Levīzija – akmeņdārza karaliene. Kā tai izdabāt? 0
Pērn Jelgavas tirgū iegādājos levīzijas – tās piedāvāja lietuviešu tirgotāji. Kā tās audzē? Kāda augsne vajadzīga? LĪGA P.
Levīzija ir viens no vērtīgākajiem un skaistākajiem akmeņdārza augiem, kam nepieciešami īpaši apstākļi. Pieder pie portulaku dzimtas, ir daudzgadīga, bagātīgi zied, lēni vairojas. Pārziemo drukna, vāji sazarota sakne, dažām sugām – gumveida saknenis, kas ir jutīgs pret bojājumiem, tāpēc augs necieš pārstādīšanu. Lapas ir ādainas, gaļīgas, bez kātiem, veido pie zemes pieplakušas rozetes.
Visbiežāk dārzos audzē un dārzkopības veikalos var iegādāties kauslapu levīziju (Lewisia cotyledon), kas nepieredzējušiem kopējiem ir vieglāk audzējama. Augu lapas ir līdz 15 cm garas, platākas vai šaurākas, ar vairāk vai mazāk viļņotām malām, zaļas vai zilganzaļas. Sevišķi tas attiecas uz levīzijām, kas pavairotas ar sēklām. Lapas veido plakanu rozeti. Vecāki augi reizēm sasniedz apmēram 40 cm diametru. Augi sāk ziedēt maijā. Sazarotās ziedkopās 10–30 cm augstu dzinumu galos pakāpeniski uzplaukst līdz 50 ziedu. Tie mēdz būt gaiši vai tumši rozā vai aprikožu krāsā. Ziedlapiņu maliņas bieži vien ir gaišākas. Amerikāņu un čehu puķu katalogos pašlaik piedāvā hibrīdšķirnes, kas veidotas, kauslapu levīziju krustojot ar citām grūti audzējamām levīzijām. Jaunie krustojumi necieš slapjumu ziemā, tiem miera periodā vajadzīga ļoti sausa vieta. Hibrīdšķirnēm ziedi ir lielāki, bagātīgāks arī krāsu klāsts.
Ļoti skaista, bet grūti audzējama ir dzīvelīgā levīzija (Lewisia rediviva). Tas ir neliels augs ar ovālām, rozetē sakopotām lapām, kas nokalst vasaras vidū. Ziedi ir lieli, 5–10 cm diametrā, balti vai rozā. Augiem ziemā jānodrošina sausums.
Akmeņdārza augu kolekcionārs, talsenieks Uldis Jēkabsons stāsta, ka levīzijām jāizvēlas vējaina, gaiša vieta, bet ne saulgozis. Augi necieš karstumu, tas saīsina ziedēšanas laiku. Levīzijas stāda ļoti ūdenscaurlaidīgā zemē. Puķkopis iesaka gatavot šādu augsnes maisījumu: satrūdējuši liellopu mēsli kopā ar lietotajiem kūdras pakaišiem, meža smiltiņa, kam pievienoti akmeņi. Augs necieš kaļķainu augsni. Ap sakņu kakliņu der uzbērt rupjas smiltis, lai no lieka mitruma pasargātu vietu, kur izaug jaunās lapas.
Levīzijas var izturēt lielu salu, bet tām nepatīk, ja sals mijas ar atkušņiem. Sevišķi jutīgi pret to ir augi ar ziemzaļām lapām. Kauslapu levīzijai lapas saglabājas aukstajā sezonā, un, lai lielā salā tās nepārplīstu, augs jāsedz ar vieglu materiālu. Piemēram, Uldis Jēkabsons pirms sala zemē iespiež plastmasas pudeles, kam nogrieztas apakšas. Uzmaucot katram augam šādu jumtiņu, tie pārziemo ļoti labi.
– Gadatirgos lietuviešu audzētāji nereti piedāvā ziedošas levīzijas, kas diemžēl bieži vien neiedzīvojas Latvijas dārzos. Augi ir krāšņi, ar lieliem ziediem, bet izdzīti augu mājās, neizturīgi, jo pārmēsloti ar slāpekli, – skaidro puķkopis. – Lai iegūtu kvalitatīvus stādus, tie jāaudzē no pašu ievāktām vai veikalā pirktām sēklām.
Piemēram, garvainaglapu levīziju (Lewisia longipetala) ‘Little Plum’ (15 cm augsta, ar tumšām lapām, rozā ziediem, kas priecē maijā, jūnijā un atkārtoti rudenī), hibrīdo levīziju ‘Elise’ (20 cm augsta, zied maijā–jūlijā dažādu krāsu ziediem) var audzēt puķu podos un ziemā turēt gaišās, neapsildāmās, no sala pasargātās telpās (miera periodā sakņu kamols nedrīkst izkalst). Vasarā tās novieto saulainā vietā, mēreni laista un piebaro. Novītušos ziedus nogriež kopā ar ziedkātu, lai labāk veidotos jauni ziedi.
