Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
8. septembris, 2016
Drukāt

Kā ielīst britu lasītāja ādā? (4)

1. Cerības uz LLC bijis pašapmāns

1no6
Gata Šļūkas ilustrācijaGata Šļūkas ilustrācija

Septembrī aprit tieši gads, kopš finanšu problēmu dēļ tika apturēta latviešu literatūras galvenā popularizētāja Latvijas Literatūras centra (LLC) darbība. Nācās steigšus izlemt, kas rūpēsies par Latvijas dalību 2018. gadā gaidāmajā Londonas grāmatu tirgū, kurš varētu kļūt par ideālu platformu latviešu literatūras iekļūšanai angliski izdotās literatūras tirgū. Par godu Baltijas valstu simtgadei Londonā tām piešķirts īpaši plašs stends un kopīgs godaviesa statuss. Tā kā alternatīvas organizācijas, kura varētu uzņemties visas LLC funkcijas un vēl gatavošanos Londonas grāmatu tirgum, Latvijā nav, tika panākta vienošanās, ka darbi tiek sadalīti starp Latvijas Rakstnieku savienību (LRS), Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju (LGI) un Starptautisko rakstnieku un tulkotāju māju Ventspilī, kuras šī gada sākumā noslēdza sadarbības memorandu, kā arī izveidoja Sadarbības padomi, sadalot darbības jomas (sk. uzziņā).

Septembrī par padarīto un sadarbību grasās spriest Memoranda padomes biedri. Pirms tam arī “Kultūrzīmes” izvērtēja, cik gatavi esam nozīmīgajam grāmatniecības notikumam.

Līdz tam atlicis vairs tikai pusotrs gads, taču LRS valdes priekšsēdētājs Arno Jundze uzsver, ka vēl nav pienācis īstais brīdis runāt par lieliem rezultātiem – sperti tikai pirmie sadarbības soļi, turklāt jaunās funkcijas nācies apgūt liela psiholoģiskā spiediena klātbūtnē. “Es, protams, esmu dzirdējis slēptās un pat neslēptās bažas par to, vai dažādās organizācijas spēs sadarboties. Taču process, ko varam nodēvēt par latviešu literatūru pasaulē, ir pārāk apjomīgs, un to nekad nespēs koordinēt un virzīt pāris cilvēki vienā organizācijā. Tas agri vai vēlu liks izvēlēties taktiku, kas ļaus viņiem veģetēt dažādu nereti pretrunīgu interešu strāvojumos.” Kopš šā gada pirmo reizi esot iespēja dažādās intereses fokusēt, nepazaudējot autorus, izdevējus, tulkotājus, potenciālos aģentus.

Arī Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas pārstāve Inga Bodnarjuka norāda, ka milzīgo līdz Londonai paveicamo darbu apjomu vēl papildus sarežģī fakts, ka līdz šim trūcis informācijas – gan Lielbritānijā par latviešu grāmatniecību, gan arī Latvijā par Lielbritānijas tirgu: “Nav bijis sistemātiska izpētes darba, kur nu vēl auglīgas ilgtermiņa sadarbības, izņemot ar “Literature Across Frontiers” tīklu.”

Arno Jundze piebilst, ka atklājies – Latvijas grāmatniecību Eiropā zina daudz mazāk nekā kaimiņvalstu: “Cerības uz LLC kā uz LRS ārlietu ministriju ir bijis liels pašapmāns. Šī situācija ir jāmaina, izmantojot iespējas, ko dod LRS līdzdalība starptautiskajās rakstnieku un tulkotāju organizācijās. Piemēram, tagad darām to, kas nepieciešams, lai Latvija nākamgad varētu pretendēt uz Eiropas Savienības literatūras balvu. Lai varētu popularizēt latviešu dzejniekus, izmantojot dažādus jau sekmīgi darbojošos Eiropas projektus un platformas, kas darīts ļoti minimāli. Lai virzītu mūsu Dzejas dienas un Prozas lasījumus Eiropā pieņemto festivālu gultnē. Mūsu festivāli ir jāiezīmē Eiropas festivālu kartē.”

  1. Cerības uz LLC bijis pašapmāns
  2. Darbs "pagrīdē"
  3. Iespējas esam nogulējuši?
  4. Lai nav dārga un bezmērķīga rosība
  5. Uzziņa
  6. ATGRIEŽOTIES PIE PUBLICĒTĀ: Kas šajā laikā noticis ar LLC?

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Iegāju arī pieminētajā te…. mājas lapā…
    Vēl vēlāk nevarējāt izdomāt, kad to te ielikt?
    Pietiekšanās laiks beidzās jau š. g. 5. septembrī!!!
    Nav tātad nekāds brīnums, ka, tādā stilā sadarbojoties, čiks vien galarezultātā….
    🙁
    Esmu runājuis.
    :)))

  2. Rezumē, ja tā vēl nav pārtulkota – pardon

  3. Lasīju. Kašķis acīmredzt starp tās nozares “kultūrnesējiem – grāmatniekiem” tāds pats kā starp partijām; “Kur 2 latvieši – tur 3 partijas” – tajā stiliņā… Tepat uz vietas piedāvāju izdošanai vismaz 2 jau iztulkotas grāmatas angļu valodā. (Ir jau vēl aī trešā, tik tā vēl tā cītigāk jāparediģē, kad un ja atnāks tā iedvesma., jo dzejas krājumis tā..) Un kā domājat, kāda bija atsaucība? Pareizi – nulle…
    Nebija jau vietējās “autorātes” ieteikušas, ko tulkot…
    :(?
    Tātad rezuā: aizbrauciet, padzīvojiet tur gadiņus 5-10 g., un tad ar zināsiet, ko tur lasa un kāds tas, pirmkārt, jau literāro aģentu tirgus, bez kuriem tur nekas nenotiek, ja vispār… Angļi jau pašpietiekami – ar to savu literatūru un valodu parasti arī vien pietiek… Joks, bet katrā jokā ir daļa patiesības…
    Un latvieši jau tur vispār par nezvēriem – tāpat kā visi pārējie kuri nenāk no šamo bij kolonijām, darba tirgū ir tagad pataisīti… Tā kā, ieseciniet tālāko paši, ko īsti piedāvāt tulkot..
    “Stroiku ar skatu uz Londonu” varu vien piedāvāt – iesākumam, ja tā vēl pārtulkota…
    Pati lasījusi to grāmatu neesmu, bet esmu ilgi tur dzīvojusi – tā kā varētu tā “aiziet”…
    🙂

  4. Pārtulkojiet no KATRA latviešu rakstnieka pa 1 grāmatai- to, kuru autors pats uzskata par vislabāko un tad piedalieties tajā tirgū. Uzreiz būs skaidrs, kas ir kas. Pieņemu, ka britiem interesē tas pats, kas citiem- spraigs sižets, līdzpārdzīvojums, sevis indentificēšana ar varoņiem. Citādi kāds (-i) kabinetu klerki izlemj, ko pārtulkot (parasti tie ir vieni un tie paši autori) un tad brīnāmies- ak, kāpēc ārzemēs nav atsaucības?

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+