Kā esat sagatavojušies apkures sezonai? 0
Anita Ronis, pensionāre Rīgā: “Man no pagājušās apkures sezonas iekrājies parāds par siltumu 170 latu. Daudzi jau tagad radio runā, ka mēs, pensionāri, neprotot dzīvot. Bet man ir smagi ar veselību. Arī jūlijā un augustā smagi slimoju, man pat vajadzēja lūgt palīdzību sociālajā dienestā.
Ārstēšanai vajadzēja 123 latus, bet man pensija ir tikai 155 lati. Tas ir izsmiekls, ka pensijai pielika četrus latus! Sociālajā dienestā man piešķīra tikai 46 latu lielu pabalstu. Rīgas domes Labklājības departaments rakstīja atbildes vēstulē, ka Ušakovs visiem maznodrošinātajiem iesaka iet uz zupas virtuvi. Tālāk nav kur iet… Man ar 40 gadu darba stāžu tiešām vēl būs jāiet uz zupas virtuvi?! Atklāti sakot, esmu tāds cilvēks, kas labāk staigās neēdis, bet bez zobiem uz ielas neiešu. Kad vajadzēja neatliekamā kārtā izraut zobus un ielikt protēzi, tas maksāja 300 latus. Tā, lūk, pensionāram klājas, tāpēc nezinu, kā būs ar apkuri. Brīdinājumus jau izteica, tas ir ārprāts!”
Ernests Birznieks, pensionārs Aizputē: “Es dzīvoju savā mājā kā suns villā. Es aizeju uz mežu, pats nocērtu, ko man vajag. Man, protams, ir savs mežs. Kas tad tas par saimnieku, kam nav meža! Agrāk arī audzēju cūkas, govis, cukurbietes. Kad pateica, ka vairs neko neiepirks, tad gan visu laidu krūmos un pats guļu uz lāvas. Vairs ne sēju, ne pļauju, bet malka vismaz sagādāta.”
Vilnis Petrovics, pensionārs Dundagā: “Malku es sagādāju jau pirms diviem gadiem. Jo malka labāk izžuvusi, jo spēcīgāka ir siltuma atdeve. Pirmkārt, lapu kopi jācērt vecā mēnesī. Skuju koki – jaunā augošā. Otrkārt, koki noteikti jānogāž ziemas mēnešos, kad koksnē sula minimālākajā daudzumā. Es parasti gāžu februārī, lai tas nedabū uzsūkt sulas, un sāku izstrādāt martā un aprīlī. Dabā tā iekārtots, ka koks ziemas mēnešos atbrīvojas no mitruma, un tad koksne ir daudz sausāka, turklāt pavasarī un vasarā izžāvēt daudz vieglāk. Man malka vienmēr ir rezervē, sausa un skaista. Tikko vēl kaimiņam palielījos, ka ar vienu sērkociņu varu aizdedzināt. Protams, jāsagatavo arī iekura materiāls – sīkas skaidiņas. Nevar jau tā teikt, bet… arī izlasītās “Latvijas Avīzes” labi noder plīts vai krāsns iekurināšanai.”
Auziņš, pensionārs Ventspilī: “Jau sen pavasarī visu sagādāju, lai pa vasaru izžūst. Par vienu vezumu malkas aizgāja 130 lati. Vismaz pusotrs vezums vajadzīgs. Visu gadu krāju naudu, lai nopirktu malku apkures sezonai. Šobrīd jau krāju nākamgada pirkumam. Jāiekrāj tāpat kā nekustamā īpašuma nodokļa nauda… Uz siltuma rēķina nemēģinu taupīt. Vairāk jau uz elektrību. Piemēram, kad televīzijā sākas reklāmas pauze, uz tām desmit, piecpadsmit minūtēm televizoru izslēdzu.”
Jānis Empelis, pensionārs Rīgā: “Uzskatu, ka apkures sezonai esmu sagatavojies. Jauni logi ielikti, dzīvoklim otras durvis arī, tāpēc viss būs kārtībā. Parādi par centrālo apkuri nekad nav tikuši uzkrāti.”
Juris Jansons Ķekavas novadā: “Esmu pa pusei sagatavojies – malka ir, bet briketes vēl jāpērk. Vēl nevaru izdomāt, kur un kādas lai pērk. Pagājušonedēļ trešdienas vakarā jau jutu, ka augšā bērnistabā izpūsts, mitrs. Biju gatavs ieslēgt elektrisko sildītāju. Pirmajā stāvā, kur plīts, aukstumu vēl tā nejūt.”
Andrejs Mazins, pensionārs Vangažos: “Man ir malkas apkure. Sagatavojis esmu diezgan daudz. Vēl tikai puse jāsaskalda. Pats to nevaru izdarīt, man jau 88 gadi. Divi infarkti pārciesti. Jaunais pašvaldības izpilddirektors solīja palīdzēt saskaldīt. Gaidu.”
Jaunzems Rīgā: “Šis vēl nav nekāds rudens! Istabā temperatūra vēl nav nokritusies līdz 18 grādiem pat bez kurināšanas. Mājai centrālā apkure. “Rīgas siltums” droši vien jau gaida, kad sākt kurināt, lai tik mēs maksājam. Bet tas būtu dārgi un neefektīvi. Lai vispirms izolē siltumtrases! Kāpēc neviens par to nerunā? Man aizdomas, ka rēķini pērn bija tik lieli, jo pieskaitīja arī siltuma zudumus. Jāsāk kurināt tikai tad, kad vidējā gaisa temperatūra ir zem plus 8 grādiem trīs dienas pēc kārtas. Man Āfrikas karstumu nevajag!”
