Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. marts, 2012
Drukāt

Kā izdodas samērot ģimenes budžeta izdevumus?


Valentīna Kreicberga Alūksnē: “Pensionāriem jāiztiek tikai no nelielās pensijas. Pirms ekonomiskās lejupslīdes ik gadu varējām cerēt kaut uz nelielu pensijas pieaugumu, kas sedza pieaugošās cenas, taču pēdējos gados jādomā par lielāku taupību.

 

Uz komunālajiem maksājumiem, rēķiniem par telefonu un kabeļtelevīziju, zālēm, protams, nevaru taupīt. Jūtams ir elektrības cenu kāpums, kas mēnesī prasa papildus divus latus. Tā pensionāram ir liela nauda. Iepriekšminētās lietas ir tās, uz kurām taupīt nevaru, tādēļ to nākas darīt uz pārtikas rēķina. Izpētu, kuros veikalos ir akcijas preces un tās arī iegādājos. Ja kādam pārtikas produktam ir pievilcīga cena, to iegādājos ar rezervi, piemēram, gaļu ievietoju saldētavā. Vieglāk iztikt ir vasarā, kad samazinās pārtikas preču cenas.”

Ingus Lapiņš Rīgā: “Visu pagājušo gadu veiksmīgi varēju veikt visus maksājumus, jo bija pastāvīgs darbs, arī alga visai augsta. Tad īpaši neuztrauca preču vai pakalpojumu cenas, atļāvos visu, ko gribējās. Gada nogalē darba devējs paziņoja, ka būtiski samazinās atalgojumu, jo uzņēmumu gaida reorganizācija, tāpēc īpašniekiem nepieciešama papildu nauda. Tad arī izjutu, ka ar algu nevaru mēnesi iztikt, lai gan biju samazinājis savus izdevumus. Sākotnēji plānoju mainīt darbu, jo ir jūtama darba tirgus atdzīvošanās – esmu saņēmis vairākus darba piedāvājumus, tiesa, nevienā uzņēmumā nepiedāvāja tik augstu algu, kā saņēmu iepriekš. Tā kā daudz draugu dzīvo Lielbritānijā, esmu pieņēmis lēmumu doties prom no valsts. Strādāju par pavāru, un manā profesijā Lielbritānijā ir krietni augstāks atalgojums.”

Andris Kārkls Jelgavā: “Jāatzīst, ka īpašas raizes ikdienas izdevumu segšana man nesagādā. Savu algu esmu ieplānojis tērēt tā, lai pietiktu visam mēnesim. Raizes gan sagādā degvielas cenu celšanās, jo mana mašīna nav no tām taupīgākajām. Tādēļ apsveru iespēju iegādāties ekonomiskāku auto. Ikdienā lielākoties samaksāju par pusdienām. Reizi nedēļā ar ģimeni dodamies iepirkties, kas arī ir lielākie ģimenes budžeta izdevumi. Pērkamo produktu listi sagatavo sieva, neko lieku nepērkam. Manuprāt, svarīgākā ir plānošana; no kolēģiem gadījies dzirdēt, ka daudz pārtikas produktu tiek izmests mēslainē.”

Alda Neimane Bauskas novadā: “Finansiālas grūtības rodas ziemā, kad ir lielāki izdevumi, piemēram, jāmaksā par apkuri, jāpērk biezākas un dārgākas drēbes. Iepriekšējos gados bija lētāka apkure, tad bija vieglāk iztikt. Šogad par apkuri esam iekrājuši pat nelielu parādu, ko plānojam segt pēc apkures sezonas beigām. Ziemā finansiāli jāpalīdz mammai, jo pensionāram vienam ir grūti iztikt. Visvairāk taupām uz pārtikas produktiem, biežāk iepērkamies tirgū, veikalos skatāmies akcijas cenas. Ir lietas, uz kurām viennozīmīgi nevaram ietaupīt. Piemēram, no automašīnas nevaram atteikties, jo ar vīru strādājam Rīgā un tā nepieciešama, lai tiktu uz darbu. Ģimenes budžetu ietekmējusi degvielas cenu celšanās, tādēļ rūpīgāk pārdomājam braukšanas nepieciešamību. Esam samazinājuši izdevumus izklaides pasākumiem, retāk apmeklējam teātri vai kino. Darba devējam nesen ieminējos par darba algas palielināšanu, taču saņēmu negatīvu atbildi. Tas nozīmē, ka izdzīvošana būs vēl grūtāka.”

 

Uzziņa

Kā izdodas apmaksāt ikdienas izdevumus?

25% – ar lielām grūtībām

33% – ar grūtībām

30% – ar nelielām grūtībām

11% – viegli

2% – ļoti viegli

 

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+