Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. maijs, 2014
Drukāt

Kā izcelt kāres no stropa? Bitenieka padomi

Foto - Inita ŠteinbergaFoto - Inita Šteinberga

Pieredzējušam biteniekam tas šķiet pats par sevi saprotams, turpretī iesācējs nemākulīgas apskates laikā bišu saimei var nodarīt lielu postu. Tāpēc vispirms jāiemācās izcelt rāmīti no stropa.

Vertikāli un virs stropa!


Bitenieks ar 50 gadu stāžu Vilis Safronovs no Smārdes min vairākus noteikumus. Galvenais – apskatot rāmīti, tas nekad nedrīkst atrasties plakaniski, bet jātur vertikāli pret zemi. Rāmi paceļ un pagriež vajadzīgajā virzienā, turot aiz augšējās līstītes. Jo pilnāks ar medu un periem, jo smagāks ir rāmis, tāpēc lielāka iespēja, ka, plakani pret stropu pavērsts, tas pats no sava svara salūzīs. Protams, rāmīti drīkst mazliet paliekt slīpi, piemēram, lai saskatītu, vai ir jaunie dējumi. Reizēm tukšo bišu kanniņu izpulētie dibeni mānīgi spīd un izskatās, ka tajās ir oliņas.

Pirmo apskata nevis pašu malējo, bet gan otro vai trešo rāmi. Vispirms rāmīti nesteidzīgi ar kaltiņa palīdzību atdala no stropa malām, pie kā bites to pielīmējušas ar propolisu. Pārējos rāmīšus sabīda uz malām mazliet ciešāk, lai apskatāmo ērtāk izņemt un atlikt. Izceļ, turot aiz pleciņiem (abiem brīvajiem galiem). Ņemot aiz vidus, var saspiest augšējās šūnas, un iztecējis medus vai sabojāti peri padarīs bites nervozas. Jo lielāka saime un vairāk bišu, jo saudzīgāk jācilā rāmīši, lai netraumētu un nenogalētu medus vācējas.

Otra būtiska lieta – apskatāmajam rāmītim visu laiku jāatrodas virs stropa. Tad nokritušās bites tiks atpakaļ ligzdā (sevišķi svarīgi tas ir jaunajām bitītēm, kuras neprot lidot, un bišu mātei). Turklāt zemē nobirušās pats bišu kopējs var samīdīt.

Lai rāmīti pilnībā apskatītu, bites no tā var notraust ar stropa slotiņu (būvniecības preču veikalā nopērkamās līdzinieces gan ir lētākas) vai ar lielu putna spalvu. Der arī lapu slotiņa, bitēm sevišķi tīkams ir upeņu zariņu aromāts. Pēc darbošanās stropā apskatās, vai slotiņā nav ieķērušās bites. No viegla rāmja tās var nokratīt ar strauju, vertikālu kustību virs tukšās vietas stropā.

Jāmācās sadzīvot


Rāmju satveršanai ir nopērkami dažādi rīki, taču tie vairāk noder medus ieguves laikā, pilnās kāres cilājot. Arī cimdi neglābs no bišu dzēlumiem. Tie aplīp ar medu un nav tik viegli nomazgājami kā rokas, turklāt darbošanās iznāk neveiklāka (īpaši iesācējiem dravas darbos), un bites tā var tikai vairāk sadusmot. Vilis Safronovs uzsver, ka biteniekam jāmācās strādāt uzmanīgi un harmoniski sadzīvot ar savām bitēm.

Bišu apskatei vispiemērotākā ir silta diena, kad nav vēja. Taču pavasarī šādu dienu nav daudz, maija sākumā vienmēr brāž asi vēji. Turklāt biteniekiem amatieriem, kas darbdienās aizņemti citā darbā, dravā nākas iet tad, kad var, proti, brīvdienās. Ja apskate jāveic sliktākā laikā, to dara pēc iespējas ātrāk, lielos darbus atliek uz citu dienu. Peri ir ļoti jutīgi, tiem visu laiku vajadzīgs pieaugušo bišu radītais, maigi apņemošais siltums. Pavasarī, peru attīstības laikā, sevišķi rūpīgi un silti jāsedz neliela saime, lai tai jātērē mazāk enerģijas ligzdas sildīšanai. Turklāt jāņem vērā, ka pilnīgi droši paplašināt ligzdu, uzlikt dori (magazīnu) var tikai pēc ievu ziedēšanas, kad parasti iestājas aukstais periods un bites nevar izlidot no stropa. Spēcīgām saimēm šāda riska nav.

Bitēm tīkami rāmīši


Bitēm labāk patīk jau iestrādāti rāmji. Pie jauna rāmja ar neizvilktām šūnām tās ķersies tad, kad būs pilni vecākie, ar izvilktām šūnām. Vecajiem ir vēl kāda priekšrocība: tie ir izkaltuši, piesūkušies ar vasku un propolisu, tāpēc vaska kode tajos nevar izveidot alas tik viegli kā no šolaiku materiāliem darinātajos rāmjos.

Veikalos nopērkami komplekti biškopjiem iesācējiem – jau gatavi, iešūnoti rāmīši. Smārdes bitenieks gan iesaka tos kārtīgi apskatīt: rāmīši ir padārgi, tomēr kvalitāte reizēm klibo. Dažiem līstes pienaglotas tikai ar vienu naglu no augšas vai apakšas. Noteikti jāiedzen mazāka nagliņa arī rāmīša sānos. Tas vajadzīgs, lai, smagu vai pie grīdiņas pielipinātu rāmi ceļot, neatdalītos līstīte. Ja nepārbaudīti rāmji jau ielikti stropā, V. Safronovs iesaka ņemt līdzi uz dravu galdniecības skavotāju, lai avārijas situācijā saglābtu rāmi turpat uz vietas. Bišu apdzīvotu rāmi naglot nevar, bet skavotājs radīs minimālu tricinājumu. Pirms ielikšanas stropā arī vecie rāmji ir jāpārbauda – varbūt kāda nagla kļuvusi vaļīga vai izkritusi.

Rezerves sedziņa


Veicot apskati, vaļēju atstāj tikai to daļu, kur rāmis izņemts. Šim nolūkam vajadzīga rezerves sedziņa, ko sarullē un uzklāj rāmjiem, sākot no apskatāmās malas. Kad ņem nākamo rāmi, rezerves sedziņu parullē uz priekšu, saimes sedziņu velkot uz pretējo malu. Kad saime būs apskatīta, tā paliks apsegta ar rezerves sedziņu. Stropā saglabāsies pakrēsla un siltums, tāpēc bites instinktīvi steigsies rāpot atpakaļ uz tumšāko, tātad drošāko vietu. Kad lielākā daļa rāmju apskatīta, pastāvīgo saimes sedziņu var noņemt. Tas atvieglos rāmju cilāšanu, jo no gaismas apspīdētā gala bites steigs uz tumšo zem rezerves sedziņas.

Liekot rāmi atpakaļ, to dara lēnām, pārbaudot, vai zem rāmja pleciņiem nav paslēpusies kāda bite vai pat māte, kuru nejauši var nospiest.

Stropā redzēto un secināto, veiktās darbības tūlīt pieraksta speciālā kladē. Var rīkoties arī mūsdienīgāk: darbojoties ar bitēm, komentārus ierunāt diktofonā vai mobilajā telefonā ar diktofona funkciju. Pēc tam vakarā var klausīties, analizēt un izdarīt secinājumus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+