Gata Šļūkas ilustrācija

Kā ielīst britu lasītāja ādā? 4

Cerības uz LLC bijis pašapmāns
Septembrī aprit tieši gads, kopš finanšu problēmu dēļ tika apturēta latviešu literatūras galvenā popularizētāja Latvijas Literatūras centra (LLC) darbība. Nācās steigšus izlemt, kas rūpēsies par Latvijas dalību 2018. gadā gaidāmajā Londonas grāmatu tirgū, kurš varētu kļūt par ideālu platformu latviešu literatūras iekļūšanai angliski izdotās literatūras tirgū. Par godu Baltijas valstu simtgadei Londonā tām piešķirts īpaši plašs stends un kopīgs godaviesa statuss. Tā kā alternatīvas organizācijas, kura varētu uzņemties visas LLC funkcijas un vēl gatavošanos Londonas grāmatu tirgum, Latvijā nav, tika panākta vienošanās, ka darbi tiek sadalīti starp Latvijas Rakstnieku savienību (LRS), Latvijas Grāmatizdevēju asociāciju (LGI) un Starptautisko rakstnieku un tulkotāju māju Ventspilī, kuras šī gada sākumā noslēdza sadarbības memorandu, kā arī izveidoja Sadarbības padomi, sadalot darbības jomas (sk. uzziņā).

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Septembrī par padarīto un sadarbību grasās spriest Memoranda padomes biedri. Pirms tam arī “Kultūrzīmes” izvērtēja, cik gatavi esam nozīmīgajam grāmatniecības notikumam.

Līdz tam atlicis vairs tikai pusotrs gads, taču LRS valdes priekšsēdētājs Arno Jundze uzsver, ka vēl nav pienācis īstais brīdis runāt par lieliem rezultātiem – sperti tikai pirmie sadarbības soļi, turklāt jaunās funkcijas nācies apgūt liela psiholoģiskā spiediena klātbūtnē. “Es, protams, esmu dzirdējis slēptās un pat neslēptās bažas par to, vai dažādās organizācijas spēs sadarboties. Taču process, ko varam nodēvēt par latviešu literatūru pasaulē, ir pārāk apjomīgs, un to nekad nespēs koordinēt un virzīt pāris cilvēki vienā organizācijā. Tas agri vai vēlu liks izvēlēties taktiku, kas ļaus viņiem veģetēt dažādu nereti pretrunīgu interešu strāvojumos.” Kopš šā gada pirmo reizi esot iespēja dažādās intereses fokusēt, nepazaudējot autorus, izdevējus, tulkotājus, potenciālos aģentus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī Starptautiskās rakstnieku un tulkotāju mājas pārstāve Inga Bodnarjuka norāda, ka milzīgo līdz Londonai paveicamo darbu apjomu vēl papildus sarežģī fakts, ka līdz šim trūcis informācijas – gan Lielbritānijā par latviešu grāmatniecību, gan arī Latvijā par Lielbritānijas tirgu: “Nav bijis sistemātiska izpētes darba, kur nu vēl auglīgas ilgtermiņa sadarbības, izņemot ar “Literature Across Frontiers” tīklu.”

Arno Jundze piebilst, ka atklājies – Latvijas grāmatniecību Eiropā zina daudz mazāk nekā kaimiņvalstu: “Cerības uz LLC kā uz LRS ārlietu ministriju ir bijis liels pašapmāns. Šī situācija ir jāmaina, izmantojot iespējas, ko dod LRS līdzdalība starptautiskajās rakstnieku un tulkotāju organizācijās. Piemēram, tagad darām to, kas nepieciešams, lai Latvija nākamgad varētu pretendēt uz Eiropas Savienības literatūras balvu. Lai varētu popularizēt latviešu dzejniekus, izmantojot dažādus jau sekmīgi darbojošos Eiropas projektus un platformas, kas darīts ļoti minimāli. Lai virzītu mūsu Dzejas dienas un Prozas lasījumus Eiropā pieņemto festivālu gultnē. Mūsu festivāli ir jāiezīmē Eiropas festivālu kartē.”