Kā ēdināsim, cik slauksim? 1

Ir pagājis laiks, kad par normāliem izslaukumiem uzskatīja 3–4 tūkstošus kilogramu piena gadā. Tagad Latvijā iegūst vidēji piecus tūkstošus, bet atsevišķās saimniecībās pat 10–11 tūkstošus kilogramu piena no govs gadā. Viss it kā būtu skaidrs – jo vairāk piena, jo lielāki ienākumi.

Reklāma
Reklāma

 

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Taču lielie izslaukumi prasa vairāk barības, sevišķi – spēkbarības. Bet spēkbarība ir dārga un sadārdzina gan barības devas izmaksas, gan piena pašizmaksu kopumā. Līdz ar to var samazināties peļņa no piena realizācijas.

Šajā rakstā – par govju ēdināšanas ekonomisko izvērtējumu, vienlaikus ievērojot arī barības devas struktūras fizioloģisko raksturu.

 

Fizioloģiskie aspekti

CITI ŠOBRĪD LASA

Miltveida, kaut arī granulētas spēkbarības liels īpatsvars barības devā saistīts ar rupjas kokšķiedrainas barības nepietiekamību atgremotājiem dzīvniekiem, to skaitā – govīm. Tas izraisa gremošanas un vielu maiņas traucējumus. Uzskata, ka, spēkbarības īpatsvaram palielinoties virs 50% no barības sausnas vai 400 gramiem, rēķinot uz 1 kg izslauktā piena, govij pastāv bīstamība saslimt ar ketozi un kļūt produktīvi un reproduktīvi maz izmantojamai.

Vēl ir problēma, kas saistīta ar ganāmpulka apriti, ataudzēšanas pasākumiem. Praksē pierādījies, ka augstražīgās govis ātrāk sevi iztukšo, iziet no ierindas, tiek izbrāķētas jau pēc otrās vai trešās laktācijas. Tas nozīmē, ka, esot šādam īsam produktīvajam mūžam, nepilnīgāk atmaksājas govs izaudzēšanai iztērētie līdzekļi.

Lai gūtu priekšstatu par to, kā izmainās barības devu struktūra, izmaksas, fizioloģiskais vērtējums dažāda produktivitātes līmeņa govīm, šajā rakstā izmantoti LLU mācību un pētījumu saimniecības Vecauce dati. Uz šo datu pamata izveidotas divas tabulas. Vienā no tām parādīta barības devu struktūra, izteikta barības sausnā, govīm (dzīvmasa 600 kg) ar izslaukumu 20, 30, 40 un 50 kilogramiem diennaktī. Otrajā tabulā – tādā pašā izslaukumu dalījumā sniegtas barības devas, tostarp pamatbarības (skābbarības, skābsiena, vasarā arī zaļbarības) un spēkbarības (saimniecībā gatavota spēkbarības maisījuma, iepirktās kombinētās spēkbarības, minerālvielu un citu piedevu) izmaksas.

Tabulā redzams, ka barības devā govīm ar 40 kg izslaukumu diennaktī spēkbarības īpatsvars tuvs kritiskam līmenim, bet govīm ar izslaukumu 50 kg – jau pārsniedzis šo robežu.

Tas var izraisīt traucējumus atgremotāju metaboliskos procesos, un šāda ēdināšana pieļaujama tikai īslaicīgi. Un arī tad jārēķinās ar iespējamību tam izpausties ketozē, neauglībā vai citos veselības traucējumos.

Reklāma
Reklāma

Vēl var rasties jautājums, vai govs būs spējīga uzņemt lielajiem izslaukumiem nepieciešamo barības sausnas daudzumu. Ja nē, tad piena ražošanai tā tērēs ķermeņa rezerves, kas vielu maiņas procesus vēl vairāk sasprindzinās. Vēlākos laktācijas periodos to vajadzēs kompensēt ar palielinātu barības izlietojumu, kas vairs nav saimnieciski izdevīgi.

 

Izmaksu atkarība no izslaukuma palielināšanās

Kaut arī, izslaukumiem palielinoties, notikusi barības devu jūtama (divarpuskārtīga) sadārdzināšanās, tomēr, ievērojot šādu pašu izslaukumu palielinājumu, katra kilograma piena ražošanai izlietotās barības vērtība pieaugusi tikai nedaudz. Tātad piena pašizmaksu tā maz ietekmējusi. Tā kā lielākajā daļā saimniecību barība veido aptuveni 50% no piena kopējās pašizmaksas, tad nav grūti izskaitļot, ka barības izmaksu ziņā izslaukumu kāpinājums līdz 50 kg diennaktī ekonomiski attaisnojas, ja piena realizācijas cena ir vismaz 19 santīmu par kilogramu.

Šo kalkulāciju un secinājumus būtiski var ietekmēt izdevumi govs ārstēšanai, atkārtotai sēklošanai, kas augstražīgām govīm parasti ir lielāki. Ja vēl pieskaita neiegūto teļu vērtību, tad ekonomiskā aina ļoti ražīgām govīm būs sliktāka, nekā rēķinot tikai izlietoto barību.

Ja grib tabulās parādītos rezultātus, to analīzi un secinājumus attiecināt uz govju produktivitātes līmeni visā laktācijā, tad iespējams diennakts izslaukumus pielīdzināt izslaukumam laktācijas 305–320 dienās. Pēc govkopības speciālistu, audzētāju aprēķiniem, 20 kg izslaukums diennaktī laktācijas pirmajos divos mēnešos atbilst aptuveni 4500–4800 kg kopējam izslaukumam visā laktācijā, 30 kg diennakts izslaukums – 7000–7500 kg laktācijā, 40 kg diennaktī – 9500–10500 kg laktācijā, bet 50 kg izslaukums diennaktī laktācijas sākumā – 12500–14000 kilogramiem laktācijā.

Saprotams, ka katrā ganāmpulkā būs govis ar atšķirīgu ģenētisko potenciālu, produktivitāti un veselības stāvokli. Un rakstā izklāstītā ēdināšana, barības izmaksas ir tikai viens, kaut arī ļoti svarīgs faktors, kas nosaka piena ražošanas izdevīgumu.

 

Govju ražības saimnieciskā puse

Runājot par ganāmpulku kopumā, tā vēlamo produktivitāti un izmantošanas intensitāti, lopkopības speciālistu domas dalās. Vieni uzskata, ka jācenšas no katras govs iegūt maksimālu piena daudzumu un vairāk naudas, neraugoties uz pastiprinātu govju brāķēšanu un augstākām prasībām govju aprūpē un apkalpojošā personāla kvalifikācijā. Otri – ka labāk samierināties ar nedaudz pieticīgākiem izslaukumiem, izēdinot lētāku barību un ilgāk saglabājot izaudzēto gotiņu.

Par kaut kādu nosacīti optimālu produktivitātes līmeni var spriest, tikai ievērojot dažādu faktoru ietekmi uz visiem piena ražošanas etapiem, piena realizācijas cenām un tautsaimniecisko stāvokli valstī. Var kalkulēt, piemēram, cik ekonomiski izdevīgi ir govi ekspluatēt divus trīs gadus ar izslaukumu 10–12 tūkstoši kilogramu piena gadā, atskaitot izdevumus teliņu izaudzēšanai līdz produktīvam vecumam. Vai cik izdevīgi to ekspluatēt četrus piecus gadus, izslaucot gadā 6–8 tūkstošus kilogramu piena. Jārēķinās arī ar to, ka viena un tā paša piena daudzuma iegūšanai ganāmpulkam ar zemākiem izslaukumiem būs nepieciešams lielāks govju skaits, tam atbilstošas plašākas mītnes un vairāk apkalpojošā personāla. Savukārt ganāmpulkos ar augstākiem izslaukumiem vajadzēs vairāk tērēt līdzekļus, lai nodrošinātu visas zoohigiēniskās prasības dzīvnieku turēšanā, veselības saglabāšanā, kā arī vairāk naudas izlietot darba algās atbilstoši darbinieku augstākai kvalifikācijai.

 

Raksts publicēts žurnālā “Agro Tops”.