Mobilā versija
Brīdinājums +0.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. februāris, 2012
Drukāt

Kā gada laikā saliedēt sabiedrību?

sabiedriba_leta

Lai iegūtu labas idejas, vakar Rīgas pilī Mazākumtautību konsultatīvā padome rīkoja diskusiju par tematu, ko gada laikā sabiedrības saliedēšanai var izdarīt izglītībā, kultūrā un sabiedriskajā dzīvē.

 

Tajā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, augstskolu mācībspēki, skolu direktori, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Kultūras ministrijas speciālisti, mazākumtautību kultūras biedrību un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Latvijas institūta direktore Karina Pētersone uzsvēra, ka integrācijas politika, valodas politika un izglītības politika ir galvenie instrumenti saliedētas sabiedrības veidošanā un kopumā jau viss esot labi. “Referendums, kā mēs visi atzīstam, ir lieks, nevajadzīgs, provokatīvs, Nils Muižnieks pat ir teicis – idiotisks, tomēr daudzi cilvēki ir parakstījušies. Acīmredzot kaut kā pietrūcis,” spriež K. Pētersone. Kādreizējā ministre secināja, ka integrācijai pietrūcis savstarpējās uzticēšanās, politiskās gribas un arī naudas.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vita Zelče atgādināja, ka par gaidāmajām problēmām jau savulaik signalizēja profesoru Ilgas Apines un Vladislava Volkova vēsturiskais un socioloģiskais apcerējums “Latvijas krievu identitāte.” Padomju gados Latvijā no citurienes iebrauca mazkvalificēts darbaspēks, tehniskā inteliģence un militārpersonas, bet humanitārā inteliģence šeit ieradās maz. Tagad kabeļtelevīzijas piedāvājumu klāstā krievu valoda ir dominējošā, un caur TV raidījumiem, kuros stingri uzsvērtas Krievijas nacionālās un impēriskās vērtības, uz skatītājiem tiek izdarīts liels Krievijas mediju spiediens. Tas ietekmējis cilvēku domāšanu un ir cēlonis pašreizējai situācijai.

 

Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” pārstāvis Vjačeslavs Telešs, akcentējot, ka 18. februāra referendums ir absurds, pieminēja, ka gadījumā, ja te būtu otra valsts valoda, situācija attīstos tāpat kā Baltkrievijā: “Vairāk nekā puse pārkrievoto baltkrievu nobalsoja par krievu valodu kā valsts valodu. Tagad, kad aizbraucu tur, cilvēki baltkrieviski vairs nerunā.”

 

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Baiba Rivža ieteica uz pili uzaicināt arī dažādu tautību jauniešus un uzklausīt viņu viedokļus par saliedētas sabiedrības veidošanu. Profesore domā, ka jāstiprina Sabiedrības integrācijas fonds, kā arī jāiegulda vairāk naudas latviešu valodas kursos.

“Latvijas bērnu foruma” valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte spriež: ja valstij nepietiek naudas latviešu valodas kursu finansēšanai, jāpiesaista brīvprātīgie. Tāpat viņa iesaka plašāk izmantot nevalstisko organizāciju iespējas, lai nodrošinātu ar bērnudārzu itin visus bērnus jau no pusotra gada vecuma. Pilsoni jāsāk audzināt no pirmsskolas vecuma.

Gan tēlnieks Gļebs Panteļejevs, gan Krievu kultūras biedrības pārstāve Jeļena Matjakubova runāja par to, ka sabiedrības sašķeltība sākas jau bērnudārza posmā, jo latviešu un krievu bērni iet dažādos dārziņos. J. Matjakubova vēlētos jauktus bērnudārzus ar starpkultūru programmu.

Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans ieteica Latvijas institūtam nodrukāt grāmatu par mazākumtautībām un vaicāja, vai 2014. gadā, kad Latvija būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, ir paredzēta arī mazākumtautību kultūras programma.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+