Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. novembris, 2012
Drukāt

Kā intereses pārstāv Dabas fonds?

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Neizpratni izraisa Dabas fonda pēdējā laika aktivitātes. Publiski apgalvojot, ka Baltijas jūras piesārņošanā vainojama Latvijas lauksaimniecība, sabiedrība tiek apzināti maldināta.

 

Televīzijas raidījumā dzeltenā uzvalkā tērpies bārdains īpatnis, publiski demonstrējot traukus ar ūdenī izšķīdinātiem mēslošanas līdzekļiem, centās skatītājus pārliecināt, ka visu nelaimju cēlonis ir lauksaimniecības produkcijas ražotāji.

Tā sauktajiem dabas aizstāvjiem tomēr vajadzētu zināt visai bēdīgo statistiku par situāciju Latvijas lauksaimniecībā. Kopš deviņdesmito gadu sākuma lauksaimnieciskā ražošana Latvijā ir dramatiski samazinājusies. Par trešdaļu samazinājusies visu kultūru sējumu platība, samazinājusies visu veidu minerālmēslu lietošana. Slāpekļa minerālmēsli 2011. gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu Latvijas lauksaimniecībā izlietoti 5,6 reizes mazāk.

Latvijā būtiski samazinājies ne tikai visu produktīvo dzīvnieku, bet arī lopu novietņu skaits. Pēdējo divdesmit gadu laikā liellopu skaits samazinājies par 73 procentiem. Cūku skaits šajā laikā samazinājies četras reizes, mājputnu skaits uz pusi.

Turklāt pēdējo desmit gadu laikā daudzās lopu novietnēs ir pārkārtota dzīvnieku turēšanas tehnoloģija, uzbūvētas daudzas visām prasībām atbilstošas mēslu krātuves.

Izrādās, ka tā sauktajiem dabas draugiem ar “sasniegto” vēl nepietiek.

Iepriekš minētais ražošanas kritums ir atstājis negatīvu ietekmi uz Latvijas laukiem.

Nacionālajā attīstības plānā iecerēto pamatmērķi – ekonomisko izrāvienu – nebūs iespējams panākt bez būtiska ražošanas pieauguma lauksaimniecības nozarē. Bet ko iesaka Latvijas Dabas fonds savā Zemkopības ministrijai un lauksaimnieku organizācijām adresētajā vēstulē? Izstrādājot nākamā plānošanas perioda Lauku attīstības plānu, “nav pieļaujama atbalsta sniegšana jaunu platību nosusināšanai”, “jāveicina esošo mitrāju saglabāšana lauksaimniecības zemēs, nav atbalstāma meliorācijas sistēmu atjaunošana”, “jāveicina neapstrādātu saliņu izveidošana laukos, kas lielāki par 25 ha”, “nav atbalstāma jaunu meža ceļu būve”.

Tā vietā, lai Nacionālā attīstības plāna ietvaros rosinātu lietišķus priekšlikumus, kā ražošanas un nodarbinātības atjaunošanu laukos saistīt ar vides aizsardzību, tiek piedāvāts ne tikai pašreizējo situāciju “iesaldēt”, bet to vēl pasliktināt.

Jājautā, kā interesēs ir bremzēt Latvijas lauksaimniecības attīstību, ierobežot tās eksporta iespējas un stimulēt pārtikas produktu importu?

Acīmredzot ir organizācijas, kas, publiski vicinot dabas aizstāvju karogu, cer iegūt savu daļu no kopējā Eiropas Savienības lauksaimniecības budžeta.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+