem ir ļoti subjektīvi vērtējama. Tas, kas vienam ir liels atsitiens, citam nebūs nekas. Ir vīri, kam šķiet, ka lielāks rībiens un atsitiens liecina par jaudīgu un precīzu šāvienu. Tā agrāk ļoti jaukas Sauer ražotās divstobrenes ar plāniem stobriem, kas bija ārkārtīgi vieglas, ar savu aso atsitienu patika labāk nekā robustie krievu ražojuma ieroči. 
Interesanti, ka ieročiem ar 76 mm un 89 mm patrontelpām maksimālie pieļaujamie spiediena rādītāji ir vienādi – 1050 bāri, parastajiem kalibriem tie parasti ir 740 bāri. Visi šaujamieroču ražotāji pārbauda savus izstrādājumus, tā nodrošinot to kvalitāti, tādēļ nav no svara, kādā valstī ierocis ražots, jo visiem rādītājiem jāatbilst normai. Uz 89 mm garo patronu attiecas tie paši ierobežojumi, kas uz citām patronām, tādēļ ražotājiem atliek vien spēlēties ar pulveriem, lai panāktu zemu spiedienu, bet lielu ātrumu. Magnuma kalibri gan nav paredzēti, lai ar tiem plosītos šautuvē, jo pēc treniņa pašsajūta nebūs tā labākā. 

Atsitiena mazināšanai
Klasiski gludstobra bises urbumi ir 18,5 mm diametrā, savukārt stobra galos var ieskrūvēt nepieciešamā izmēra čokus, kas ir stobra sašaurinātāji. Protams, ir arī stobri ar stacionāriem čokiem. Visai jauna un jau populāra prakse ir ražot platākus stobrus, piemēram, 18,8 līdz 18,9 mm diametrā. Amerikāņi ar to vien nesamierinās, viņi ražo stobrus, kuru urbums ir pat 19,9 mm diametrā. Kādēļ tā? Tādēļ, ka šādos stobros skrotīm, ieejot stobra kanālā, ir samazināta berze un pretestība. Klasiskajiem stobriem šajā brīdī rodas pretestība un no tā ir arī atkarīgs atsitiens. Jo platāks stobrs, jo mazāka pretestība un mazāks atsitiens. Kad stobrā spiediens samazinājies, tad skrošu kūli savāc ar čokiem. 

Ieroči
Padomju laikos un līdz pat 1996. gadam Krievijā ražoja ieročus, kas bija daudz izturīgāki nekā citu valstu ekvivalenti. Praktiski tas nozīmēja, ka šie ieroči bija piemēroti, lai ar tiem šautu arī magnuma patronas. Viennozīmīgi var sacīt, ka krievi tajā laikā domāja par šāvēju drošību. 
Iespējams, ka tas saistīts ar faktu, ka padomju laikos patronas lādēja paši, pulveri nevis sverot, bet mērot uz aci, un tā bieži vien sanāca patronas ar lādiņu, kas teju vai līdzinājās magnuma kalibriem. Savukārt Itālijā ražotie ieroči noteikti ir daudz maigāki, šādiem ieročiem ar lielāku lādiņu var savērpt stobrus.

Kādi tad ražotāji pasaulē piedāvā ieročus, kuru patrontelpa ir 89 mm liela? Populārākie noteikti būs Beretta ar savu A400 Xtreme pusautomātisko bisi, Benelli piedāvā Super Black Eagle, Mossberg ir pazīstams ar 535 Turkey pumpja tipa bisi, savukārt Remington fani iecienījuši 870™ Express Super Magnum pumpja tipa bisi.

Noslēgumam vēl varētu piebilst, ka šādi lielie lādiņi būtu visvairāk piemēroti tieši šaušanai ar tērauda skrotīm, lai šis munīcijas veids būtu efektīvāks. Tomēr nevajadzētu lolot ilūzijas, ka ar magnuma kalibriem būs iespējams aizstāt savu neprasmi šaut.

Vairāk lasiet žurnāla “Medības” īpašajā pielikumā “Ieroči”

LA.lv