Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
10. novembris, 2016
Drukāt

Grib vairot ierēdņu armiju (15)

birokrats SHT 4 zin

“Kā tad dursim? Ar sāpēm vai bez sāpēm?” vaicāja blēdis Spuļģīts, izliekoties vakcinējam Kņopienes kazu filmā “Dāvana vientuļai sievietei”. Šie vārdi neviļus nāk prātā, domājot par to, vai un kurš ir gatavs “durt” vai “griezt” tajā “kazā”, kas tiek barota no nodokļu maksātāju kabatas – valsts ierēdniecības korpusā.

Neskatoties uz sabiedrības nemitīgo šķendēšanos par uzpūsto birokrātiju un lielo ierēdņu armiju valstī, izrādās, ministrijas un neatkarīgās institūcijas nesen nākušas klajā ar pieprasījumu pēc vēl teju 2,5 tūkstošiem jaunu amata vietu nākamajos trīs gados (601 nākamgad, 854 aiznākamgad un 995 vēl pēc gada). Vislielāko amata vietu skaitu pieprasījusi Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Veselības ministrija.

Valsts kanceleja (VK), kas apņēmusies panākt valsts pārvaldes efektivizēšanu un darbinieku skaita samazināšanu, uzsver, ka tās ir tikai ministriju vēlmes un absolūti nenozīmējot, ka kāds tās apmierinās. “Par štata vietām vienmēr ir liela cīkstēšanās, lai tās nepieaugtu bezjēdzīgi. Vieglākais ir paprasīt – dodiet mums jaunas amata vietas, taču jāraugās uz situāciju kopumā, tāpēc arī esam mēs, lai izvērtētu, cik tas ir pamatoti,” skaidro VK pārstāve Ieva Aile. Viņa piebilst, ka pat premjers ir atzinis – nereti ministrijas jauno politikas iniciatīvu raksta “rakstīšanas pēc”, ļoti labi apzinoties, ka nevar sadalīt vairāk naudas, nekā tās ir.

Tomēr ministriju un neatkarīgo institūciju papildu amata vietu pieprasīšana ne vienmēr nozīmē jaunus papīru kalnu ražotājus un kafijas dzērējus kabinetos, jo Latvijā valsts pārvaldes uzbūves īpatnību dēļ ministriju tiešā padotībā strādā gan policija, gan glābšanas dienesti, gan daļa skolu, muzeju un sociālās aprūpes centru. Piemēram, Iekšlietu ministrija vairāk nekā 800 papildu amata vietu prasa speciālo uzdevumu bataljona izveidei, robežsargu blīvuma palielināšanai zaļajā robežā, Valsts policijai kibernoziegumu un ekonomisko noziegumu apkarošanai, Veselības ministrija jaunas štata vietas grib Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestam sniegto pakalpojumu vienmērīgas pieejamības un savlaicīguma nodrošināšanai, bet Tieslietu ministrija – Olaines cietuma Atkarīgo centram ieslodzīto resociālizācijas programmu īstenošanai un Valsts probācijas dienestam no ieslodzījuma vietām nosacīti pirms termiņa atbrīvotu notiesāto personu uzraudzībai u. c.

 

Visi vienā katlā

Nav pamata vainot sabiedrību, ka tā visus valsts un pašvaldību iestādēs strādājošos dēvē par vienu lielu birokrātijas vai ierēdņu armiju. Mūsu valsts sistēma ir tik sarežģīti “būvēta”, ka pat paši ierēdņi atzīst – to izskaidrot ir grūti un tajā putrojas pat lēmējvara. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc radies priekšstats par netveramu ierēdņu armiju.

Neiedziļinoties visās juridiskajās piederībās un iedalījumos, patlaban Latvijā aptuveni 173 000 cilvēku strādā tieši vai netieši no nodokļu maksātāju naudas apmaksātās darba vietās. Oficiāli to sauc – vispārējais valdības sektors. Tie ir arī skolotāji, policisti, medmāsas, ārsti, pašvaldību darbinieki, arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās strādājošie. Šo 173 000 nodarbināto vidū ir arī centrālā valsts pārvalde, kas ir ministrijas, to padotības iestādes un neatkarīgās institūcijas, kurās attiecīgi nodarbināti ap 60 000 cilvēku. No tiem savukārt tikai nepilni 12 tūkstoši ir ierēdņi.

Par ierēdņiem tiek uzskatīta tikai daļa ministrijās vai to padotības iestādēs strādājošo – tātad nozaru politiku veidotāji vai ieviesēji. Pārējie valsts budžeta iestādēs strādājošie, pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībās strādājošie nav ierēdņi. Valsts atalgotajiem darbiniekiem, kuriem ir ierēdņa statuss, tiek piemērota īpaša atbildība, jo ierēdņu darba pienākumi tiešā veidā ietekmē cilvēku, uzņēmēju, sabiedrību kopumā, to lēmumi ir saistoši sabiedrībai.

 

Latvija Eiropā neizceļas

Pēc amatu klasifikācijas, valsts budžeta iestādēs visvairāk ir kontrolētāju, uzraugu, ārstniecības personu un fiziskā darba veicēju, tostarp sētnieku, garderobistu, muzeju darbinieku utt. “No vienas puses, sabiedrība pieprasa mazāku un efektīvāku valsts pārvaldi. No otras – pietiek notikt kādam negadījumam, lai rastos milzīga uzraugu virkne, kā tas, piemēram, bija pēc Zolitūdes traģēdijas vai saindēšanās gadījuma bērnudārzos. Jo sabiedrība ceļ trauksmi – kur bija valsts, kāpēc nekontrolēja, lai kas tāds nenotiktu?! Jautājums, cik mēs kā sabiedrība esam gatavi liberalizēt valsts politiku, paļauties uz pašu regulāciju un pašu atbildību, bet cik tomēr atstāt neatkarīgu uzraugu ziņā,” skaidro Ieva Aile.

Tiesa, sabiedrību parasti satrauc ne jau tas, ka par daudz ārstu, policistu vai sētnieku, bet daudzie ministriju, dažādu valsts aģentūru, administrāciju darbinieki, kas, tautas valodā sakot, “ražo papīru kalnus”. Pēc Finanšu ministrijas (FM) datiem, secināms, ka tādu valstī ir ap 30 000. No ministrijām visvairāk amatu patlaban ir Ārlietu (578) un Finanšu (413) ministrijā, vismazāk Veselības (118) un Kultūras (133) ministrijā. Vai tas ir daudz? “Eurostat” dati liecina, ka Latvija citu Eiropas Savienības (ES) valstu vidū nemaz neizceļas ar pārmērīgu valsts pārvaldes darbinieku skaitu. Patlaban centrālajā valsts pārvaldē strādā 2,99% no kopējā iedzīvotāju skaita, kas ir vidējais rādītājs ES un 6,6% no kopējā strādājošo skaita valstī, kas pat ir nedaudz zem vidējā līmeņa ES valstīs. Tomēr ir uz ko tiekties, piemēram, Somijā valsts pārvaldē strādā vien 4,35% no kopējā strādājošo skaita valstī.

 

Gatavo reformas

Tomēr pat tad, ja valsts pārvalde nav neadekvāti uzpūsta, ir pamats diskutēt, vai un cik efektīvi tā darbojas arī pašreizējā lielumā. “Jāvērtē, vai ierēdņu skaits ir optimāls un vai administratīvo funkciju veikšanai pieejamie resursi tiek izmantoti efektīvi,” šādu vispārīgu mudinājumu, oktobra nogalē tiekoties ar Valsts kancelejas direktoru Mārtiņu Krieviņu, izteica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Reaģējot uz šo sabiedrības un politiskās vadības pieprasījumu virzīties uz mazāku valsts pārvaldi, kas būtu efektīvāka un labāk atalgota, to apņēmusies darīt VK un ir izstrādājusi diskusiju dokumentu jeb ceļa karti par iespējamām reformām. “Visas piedāvātās pārmaiņas ir vērtētas caur ekonomijas, lietderības un efektivitātes prizmu – kā tērēt mazāk, kā tērēt labāk un kā tērēt gudrāk. Kopumā piedāvāti pieci reformu virzieni ar 18 būtiskākajām darbībām, kas īstenojamas tuvāko trīs gadu laikā,” dokumenta ievadtekstā min Valsts kanceleja. Pirms dokumenta iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā tas ir nodots apspriešanai, un vēl līdz 11. novembrim ir iespēja ikvienam izteikt savas domas, sūtot komentārus Valsts kancelejai. Iepazīties ar šo dokumentu var Ministru kabineta mājaslapā (http://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/sabiedribas-vertejumam-nodod-valsts-parvaldes-reformu-cela-karti).

Kalpojot par piemēru citiem, pati VK spērusi pirmos soļus efektivitātes virzienā, kļūstot par deviņām štata vietām “slaidāka”. Par ietaupītajiem līdzekļiem (teju 150 tūkst. eiro) pieņemti labāki speciālisti un palielinātas labāko darbinieku algas, kā arī atrisināti saimnieciski jautājumi ie­stādes ēkā. VK brīvprātīgi iesaistījusies arī Valsts kases pilotprojektā par grāmatvedības un daļēji arī personālvadības procesu centralizāciju 17 valsts pārvaldes ie­stādēs, kas dos līdzekļu ietaupījumu jau 2018. gadā.

Topošā valsts pārvaldes reformu plāna ietvaros paredzēts pārskatīt mazās institūcijas, vienkāršot to struktūru, apvienojot radniecīgās funkcijas. VK direktors Mārtiņš Krieviņš skaidro, ka mērķis ir celt iestāžu iekšējo efektivitāti jeb mazākam skaitam darbinieku paveikt to pašu darbu. Galvenokārt paredzēts reorganizācijas atbildību uzticēt iestāžu vadītājiem, kas paši izvērtēs un dzīvē ieviesīs pārmaiņas cilvēkresursos, un tādējādi ietaupīto naudu varēs izmantot, vai nu lai palielinātu labāko darbinieku algas, vai novirzītu kādām citām iestādes vajadzībām.

 

Ierēdņu skaitu mazinās līdz 9000

M. Krieviņš atgādina, ka krīzes gados ierēdņu skaits jau ievērojami samazināts, bet toreiz tas darīts “lineāri”. Šādu “lineāru” samazināšanu VK direktors uzskata par nevēlamu metodi, kas visdrīzāk nestu tikai pakalpojuma kvalitātes kritumu – tas varot novest pie tā, ka “kāda izziņa no valsts iestādes iedzīvotājam būtu jāgaida mēnešiem ilgi”. Tomēr viņš saskata iespēju optimizēt spēkus arī visā valsts pārvaldē kopumā: gan atbalsta funkcijās (tehniskie darbinieki, autovadītāji, grāmatveži, personāla lietvedības cilvēki, kuru darbību vairākas iestādes varētu centralizēt), gan arī iestāžu vadības funkcijās (piemēram, samazinot vadītāju vietnieku skaitu) u. tml. Tāpat esot jāveicina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju gudrāku izmantošanu fizisko darba roku vietā.

Krieviņš gan uzsver, ka šādā veidā ietaupīt miljonus, visticamāk, neizdosies, taču panākt mazāku un efektīvāku valsts pārvaldi gan. Pirmos pilotprojekta rezultātus, iespējams, varēšot redzēt jau nākamā gadā beigās. Intervijā LTV M. Krieviņš minēja, ka pēc reformām ierēdņu skaits valsts iestādēs samazinātos līdz aptuveni 9000.

 

VIEDOKLIS

Valsts kontrole kritizē efektivitāti

Valsts kontrole nav veikusi vispārēju valsts pārvaldes revīziju, taču, veicot revīziju atsevišķās valsts pārvaldes iestādēs, ikreiz vērtē to efektivitāti.

“Revīzijās īpašu uzmanību pievēršam tam, vai ir apzināti veicamie uzdevumi, tam noteikti mērķi un vai notiek virzība uz tiem. Jāatzīst, ka aina nav no labākajām. Līdz šim varam secināt, ka pat tad, ja mērķi tiek noteikti, bieži vien trūkst labā vadībā balstītu nākamo darbību,” skaidro Valsts kontroles pārstāvis Ivo Valdovskis.

Valsts pārvaldes iestādēs netiek apzināts, kādas darbības veicamas, lai mērķus sasniegtu, kādi tam nepieciešami resursi, netiek pieņemti lēmumi, kas balstīti uz vispusīgu situācijas izvērtējumu, atbildīgu budžeta vadību, kā arī netiek sekots līdzi, vai notiek virzība noteiktajā virzienā. “Piemēru ir daudz – gan nesekmīgi īstenotas politikas, kā, piemēram, invalīdu asistentu pakalpojuma ieviešana vairāk nekā astoņu gadu garumā, gan nozīmīgi un lieli projekti, kurus ilgstoši nespējam ieviest, piemēram, e-veselība,” komentē Valdovskis.

Valsts kontroles minētajos kritērijos, kas raksturo labu, mazu, efektīvu un kvalitatīvu valsts pārvaldi, minēti arī šādi:

* tās lielums atbilst nodokļu maksātāju iespējām to nodrošināt finansiāli un sabiedrības vēlmēm pēc pakalpojumiem, tā ir sabalansēta ar valsts budžeta iespējām;

* tā seko līdzi tehnoloģiju un informācijas sistēmu attīstībai, izmanto tās, lai samazinātu nodarbināto skaitu valsts pārvaldē.

 

PIEREDZE

Laiskai kafijas dzeršanai nav laika

Ierēdņiem un valsts pārvaldēs strādājošajiem netīk, ka sabiedrība viņus dēvē par kafijas dzērējiem. Taču, nenoliedzami, reizēm ir grūti saprast, ar ko konkrēti viņi nodarbojas. Piemēram, pavāru, skolotāju un arhitektu darba pienākumi ir skaidri, bet par daudziem ministriju un aģentūru darbiniekiem gan rodas jautājums – kā tiek aizpildīta viņu darba diena. Piemēram, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departmentā strādā 13 juriskonsulti. Vērsos pie viena no tiem, lai noskaidrotu, ar ko viņi nodarbojas. Saņēmu šādu atbildi:

“Sniedzu gan rakstiskas, gan mutiskas atbildes iestādēm un fiziskām personām par jomu, kuru pārvaldu – tiesām. Piemēram, persona civilprocesa ietvaros vēlas pārcelt tiesas izskatīšanu dzīvesvietai tuvākā tiesā un interesējas par iespēju rīkot vidoekonferences tiesā. Tāpat piedalos dažādās darba grupās normatīvo aktu izstrādē. Sniedzu viedokli par citu ministriju izstrādātajiem normatīvo aktu projektiem, izvērtējot, vai tie ir izstrādāti tiesiski. Kopīgi izstrādājam iekšējos noteikumus, piedalāmies sapulcēs. Braucu arī uz tiesām, lai risinātu kādu konkrētu jautājumu. Piedalos tiesību aktu politikas plānošanas dokumentu ziņojumu izstrādē, dažādu citu dokumentu izstrādē, atbildu uz telefona zvaniem.” Ministrijas darbinieks apgalvo, ka arī visiem pārējiem 12 departamenta kolēģiem esot ko darīt. Noslodze esot liela, jo katram iedalīti savi apskatāmie jautājumi. Laiskai kafijas dzeršanai neesot laika…

 

Valsts_pavalde_Shutterstock_4

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Ar katru lieku minstriju palielinās kopējais ministru biroju darbinieku,štata un ārštata padomnieku,valsts sekretāru un viņu vietnieku,atašeju,parlamentāro sekretāru,departamentu direktoru,grāmatvežu,elektriķu,santehniķu,apkopēju,sētnieku,apsargu utt skaits,maksa par komunālajiem pakalpojumiem un papildus ēkām! Bet šai mazajai daļiņai no visiem valsts pārvaldē strādājošajiem ierēdņiem alga jau ir tikai kāda piektā daļa no viņu faktiskajiem ienākumiem-prēmijām,dažādām piemaksām,lielajiem sociālajiem pabalstiem pēc darba koplīgumiem ar attiecīgās nozares arodbiedrību.
    Ja runājam par funkcijām,tad pat milzu parādos iestigusī Grieķija ir spējusi apvienot vienā ministrijā gan finanses un ekonomiku,gan veselības aprūpi un labklājību.Vai tad mūsu vispārējās kompjūterizācijas laikmetā ir nepieciešams uzturēt vairāk ministriju un ierēdņu,nekā tad,kad visi aprēķini tika veikti ar skaitāmo kauliņu un speciālu tabulu palīdzību?

  2. Piemērs-pašvaldības. Mārupes Dome uzcēla blakus jaunu ēku, jo ierēdņu armija auga un auga. Pašvaldības taču iedzīvotājiem-nodokļu maksātājiem var neprasīt, ja draudzenes meitai vajag darbu, un izdomāt kādu jaunu amatu nav grūti.

  3. Manipulējot ar statistikas datiem, ir iespējams sabiedrībai pierādīt ļoti daudzus apgalvojumus, tajā skaitā tos, kuri ir izdevīga VALDĪBAI- PROPOGANDA viemēr strādā, Pēc VID datiem 2016 gada 2 ceturksnī valstī bija 798 399 darba ņēmēju skaits, Pēc Centrālā statistikas biroja datiem par to pašu periodu sabiedriskajā sektorā bija 290 233 darba vietas, pēc Lursoft datiem privātajā sektorā strādāja 490 148 – Kāpēc LA izdevumā ir datu fasifikacija?

    • Publiskais sektors ir vispārējās valdības sektors + NVO + valsts un pašvaldību dotēti uzņēmumi, tāpēc lielāks cipars.

  4. Ģenerāļu gan ir mazāk!

  5. Ko gan vairāk var prasīt no vieniem un tiem pašiem,partiju izvirzītajiem,pa apli rotējošajiem
    politiķiem? Ja nu vienīgi vēl kādu ģenerālsekretāru vai kārtējo padomi!

  6. Vai nepietiek jau ar pavairotajām ministrijām? Gan pirmskara Latvijā,gan šodien,bagātajā Briselē,pilnīgi pietiek ar desmit! Šveice,kura nebūt nesūdzas par naudas trūkumu medicīnai un izglītībai,ar naudu nešķiežas un ļoti labi iztiek pat ar septiņām ministrijām!

    • Ministriju skaits neizmaina valstij uzdoto funkciju apjomu. Ministrijās ir maza daļiņa no visie valsts pārvaldē strādājošajiem

  7. Protams, ierēdnis ierēdnim acī neknābs. Vispirms ir jāsamazina papīra birokrātija. Tagad uzņēmuma grāmatvedis strādā, lai ar darbu nodrošinātu veselu baru birokrātu. Uzņēmuma vadītās,atkal, savukārt, lai šos ierēdņus nodrošinātu ar algu un citiem sociāliem labumiem. Tas ir nenormāli, kāda sistēma ir izveidota. Saprotams, lai radiem un draugiem būtu darba vietas un algas. Runa nav par reālā darba darītājiem:mediķiem,skolotājiem,glābējiem,policistiem, utt. Runa ir par baltajām apkaklītēm. Atceros viena jurista vārdus, kurš strādāja pie viena no likuma izmaņām: rakstiet to likumu sarežģītāk, lai grūtāk saprast uz izpildīt… , to teica FM pārstāvis juristam.

  8. Cik ilgi tā turpināsim? Atbildēt

    Veselības ministrija,piemēram,kārtējo jaunu štata vietu gribēšanu Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestam,varētu pilnībā apmierināt uz pašas ministrijas 118 un Nacionālā veselības dienesta 203 darbinieku rēķina! Jo.diemžēl,kvantitāte nav uzlabojusi,bet tieši otrādi-tikai pasliktinājusi veselības aprūpi Latvijā! Situācija veselības aprūpē bija nesalīdzināmi labāka pat pirmskara Latvijā,kad Labklājības ministrijas Veselības departamentā strādāja tikai 17 darbinieki un pie daudz lielāka iedzīvotāju skaita,pat bez šodienas dārgajiem medicīniskiem aparātiem un kompjūteriem,nebija ne kvotu,ne rindu,ne kukuļu ārstiem! Pat 2004.gadā,kad pašā ministrijā bija nodarbināti tikai 94 (nevis 118,kā šodien) darbinieki,nebija ne tādu kvotu,ne rindu! Neraugoties uz milzīgās Zāļu valsts aģentūras esamību,nepamatoti ir divkāršojušās un pat vēl dārgākas kļuvušas daudzas zāles! Ne tikai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu cenām,bet arī ar cenām citās ES valstīs! Pat attiecībā uz daudzajiem pašmāju medikamentiem!
    Un,neaizmirsīsim,ka šiem ierēdņiem,bez algas,pienākas vēl dažādas piemaksas,prēmijas,sociālās garantijas. Tā,piemēram 122 no 203 NVD darbiniekiem ,tikai par nepieciešamību izmantot mobilo tālruni darba pienākumu veikšanai saņem katrs 133,53 eiro piemaksu,kas mēnesī kopā sastāda jau 16.290,66 eiro! Vai tad ārstiem tādas nepieciešamības nav?!

  9. ŠĪ DRAUSMĪGĀ IERĒDŅU ARMIJA NOĒD TAUTAI MATUS NO GALVAS. TIEŠI VIŅU DĒĻ PUSE LATVIJAS DZĪVO NABADZĪBĀ!!!!

  10. “Ministrijas darbinieks apgalvo, ka arī visiem pārējiem 12 departamenta kolēģiem esot ko darīt. Noslodze esot liela,…”
    Tā pat varētu arī būt.
    Tomēr jāskatās, kam tieši tavs darbs ir vajadzīgs – sabiedrībai kā tādai, jeb tikai tev pašam, nu labi, arī tavam priekšniekam un tas arī viss.

  11. “Ierēdņa statusam tiek piemērota īpaša atbildība, jo ierēdņu darba pienākumi tiešā veidā ietekmē cilvēku, uzņēmēju, sabiedrību kopumā, to lēmumi ir saistoši sabiedrībai”.

    Ieklausieties!! Vai tā notiek dzīvē??!

  12. Mūsdienās augstskolas saražo daudz brāķa, tāpēc ierēdņu armija jāaudzē, jo maz tādu, kas grib, var ar jēgu strādāt. Valsts nelaime ir augstprātīgi, slinki, nekompetenti ierēdņi.

Draugiem Facebook Twitter Google+