Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. jūlijs, 2013
Drukāt

Kā izaudzēt skaistus un veselīgus agros dārzeņus? ZS “Baltiņi” pieredze

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Agro kartupeļu un lauka dārzeņu audzētājiem patlaban ir saspringtākais darba laiks – pilnā sparā rit ražas vākšana. Kartupeļiem tā šķiet gluži laba, vien sausākās vietās tupeņiem jāpiebriest lielākiem. Kā pēc iespējas ātrāk izaudzēt skaistus un veselīgus agros dārzeņus, kā veiksmīgāk pārdot izaudzēto? Atbildi meklējām Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta zemnieku saimniecībā “Baltiņi”.

 

Saimniecības loģistika

Kopējā saimniecības ražošanas platība ir 530 hektāru, no tiem 80 ha aizņem kartupeļi, 25 ha – kāposti, sīpoli, bietes, kabači, pārējā aramzeme atvēlēta labībai un rapsim.

– Dārzeņu platības šogad samazinājām – ir grūti konkurēt ar poļu produkciju, cenas tirgū ar katru sezonu samazinās. Vēl pirms pieciem gadiem kartupeļi un dārzeņi mūsu saimniecībā bija pamatkultūra, taču tagad vairāk sējam kviešus un rapsi, kas dod lielākus ienākumus. Ļoti izjūtam smago nodokļu nastu, tāpēc arvien jāplāno ražošana, lai nestrādātu ar mīnusiem. Audzējot dārzeņus ap 100 ha platībā, to aprūpei vajadzīgi 12 strādnieki, kamēr graudaugiem uz 400 ha pietiek tikai ar diviem trijiem, – rēķina z/s “Baltiņi” īpašnieks Ilmārs Pētersons.

Tomēr viņš ir pārliecināts, ka “Baltiņi” arī turpmāk būs lielākie dārzeņu audzētāji novadā. Saimniecībā ir sagādāta visa audzēšanai nepieciešamā tehnika, turpat arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Kalnakrogs Agro” (Ilmārs Pētersons ir tās līdzdibinātājs) sakņu noliktava. Kādreizējais kolhoza kartupeļu pagrabs pirms astoņiem gadiem pārvērsts mūsdienīgā, 6000 t ietilpīgā glabātavā ar nosiltinātu jumtu, aprīkots ar modernu holandiešu ventilācijas iekārtu.

“Baltiņu” produkcijas realizācijai Rīgā, Buļļu ielā, ir arī sava noliktava, ko vada saimnieku Ilmāra un Guntas dēls Mārtiņš Pētersons. Saimniecībā izaudzētie dārzeņi galvenokārt nonāk nelielos veikalu tīklos, dažādos ēdināšanas uzņēmumos, skolās, bērnudārzos, aprūpes centros, tos iepērk arī kooperatīvā sabiedrība “Baltijas dārzeņi” un citi vairumtirdzniecības uzņēmumi.

– Nakts tirgū savus dārzeņus netirgojam jau daudzus gadus, jo citur tos iespējams realizēt par labāku cenu un lielākos apjomos. Zemniekiem nakts tirgus ir kā tāds laimes rats: ja iekrīt lielais laimests, var ļoti labi nopelnīt, bet citā reizē nākas ciest zaudējumus, jo pārprodukcijas dēļ pārmērīgi jānolaiž cena,

– savu viedokli pauž Pētersonu meita, z/s “Baltiņi” biznesa attīstības un personāla vadītāja Sandra Marcinkeviča. Un piebilst, ka padomā esot vēl daža iecere dārzeņu piedāvājuma dažādošanai.

“Baltiņi” arvien attīstās. Startējot dažādos projektos, Pētersonu saimniecībai piešķirts ES finansējums tehnikas (piemēram, traktoru, kartupeļu kombaina, kartupeļu pieņemšanas līnijas) iegādei, zemnieki saņem arī Eiropas Savienības platībmaksājumus un atbalstu galda biešu, sīpolu, kāpostu integrētai audzēšanai (integrēti audzētie kartupeļi neietilpst atbalstāmo skaitā).

 

Kāposti par nedēļu agrāk
Baltini_021_VS

Ar agrajiem kāpostiem saimniekiem šogad ir veicies. Parasti z/s “Baltiņi” tos laukā stāda ap 20. aprīli un nosedz ar agrotīklu – tad augi var izturēt salnas līdz -4 °C. Šopavasar zeme bija tik slapja, ka kāpostu dēstīšana novēlojās par divām nedēļām, taču tie izauga bez kādiem segumiem un ražu izlases veidā varēja vākt jau aptuveni 45 dienas pēc stādīšanas.

– Maijā mums bija pat +30 °C karstums, taču mitruma pietika, tādēļ kāposti auga griezdamies. Savus lielākos konkurentus poļus apsteidzām apmēram par nedēļu. Pirmās galviņas bija 600 – 700 gramu smagas un vairumā tās varēja pārdot par ļoti labu cenu – aptuveni par 50 santīmiem kilogramā. Pāris nedēļu vēlāk, kad tirgus bija jau piesātināts ar kāpostiem, iepirkuma cena noslīdēja līdz 25 santīmiem, – stāsta Ilmārs Pētersons.

Šajā sezonā agrie kāposti “Baltiņos” aizņēma 3 hektārus, ražu pārdeva trijās četrās nedēļās. Pēc kāpostu novākšanas laukus uzars nākamā gada rapša un graudaugu sējai.

Svaigam patēriņam stāda saimniecībā pārbaudītas un par labām atzītas hibrīdšķirnes ‘Delight Ball F1’ un ‘Pandion F1’, kas veido apaļas, kompaktas standarta izmēra galviņas (1,5 – 2 kg) ar mazu iekšējo kacenu. Tās vēl ne reizi nav zaudējušas kvalitāti uz lauka, kā tas nelabvēlīgos audzēšanas apstākļos gadās ar daudzām citām agro kāpostu šķirnēm. Piemēram, ja jūnijā strauji uznāk karstums un bieži līst, ‘Elisa F1’ un ‘Parel F1’ galviņas saplaisā divās trijās dienās un lielākā daļa jānoraksta zaudējumos.

Lai gan sēklu katalogos ievietotajos šķirņu raksturojumos teikts, ka ‘Delight Ball F1’ ir par nedēļu agrāka nekā ‘Pandion F1’, šogad abām raža ienācās vienlaikus, to noteica agrometeoroloģiskie apstākļi audzēšanas laikā.

Zemnieku saimniecības “Baltiņi” īpašnieks uzsver, ka, audzējot agros kāpostus, jācenšas iztikt bez ķimikālijām vai maksimāli jāsamazina to lietošana. Ja pret nezālēm izmanto herbicīdus, jārēķinās, ka augu augšana aizkavēsies pat par nedēļu (agrajām kultūrām tas ir ļoti daudz). Tāpēc labāk stādījumus vienreiz pārstaigāt ar kapli.

– Šogad maijā un jūnijā izjutām arī dabas cirstas “pļaukas” – agro kāpostu laukiem pāri gāja spēcīga krusa, lielie graudi sasita jaunās centrālās lapas, tāpēc galviņas veidojās kroplas. Arī no viena lauka iegūtā raža bija par 20 – 30 % mazāka, nekā cerēts, – atzīst Sandra Marcinkeviča.

Lai tirdzniecības uzņēmumiem nodrošinātu regulāru svaigo kāpostu piegādi līdz oktobrim, dārzeņkopji audzē arī vidēji agrās un vidēji vēlās šķirnes, kuru 2 – 4 kg smagās galviņas vācamas 70 – 90 dienas pēc stādīšanas. Pārstrādei audzē šķirņu ‘Agressor F1’, ‘Sting F1’ un ‘Squardon F1’ kāpostus, tos skābē no oktobra līdz aprīļa sākumam un pārdod 1 kg, 2 kg un 10 kg fasējumos. “Baltiņu” kāposti ir bez konservantiem, skābējot pievieno tikai sāli, cukuru un ķimenes, fasēšanas laikā – vēl arī burkānus.

 

Ducis kartupeļu šķirņu

Baltini_059_VSLielākajā daļā saimniecības lauku zeme ir par smagu kartupeļiem, tāpēc to audzēšanai izmanto aptuveni 250 ha lielu platību, kur ir smilšmāls vai vieglāka augsne. Laukus secīgi maina, ievērojot četru gadu intervālu. No 80 ha kartupeļu agrai realizācijai paredzētie šogad aizņem 14 hektārus.

Kopumā saimniecībā audzē 12 šķirņu kartupeļus, ko jau ilgāku laiku atzīst par labākajiem un ražīgākajiem, tomēr ik gadu izmēģina arī ko jaunu. Visagrāk ražu iegūst no šķirnes ‘Riviera’: laikus – martā – siltumnīcā izdiedzējot sēklu un iestādot aprīļa beigās vai maija sākumā, ražu var vākt jau ap Jāņiem. ‘Riviera’ tikpat kā nezied (ziedpumpuri nedaudz paveras, tad nokrīt), cerā ir pietiekami daudz (vidēji 8 – 15) lielu, izskatīgu bumbuļu, ražība – apmēram 20 t no hektāra. Ja augsnē pietiek mitruma, lielo bumbuļu ir vairāk, tie straujāk piebriest, uzlabojas arī garša. Mazliet vēlāka, toties ar lielāku ražu (ap 30 t/ha) ir šķirne ‘Solist’, kas dod skaistus, dzeltenus, garšīgus bumbuļus.

– Agrajām šķirnēm pirmajās vākšanas reizēs raža ir zema – tikai 15 t/ha, taču, ja jaunos kartupelīšus var realizēt par 30 santīmiem kilogramā, ir vērts rakt. Galvenais, nenovākt par ātru, jo sīkajos bumbuļos ir ļoti daudz cukuru un tādus iespējams uzglabāt tikai pāris dienu. Ja ražas vākšanā izmanto tehniku, labāk nogaidīt, līdz kartupeļi vairāk piebriest un tik strauji vairs nebojājas. Svarīgi arī nepalaist garām miglošanu ar attiecīgo herbicīdu pret nezālēm. Tas jāizdara, kamēr kartupeļi nav sadīguši, citādi iegūt agru ražu neizdosies, – pieredzē dalās “Baltiņu” saimnieks.

Jaunā agro kartupeļu šķirne ‘Evolution’ vēl pārbaudāma, bet šķiet perspektīva. To gan nevar pieskaitīt pie ļoti agrīno grupas (diedzējot sēklas bumbuļus, raža vācama aptuveni 12 dienas vēlāk nekā ‘Riviera’, bet, stādot bez iedzīvināšanas, raža ienākas jūlija beigās), taču bumbuļi ir dzeltenāki un miltaināki nekā ‘Rivierai’. Vienlaikus ar ‘Evolution’ vākšanas gatavību sasniedz sarkano kartupeļu šķirne ‘Bellarosa’ (ja nepaātrina dīgšanu), kam ir pietiekami augsts lielo bumbuļu iznākums ar labām kulinārām īpašībām. Vēlākai ražai z/s “Baltiņi” audzē ‘Soraya’, ‘Laura’, ‘Manitou’ un citas, bet vislielākajā platībā – ‘Vinetu’, kas iekarojusi stabilu vietu kartupeļu stādījumos: iepriekšējos divos gados tā devusi līdz 60 t, kamēr pārējās vidēja ienākšanās laika šķirnes apmēram 40 – 50 t no hektāra.

 

Kabači, kādu nav lielveikalos

Diezgan pieprasīti tirgū no maija līdz jūnija beigām ir jaunie kabači. Saimniecībā tos sēj vairākos termiņos, agrai ražai aprīlī laukā iestādīts apmēram 5000 podiņos izaudzētu dēstu. Lai paātrinātu ražas sākumu, ķirbjaugiem izmanto agrotīkla segumu. Dēstu audzēšanas periods ir īss – vidēji 25 dienas (salīdzinājumam: tomātu dēsti izaug 50 – 60 dienās), bet veģetācijas periods no izstādīšanas līdz lietošanas gatavībai ilgst 30 – 40 dienas. Jūnija pirmajā nedēļā kabaču iepirkuma cena turas stabili augsta – no 60 santīmiem līdz latam par kilogramu. Pēc divām trim nedēļām, kad tā noslīd līdz 20 santīmiem, auglīšus vairs neatmaksājas vākt un tirgot. Nobriedušos vāc, kad tie ir 15 – 20 cm gari. Saimniecībā audzē pircēju visvairāk pieprasītos ‘Top Kapi F1’ ar gaiši zaļu mizu un ‘Dunja F1’ ar tumši zaļu. Gaiši zaļajiem miziņa ir ļoti plāna, viegli ievainojama, katrs ieskrambājums vai iespiedums veido neglītas švīkas un plankumus, tāpēc augļi jānoņem ļoti uzmanīgi. Šā iemesla dēļ nedz tirgū, nedz veikalā nav ievesto ‘Top Kapi F1’ kabaču, jo tie cieš transportējot. Tumši zaļajiem augļiem miza ir biezāka, izturīgāka, uz tiem bojājumi nav redzami.

 

Gurķi un tomāti

Aptuveni 2000 m2 zemnieku saimniecībā “Baltiņi” aizņem septiņas plēves seguma siltumnīcas, trijās no tām pavasaros audzē sīpollokus, četrās – kāpostu, seleriju, pētersīļu, puravu, kā arī ražīgu tomātu, gurķu un paprikas dēstus (to audzēšana ir ģimenes sieviešu ziņā). Pavasarī tos pārdod Rīgas Centrāltirgū, kā arī uz vietas saimniecībā. Kad iztirgoti, trijās siltumnīcās stāda gludaugļu gurķus ‘Melen F1’, vienā – rupjkārpaino ‘Mirabella F1’, parasti arī kādu jaunu šķirni (šogad tā ir ‘Maresa F1’, pērn bija ‘Kybria F1’). Pusgarie gurķi ‘Melen F1’ (pēc apraksta 16 – 18 cm, praksē 18 – 20 cm) ir diezgan populāri Polijā un citviet Eiropā. Augļi ir ļoti sulīgi, ar plānāku miziņu, tāpēc tos ļoti iecienījuši ēdināšanas uzņēmumi.

Māte un meita ik pavasari izmēģina arī jaunākās tomātu šķirnes. Pašlaik divās siltumnīcās aug apmēram 130 šķirņu tomāti ar dažādas formas un krāsas augļiem. Tur ir gan profesionāļu iecienītās lielaugļu šķirnes ‘Rally F1’, ‘Berberana F1’, ‘Amaneta F1’ un ‘Beorange F1’ (slavenie dzeltenoranžie Getliņu tomāti), gan tādas, kas domātas mazām siltumnīcām.

Sandrai pašai vislabāk patīk brūni melnie ‘Kumato’ (sēklas ieguvusi no veikalā pirktiem tomātiem), ‘Sacher F1’ (šā gada jaunums tirgū), ‘Black from Tula’, ‘Black Truffle’, ‘Black Cherry’, ‘Brandywine Black’, ‘Radiniece’, ‘Paul Robson’, ‘Black Krim’ un ‘Cherokee Purple’. No ierastajiem sārtvaidžiem atšķiras ne tikai pēc izskata, tie ir arī ļoti saldi un sulīgi, turklāt ļoti garšo bērniem. Lielā cieņā ir arī ķiršu tomāti, piemēram, sarkanie ‘Coctail Supersweet F1’, ‘Gardeners Delight’ un ‘Vilma’, oranžie ‘Sungold F1’, dzeltenie ‘Goldkrone’ un ‘Ildi’, tāpat ‘White Cherry’ ar bāli dzelteniem un ‘Black Cherry’ ar tumši violetiem augļiem.

{gallery id=”1916″}

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+