Kā disciplinēt velosipēdistus uz ceļa? 0
Andris Siguldā: “Vai ik dienas braucu ar auto pa lielceļu uz Rīgu, un ar lielām bažām nākas noraudzīties velosipēdistos, kuri nemākulīgi vada savu braucamo. Tā vien šķiet, ka viņi vēl nav atmodušies pēc ziemas sezonas: brauc streipuļodami vai, piemēram, stūrējot riteni, vēl zvanās pa telefonu.
Bīstamākais autovadītājam ir tas, ka velosipēdisti pēkšņi metas pa labi, ja uz brauktuves priekšā ir lūkas iedobums. Ceļu policijai būtu aktīvāk jāpārbauda velobraucēji, jāpieprasa vadītāja apliecība. Tikpat būtiski ir panākt, lai satiksmē piedalītos tikai tehniskā kārtībā esoši velosipēdi. Velosipēdisti noteikti kļūtu disciplinētāki, ja katram braucamajam uz ceļa būtu sava numura zīme.”
Vineta Madonas novadā: “Skumjā statistika par cietušiem un bojāgājušiem velosipēdistiem, manuprāt, ir likumsakarīga. Mūsu zemē ir pārāk maz izbūvētu veloceliņu, bet autoceļi bieži vien ir pārāk šauri. Turklāt satiksmes noteikumi noteic, ka velosipēdistiem jābrauc pa ceļa labo pusi kā visiem transporta līdzekļiem. Tas liedz riteņbraucējam redzēt mašīnas, kas viņu apdzen, – velosipēdistam nevajag būt pat iereibušam, lai pakļūtu zem auto. Esmu jau sen dzirdējusi diskusijas par to, ka satiksmes noteikumi būtu jāmaina un velosipēdistiem jābrauc pa ceļa kreiso pusi, lai viņi pamanītu pretī braucošos spēkratus. Nezinu, kāpēc tas netiek ieviests.”
Ģirts Rīgā: “Manuprāt, cietušo velosipēdistu būtu daudz mazāk, ja ceļu policija aktīvāk pārbaudītu velosipēdu tehnisko stāvokli un braucēja ekipējumu. Esmu novērojis, ka šajā ziņā daudz disciplinētāki ir velokurjeri, kas bieži pārvietojas Rīgas ielās. Citi velosipēdisti gan brīžam atļaujas nepiedodamas lietas, piemēram, braukt ar riteni, kam bremžu nav vispār. Vai pārējie satiksmes dalībnieki var cienīt velobraucēju, ja viņa transporta līdzeklis ir vispār bez bremzēm un atstarotājiem? Domāju, ka ne.”
Kaspars Olainē: “Es īsti negribētu ticēt statistikai par dzērumā noķertiem velosipēdistiem. Domāju, ka liela daļa no tiem ir pieķerti dzērājšoferi, kam izdodas panākt, lai protokolēts tiktu brauciens ar riteni. Par to jau arī iepriekš mediji ir ziņojuši. Lai šādas viltības izskaustu, ar likumu jānosaka – ja policija pieķer reibumā braucošu velosipēdistu, automātiski viņš zaudē arī autovadītāja tiesības. Tas liks daudziem padomāt, vai ir vērts tā riskēt.”
Anita Rīgā: “Problēma ir ne tikai pašu riteņbraucēju drošība. Ne mazāk svarīga ir gājēju drošība. Diemžēl visai bieži nākas novērot nepatīkamas situācijas, ko uz trotuāra rada pārgalvīgi velosipēdisti. Ir tāda kategorija, kas pa ietvi traucas un manevrē starp gājējiem neprātīgā ātrumā. Manuprāt, nepieļaujami ir arī tas, ja velosipēdists braucot klausās mūziku austiņās – tad viņš vēl vājāk uztver apkārt notiekošo un kļūst vēl bīstamāks pārējiem. Kāpēc būtu jācieš gājējiem? Ja cilvēks grib ar šādu transportlīdzekli vizināties, lai pārvietojas pa brauktuvi, nevis ietvi.”
Uzziņa Lai arī, iestājoties pavasarīgam laikam, īstā braukšanas sezona vēl tikai sākas, šogad jau krasi pieaudzis cietušo un bojāgājušo velosipēdistu un mopēdistu skaits. Šogad trijos mēnešos reģistrēti 39 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti velosipēdisti un mopēdisti, un tas ir par 19 negadījumiem vairāk nekā pērn līdzīgā laika posmā. Ievainojumus šogad guvuši 20 šo transportlīdzekļu vadītāji, kas ir par sešiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn pirmajos trijos mēnešos negadījumos mirušo nav bijis, bet šogad avārijas bijušas letālas pieciem velosipēdu vai mopēdu vadītājiem.
Reklāma
Šogad pieķerti 576 velosipēdisti un mopēdisti alkohola reibumā, un tas ir par 220 vairāk nekā gadu iepriekš. Avots: Valsts policija |
