Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
1. augusts, 2013
Drukāt

Kā iekustināt nekustamo un glābt Rīgas pili?

Foto-LETAFoto-LETA

Pirmā pēcatmodas periodā viss bija skaidrs. Katram, kas vēlējās ko panākt, bija savs “jumts”. Daži “jumti” atrada ceļu uz cietumu, bet citi turpināja darboties, nedaudz mainot izmantojamās metodes. “Jumtiem” Latvijas valsts un tās labklājība bija tukša vieta un tikai līdzeklis savu pašu līdzekļu palielināšanai.

 

Ja šodien ir runa par “jumtiem”, tad drīzāk par to trūkumu. Rīgas pils, liekas, ir daudziem tukša vieta, jo tā nav pat nopelnījusi savu jumtu.

Ir pagājis vairāk par mēnesi, kopš es stāvēju naktī pie degošās Rīgas pils un domāju par neizmērāmo ūdens daudzumu, ko ugunsdzēsēji lēja uz liesmām, kas tomēr turpināju ceļu caur nedegošām pils daļām – gan prezidenta pusē, gan muzeja pusē. Posts bija pamatīgs – muzeja darbinieki pēc ugunsgrēka glāba ne tikai izmirkušos eksponātus, bet sākās arī cīņa ar mitruma izraisītām sēnēm.

Ūdensgāzes, protams, nebeidzās ar ugunsdzēsēju darba beigām, jo, kā zināms, ir tāda parādība kā lietus. Ūdens no debesīm. Mēdz būt arī Rīgā.

Austrālijā ir speciāls dienests avāriju seku likvidēšanai. Vētru laikā, ja kāda “parasta” pavalstnieka mājai norauj jumtu, šis dienests uzliks mājai pagaidu jumtu, vēl pirms vētra ir pārgājusi. Cik var noprast, ja Rīgā arī būtu šāds dienests, tad Rīgas pils būtu ar drošu pagaidu jumtu.

Acīmredzot Rīgas pils neinteresē nevienu “jumtu”, jo “pagaidu” pagaidu jumts, ko uzlika pēc ugunsgrēka, jau sabrucis, laižot atkal iekšā ūdeni, un pils vēl gaida “īsto” pagaidu jumtu.

Tanī pašā laikā pagaidu slēdzieni par ugunsgrēka izraisīšanas iemesliem ir miglā tīti. Oficiālās iestādes pilnīgi klusē, un pieaicināto ekspertu versijas nav pārliecinošas. Lasām medijos, ka liesmu pirmā parādīšanās vietā neviens no strādniekiem neesot uzturējies, tāpēc būvdarbi neesot vainojami. Šie stāsti izklausās pēc pasakām bērniem. Kā labi zināms, uguns var gruzdēt ļoti ilgi, pirms ir redzamas pazīmes, un var pirmo reizi izlauzties jumtam cauri tālu no tās vietas, kur izcēlusies.

Varam jau sagaidīt, ka neviens nebūs vainīgs – kā parasti Latvijā. Ugunsgrēks tiks pieņemts kā dabas fenomens. Tāpat kā Cesvaines pilī, kas tagad ar visu pagaidu jumtu ir vienu stāvu zemāka, jo agrākie bēniņi nu atrodas virs jaunā jumta.

Bet mūsu acu priekšā tiek izspēlēta nesaprotama spēlīte. Prezidents izsakās par vajadzību ātrāk uzlikt pagaidu jumtu; kultūras ministre izsakās tāpat. Bet par pili nav atbildīgs nedz prezidents, nedz Kultūras ministrija. Pilnīga atbildība ir Valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”. Kas būtu jādara, lai “Valsts nekustamie īpašumi” iekustētos un glābtu pili?

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+