Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. oktobris, 2014
Drukāt

Kā izdziedāt Herbertu Cukuru. Saruna ar aktieri Juri Jopi (43)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

11. oktobrī Liepājā pirmizrādi piedzīvos vēl pirms skatuves mūža uzsākšanas pamatīgu viļņošanos raisījusī muzikālā drāma „Cukurs. Herberts Cukurs”. „Piedošu sev, ja kāda nots nebūs tehniski nodziedāta tīra, bet nepiedošu, ja neizdosies izstāstīt stāstu,” tā par gaidāmo izaicinājumu – nospēlēt neviennozīmīgi vērtētā Latvijas laika aviatora Herberta Cukura dzīvesstāstu saka titullomas atveidotājs, aktieris un dziedātājs Juris Jope.

Jura spēcīgā balss un aktiera dotības jau pirms dažiem gadiem lika viņu, jaunu Nacionālā teātra aktieri ievērot pašmāju mūzikas varenajiem – gan Maestro Raimondam Paulam, kurš jauno dziedošo aktieri aicināja veidot kopīgas programmas, gan komponistam Zigmaram Liepiņam – Jura dziedātais Kvazimodo „Parīzes Dievmātes katedrālē” Nacionālajā teātrī iezīmēja viņa spožo mūzikla aktiera gaitu sākumu, kam sekoja pamatīgs pārbaudījums rokoperas „Lāčplēsis” 21. gadsimta versijas galvenajā lomā. Mūziklu parāde turpinās Liepājā, spēlējot galveno lomu arī mūziklā „Vestsaidas stāsts”.

Jau tad ne viens vien tirdīja Juri, vaicājot, vai tomēr viņš neizšķirsies iet mūzikas ceļu. Un patiesi – pēc dziedošā aktiera spoža uznāciena un trim aktiera ādā aizvadītām sezonām Nacionālā teātra „štatā” Juris šobrīd cieši apņēmies mainīt iesākto kursu. Nu tas uzņemts operas virzienā. Pašlaik tas nozīmē, ka daļēji jāatgriežas studenta lomā, ko nu jau otro gadu izdodas noturēt Latvijas Mūzikas akadēmijas vokāla klasē tenora Krišjāņa Norveļa vadībā. Profesionālam aktierim ar trīs klašu bērnu mūzikas skolas pieredzi saksofona un klarnetes spēlē tas ir pārbaudījums, nav viegli, turklāt ja mācības jāapvieno ar izrādēm un projektiem – piedāvājumu Jurim netrūkst.

Teātris pagaršots, opera vilina

„Šobrīd man ir skaidrs, ka gribu kāpt uz operas skatuves un tuvāko piecu gadu laikā nospēlēt kādu lielu lomu,” saka Juris. „Pēdējos gados noticis daudz lietu, satikti cilvēki, kas kaut ko mainījuši manā dzīvē – gan Raimonds Pauls, gan Zigmars Liepiņš. Esmu pateicīgs vokālajai pedagoģei Anitai Garančai, jo tieši ar viņu viss sākās. Prieks, ka esmu iepazinies ar daudziem cilvēkiem, ar kuriem esmu kāpis uz vienas skatuves gan estrādē, gan citos spēles laukumos. Tas ir skaisti, bet nu tas ir pagaršots.”

Laikam jau aktiera profesijā, tajā mūslaiku „konveijerā”, kāds mūsdienās ir teātris, dzirksts acīs drīz pazustu, spriež Juris. „Teātra projekti un eksperimenti nāk un aizsteidzas, bet operu jūtu kā kaut ko pārlaicīgu. Gribu tam pieskarties! Jo vairāk tajā ieej, jo saproti, cik tas ir skaisti un pilnasinīgi.”

Un opera taču nenozīmē atvadas no aktiermākslas. „Šī ir tikai spēles un skatuves maiņa. Mūsdienās sen vairs nav tā, ka „opernieks” tikai stāv uz skatuves un dzied. Tagad šīs profesijas – aktieris un operas solists – ir tik pietuvinātas, ka dažkārt aktieri netur līdzi pasaules lielajām operzvaigznēm, kuras, paldies Dievam, mums, latviešiem, pārsteidzošā kārtā ir augstas raudzes pasaulē novērtēti mākslinieki. Nebūšu pieticīgs un teikšu, ka latvietim operas skatuve ir daudz pateicīgāks portāls, no kura atsperties ārpus Latvijas. Šeit, vietējā „pīļu dīķītī” ir grūti atrast savu punktiņu, kur nostāties un attīstīties.”

Dramatiskais jeb spinto tenors ir balss diapazons, kurā turpmāk sevi saredz Juris. „Precīzāk, man ir visas iespējas par tādu kļūt,” viņš aši izlabo. „Tāda mazliet necilvēciska, spēcīga un augsta balss, tādēļ arī pasaulē tā ir liels deficīts. Hermanis „Pīķa dāmā”, Rūdolfs „Bohēmā” vai Kanio “Pajaci” – ceru, man izdosies līdz tam tikt. No otras puses šīs balss ceļš labi atbilst man, jo neko neesmu nokavējis – šajā balss kārtā kāpt uz skatuves un spēlēt lomas vajadzētu no 30 gadiem, tātad man vēl ir laiks. Turpmākajos piecos gados sapratīšu, vai varu stabili un profesionāli dziedāt operā.”

Netiesāt, bet domāt kritiski

„Brīvmākslinieks, kurš pats var izvēlēties, kādos projektos vēlas piedalīties,” par sevi saka Juris. Joprojām nav sarautas saites ar Nacionālo teātri, viņš ir arī “Čikāgas Piecīšu” solista Alberta Legzdiņa un trimdas latviešu mūziķu Lolitas un Andra Ritmaņu radītā mūzikla „Eslingena” aktieru sastāvā – pirmizrāde jau novembrī. Savukārt februārī Juris debitēs nelielā lomā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves Ināras Sluckas jauniestudētajā Dž. Pučīni operā „Manona Lesko”.

Tomēr sarunas brīdī dziedātāja ikdiena paiet jaunatklātajā koncertzālē „Rīga” Zinātņu akadēmijas augstceltnē, kur top producenta Jura Millera īstenotais projekts – muzikālā drāma „Cukurs. Herberts Cukurs”. Juris nenoliedz, pretrunīgi vērtētā Cukura lomu uzņēmies personīgas intereses vadīts.

„Ļoti labi saprotu, ka šis ir pretrunīgs projekts. No vienas, „labās” puses, tas ir stāsts par sava laika izcilu pasaules mēroga avioinženieri, kurš gandrīz ne no kā uzmeistarojis lidmašīnu un aizlidojis uz Gambiju – par ko tā laika speciālisti teica – tas nav iespējams. No otras puses – viņu identificē tikai ar vienu vārdu – slepkava. Iedziļinoties šajā lietā, sapratu, ka Herberta Cukura nosodījums balstās līdz galam nepārbaudītā informācijā. Manuprāt, ir radīta liela, izpušķota pasaka, kurai bieži nav lielāka pamatojuma par „mans vectēvs stāstīja”, kuru kultivēja ne tikai latviešu, bet arī pasaules prese, un presei, medijiem, kā mēs redzam tagad, ir un jau tolaik bija milzu ietekme,” spriež Juris.

„Daudzi noteikti domā – kāpēc šo stāstu celt augšā. Tomēr man šis ļoti cilvēcisks stāsts par reāli salauztu ģimeni. Par cilvēku, kurš piedzīvojis četras politiskās sistēmas, kurās vajadzēja izdzīvot ne tikai viņam, bet arī viņa tuviniekiem. Krievi viņu sauca par fašistu, vācieši – par komunistu. Daudziem latviešiem tajā laikā nācās izdarīt lēmumus pret savu gribu. Mēs veidojam mūziklu nevis tāpēc, lai viņu attaisnotu vai apvainotu, bet lai izceltu dienas gaismā šo jautājumu. Daudziem, piemēram, manai paaudzei, viņa vārds vispār nav pazīstams. Šī būs mūsu versija par lietām, kā tās varēja notikt. Protams, mēs īsti nezinām, kā notika – neviens no mums taču ar sveci blakus nestāvēja. Tomēr viss, ko esmu lasījis par viņu, drīzāk pierāda viņa nevainīgumu. Bet tādas lietas ir jāvērtē tiesai, nevis mums mirstīgajiem.”

Juris teic – pirms izdarīt verdiktu Cukura lietā, vajadzētu atnākt un apskatīties. „Ideāli būtu, ja noskatoties šo muzikālo drāmu, cilvēks aizdomātos. Neesmu naivs, neceru, ka cilvēki uzreiz mainīs viedokli, bet svarīgi ir padomāt. Par to, vai tas, kas šķiet esam mūsu viedoklis, tomēr nav aizgūts bez seguma un argumentācijas. Es sev piedošu, ja kādā brīdī kaut ko tehniski nenodziedāšu tīri, bet nepiedošu, ja neizstāstīšu stāstu tā, kā to redzu es.”

Klusums ir biedējoša skaņa

Komponistam Jānim Ķirsim šāda izmēra projekts ir pirmais, tomēr, viņaprāt, muzikāli izdevies. „Visas kvalitātes, ko esmu guvis iepriekš, ļoti noderēs šajā projektā. Protams, dziedāšanu mūziklos nav viegli apvienot ar to, kā jādzied operā – tā ir pavisam cita vokāla specifika. Komponistam izdevusies ļoti dažādu stilu sintēze pēc labākajiem mūziklu principiem, turklāt, kas man ir ļoti svarīgi, tai ir ļoti laba mijiedarbība ar Pētera Draguna tekstu. Man ļoti patīk sadarbība ar režisoru Ivaru Lūsi, kuram ir savs skatījums uz lietām. Viņš skaidri zina, ko viņš vēlas un kā to panākt. Aktieru ansamblis – aktieri, dziedātāji, Miervaldis Jenčs, Atis Auzāns, Jānis Skanis, Jolanta Strikaite, ir lieliski.”

Jautāts, vai katrā lomā ieiet ar tik personisku degsmi, Juris pasmejas – „Esmu jauns!”. „Es augu kopā ar savām lomām. Līdz ar tām aug arī mans redzesloks. Man ir bijusi laime spēlēt lielas lomas, bet Cukurs ar visu vēsturisko slodzi ir kaut kas jauns. Lai gan neviennozīmīgas vēsturiskas tēmas mākslā, sevišķi kino, tiek cilātas ļoti bieži. Tie paši „Divpadsmit gadi verdzībā”… Vienmēr paliek jautājums – nu kādēļ runāt par tādām lietām? Par vēsturi? Manuprāt, tādēļ, lai nepaliktu vienaldzīgs. Man ir grūti būt vienaldzīgam pret lietām, kas notiek apkārt. Piemēram, tepat līdzās, Ukrainā, notiek briesmīgs karš. Man tas pat vairākas naktis murgos rādījās. Bet mēs šeit dzīvojam tādi atturīgi, piesardzīgi. Tāds klusums. Un klusums ir biedējoša skaņa. Lai gan pārsvarā visa literatūra, kino tomēr ir par mīlestību. Protams, arī mēs bez šīs tēmas šoreiz neiztiksim. Varbūt Herberta Cukura stāsta producentam bija savs iemesls, kādēļ viņš izvēlējās tieši šo darbu, bet mans uzdevums ir izstāstīt stāstu par cilvēku un to, cik daudz viņš gatavs darīt savu tuvinieku labā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (43)

  1. Biju mazs puika, kad žurnālā “Atpūta” cildināja manu legendāro novadnieku lidošanas virtuozu Herbertu Cukuru. Patreiz sacelta liela brēka. Pēc kara PSRS VDM speci rūpīgi un ar panākumiem atmaskoja un bargi
    sodīja visus, pat vairāk kā visus, kas kaut kādā veidā bija sadarbojušies vai kalpojuši vācu okupācijas
    varai. Ja jau par H. Cukuru atrastu vismazākos pierādījumus par žīdu šaušanu, čekisti viņu būtu atraduši
    un tiesājuši ar lielu troksni. Esmu pārliecināts, ka žīdu izvērstā apsūdzība līdz pat šai dienai nav pierādīta.

  2. Kaut kā neviens Rietum-krātijā nesatraucās par Ukrainas prezidenta Juščenko rīcībā – pasludinot Stepanu Banderu par “Ukrainas varoni” (ukru augstākais apbalvojums). Tagad nu pirms 10 gadiem sētais tādu ražu devis, ka visa civilizētā pasaule izsaka līdzjūtību Ukrainai (sk. vairāk – Marka Soloņina intervija Eho Moskva:
    “Uzvaras cena”: S.Bandera kā ukraiņu nacionālisma spogulis / “Цена победы”: Бандера как зеркало украинского национализма )

  3. Iesaku darbaļaudīm atslābt. Visā pasaulē ir uzņemtas filmas un veidotas teātra izrādes par Hitleru u.c. “gaišiem tēliem”, tak neviens histērijā nekrīt. Piemēram filmā “Untergang” šamais attēlots kā tīri jauks onkulītis, un parodijas par viņa dusmīgo runu “Youtube” var redzēt lielā skaitā. Kaut kā neviens tur “nacisma slavināšanu” nesaskata.

    • Butu kaut kada komiska parodija, teiksim Mel Bruks stila, tad ta butu pavisam cita opera. Parodija ir apzinata nirgasanas… ne cienas izradisana. Labaka gadijuma, Cukurs ir nopelams, tragisks tels…. bridinajums mums visiem par to kas var notikt kad dejo ar Velnu. Kadam ir pavisam sataniska humora izjuta sadomajot, ka sads uzvedums bus idealais ierocis latviesu nomelnosana. Katrs Araja komandas loceklis nav nekas cits ka kara noziedznieks jo Araja komandas merkis bija slepkavot nevainigus cilvekus un Cukurs bija viens no sis komandas vadoniem.

      • Vai neesi VDK žīda latviesu bendes šustina mazdēls , ka daudz simtiem latviešiem lika rezolūciju NOŠAUT un daudzus tūkstošus izsūtīja uz vergu darbu nometēm? Laikam žīda šustina veiktais latviešu holokosts tev ir prieka vēsts tāpat , ka Izraēlas slepkavības un genocīds pret palestīnas tautu .

    • Di’z’a padumj’a valsts ien’aca Latvijas teritorij’a, izveda t’uksto’siem nevain’igu, cilv’eku uz sib’irijas n’aves nometn’em. Ar ‘s’adu r’ic’ibu rad’ija ne jau draudz’igu attieksmi no daudzu Latvijas iedz’ivot’aju puses. Faktiski di’z’a padumj’a valsts izveidoja latvie’su br’ivpr’at’igo le’gionus, ieskaitot Ar’aja komandu. Lai ar’i esi br’ivpr’at’igais jebkur’a armij’a, pav’eles pild’isi. Savus uskatus vari izpaust koment’aros, kara laik’a k’a karav’irs daudz muti nev’arst’isi, dar’isi ko liek.

      • Vācieši pagatnē tautas masās nav nekad bijuši latviešu labākie draugi un tas ka Latvijas lepnums bez problemām kļuva par koloboracionistu un no lāča bēgdams uzskrēja vilkam droši vien izpētes cienīgs temats profesionāļiem.Arī mūsdienās koloboracionistu kļūšana par patriotiem arī ir tēma pētījumiem.Diemžēl pie mums acimredzot tā ir aizliegta tēma vai arī ir valsts noslēpums .

  4. Pretīgi! Kā var dziedāt slavas dziemas bērnu un sieviešu šāvējiem?

    • Nevienu nevar sodīt bez tiesas . Laikam tavs žīdu holokosta biznesa projekts neiet cauri . Visi ir slepkavas , nacisti un fašisti izņemot žīdus . Žīdi ir vienmēr nevainīgi un svēti slepkavojot Palestīnā un kādreiz Latvijā .

  5. Sieru šavkas un žīdi-ieskaitot žurjofu-brisj-kad runā īsti letiņi!

  6. Jebkurā gadījumā karš ir varas akceptēta slepkavošana. Nez kā Tev veiktos, brašais komentētāj?

  7. “Man tajā pašā vietā, kur bija dzeltenā zvaigzne, ir piesprausts Lielā Tēvijas kara otrās šķiras ordenis, arī Vācijas Nopelnu krusts un Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordenis – Marģers Vestermanis šo konstatējumu ierindo, kā pats saka, pie mūža ironiskām būšanām.” (IR.lv – Izmētātās ragaviņas)
    – Muzeja Ebreji Latvijā dibinātājs, vēsturnieks un daudzu pētījumu autors M.Vestermanis jau daudz pastāstījis, iespējams,pat jopieši un millerieši nākamo mūziklu veltīs pat Imantam Sudmalim, kurš “cilvēces cilts izšķirošajā cīņā” atradās barikāžu/frontes otrajā pusē? Vēsturiskā taisnīguma un īstena plurārisma labā var pacensties….

    • Kā veicas ar holokosta biznesu un plānu izkrāpt 30 miljonus no ž īdu īpašumiem , kaut to pieprasa svešie kremļa jevreiji ?

  8. Būt Arāja komandā un nezināt, ka tas slepkavo sievietes un bērnus – kam jūs to, nelieši, iestāstīsiet? Bet, ja zini to, kā vari atrasties tādā barā? Visi, kas aizstāv bērnu slepkavu ir riebīgāki par cūkām, jo tās cilvēkus neslepkavo. Lai šis dziedonītis aizrijas ar to naudu, ko pelnīs, slavinādams slepkavu! Tas ir vienīgais, ko var pateikt šajā netīrajā lietā, kas kārtējo reizi dod iespēju krieviem runāt par nacisma atdzimšanu Latvijā. Diemžēl, ja atbalsta tādus pasākumus, ne bez pamata.

    • To “Arāja komandu” arī derētu tuvāk papētīt. Līdz šim tas tiek lietots kā padomju laikos izveidots briesmoņa tēls. Cik tas atbilst patiesībai? Neviens neuzdrošinās apšaubīt to, kas patīk žīdam, jo tie ir mūžīgi cietēji un paši mazgā rokas nevainībā. Viņi nav centušies organizēti graut Vacijas ekonomiku, nav aktīvi Gulāgu darbinieki, nav šāvuši latviešus – tikai visu laiku lūguši dievu sinagogās un raudājuši. Neviens arī nerunā par to, kā krievu NKVD daļas aizveda veselas tautas, simtsprocentīgi, uz nāvi un dedzinājuši šķūņos. NKVD kas šodien ir Krievijā pie varas un dzied slavu Putinam. Bet nabaga Cukuru, kas nekad nav laipois neviena priekšā, jānolīdzina ar zemi.

    • Cukuram bija ģimene. Viņš stādāja par automehāniķi. Vai vari iedomāties, cik darba piedāvājumu kaŗa laikā bija? Par algotu slepkavu taču Cukurs nepieteicās. VIŅŠ LABOJA MAŠĪNAS.

  9. Neviens no interneta komentu klabinātājiem nav Herberta Cukura laikabiedrs.
    Gudrs(!!!) cilvēks neļurinās(!!!) pa tukšo par lietām ar kurām personīgi nav saskāries, bet meklēs vēsturiskos avotos…
    Ja kādu patiešām interesē Latvijas lidotāja-konstruktora Herberta Cukura dzīve, ieteicams izlasīt žurnālistes Baibas Šābertes uz vēsturiskiem avotiem un arhīvu materiāliem balstīto grāmatu “”Ļaujiet man runāt. Herberts Cukurs!” (apgāds “Jumava”, 2010)

  10. 11. oktobrī Liepājā pirmizrādi piedzīvos vēl pirms skatuves mūža uzsākšanas pamatīgu viļņošanos raisījusī muzikālā drāma „Cukurs. Herberts Cukurs”. „Piedošu sev, ja kāda nots nebūs tehniski nodziedāta tīra, bet nepiedošu, ja neizdosies izstāstīt stāstu,” tā par gaidāmo izaicinājumu – nospēlēt neviennozīmīgi vērtētā Latvijas laika aviatora Herberta Cukura dzīvesstāstu saka titullomas atveidotājs, aktieris un dziedātājs Juris Jope.
    —————–
    Biļetes jau nopirkltas. Ja tik izcils dziedātājs ar aktiera dotībām ir galvenajā lomā un tik veiksmīgi izveidota komanda, tad arī vēsturiskās Latvijas personības attainojumā vajadzētu visam būt kārtībā.

  11. Cukurs ir nozelojams Atbildēt

    un ne rehabilitejams. Vins ir cilveks kurs augsti celas, mirdzeja saule un krita tumsas dzilumos. Tragisks tels no kura mums visiem macities, ka Nelabais vienmer panems vairak neka to mazo pirkstinu.

  12. Cukurs bija lidotājs, tad kādēļ viņam mugurā formas tērps ar artilērisu uzšuvēm?

  13. Tiesa Brazīlijā jau ir skatījusi Cukuru un atzinusi par nevainīgu. Krievija dod mājienu, ka viņai ir kaut kādi dokumenti pret Cukuru, bet nedrīkst rādīt. Es no tā secinu, ka viņiem gribās novākt konkurentu tādiem kā Čkalovs un citi, vai vienkārši nomelnot latvieti, kas atteicās sadarboties, bet materiālu nav. Tas pats ar žīdiem – novākt izcilo latvijeti, kas vel patīkamāk var būt – izcili var būt tikai žīdi un krievi. Tāpēc jau tā ilgstoša intrīga. Nekādi argumenti netiek ņemti vērā. Pat ja Šaļāpins nodziedās cik labs ir Cukurs – nebūs tās ausis, kuras sadzirdēs.

  14. Krauklis-Arāja Komanda Atbildēt

    Pēc Jūsu loģikas visi ,kas iet 9.maijā ar medaļām apkārušies pie Pārdaugavas staba,ir līdzvainīgi slepkavībās.

  15. Pretīgi! Riebjas lūkoties uz tādu dziedoni un visiem, kas te cenšas attaisnot bērnu slepkavas. Pretekļi. nezināju, ka pie tiem pieder arī Liepiņš, kas, objektīvi ‘vertējot, kalpo Krievijai.

  16. Pirmskara Latvijā Cukura vārds bija ļoti populārs. Un viņa veikums arī bija izcils. Pirmskara Latvijā notikumi, līdzīgi kā mūsdienās, cilvēkus izmainīja vai šodien kara fonā liek izmainīties. Ja to spēs atspoguļot mūzikls, tad būs apsveicami. Ja Herberts Cukurs rosinās domāt, arī apsveicami. Vai tas tā būs, un kā ar mums pašiem, ir jautājums katram sev. Galvenais, lai tā nebūtu lēta pašreklāma, ēsma valsts politikai un ekstrēmistiem, kuri to vien gaida, kā iecirst Latvijai pliķi sejā. Mūziklam jābūt perfekti un spoži uzrakstītam. Veiksmi un izturību aktieriem.

  17. Tatad Araja Komanda Atbildēt

    Bija labdaribas organizacija kura Zidiem izdalija Sarkana Krusta pacinas? Katrs Araja Komandas dalibnieks nes lidzvainibu nevainigu cilveku slepkaviba, virsnieki visvairak, ari ja pat nebutu nevienu ar savam rokam nosavusi … nevainigo asinis vini visi izmirkusi. Arajs ari.

    • gribētos jūsu rakstītus tieši tādus pat tekstus izlasīt,vērtējot Krievijas čekistu izdarības Latvijā 1940.-41.gadā.Bet parasti līdz ko tiek sākti cilāt pat pierādīti PSRS noziegumi,tūlīt jūs vienotā korī brēcat,ka upuri jau paši to esot gribējuši un brīvprātīgi aicinājuši slepkavas savā zemē.To ,ka tāda Arāja komanda uzradās Baigā gada rezultātā,to gan jūs parasti piemirstat.

      • riciba jusuprat ir pienemama Baigo gadu del??? Ne cekistu ne nacistu zveribas ir attaisnojamas.Tas visas ir pretigas un nosodamas ari Araja komandas riciba, visa sava sastava no visiem tas virsniekiem, savejiem lidz pat soferiem un pavariem…. tas ari ieskaita Araja komandas “nevainigo” Cukuru. Visus, jo tur neviens nebija nevainigs.

        • jautājums bija-kāpēc tu slavini un attaisno pierādītas krievu zvērības ,bet tik slimīgi uztver apšaubāmu liecību rezultātā izvirzītas ,bet nepierādītas citu tautu pārstāvju it kā izdarītas nelikumības.Kononovs par tādām pat it kā Cukuram inkriminētām lietām tavā un tavu tautiešu vidū bija varonis.”Sociāldemokrāts”Ušakovs skraidīja viņu apsveikdams ar puķu pušķiem,neskatoties uz to ,kaKononova vaina tika pierādīta un viņš tika notiesāts,kamēr Cukuru bez tiesas un viņa vainas pierādīšanas žīdu slepkavas sadalīja gabalos.

          • Neviens neattaisno Cekas zveribas

            Tikai diversants spetu kaut ko tadu apgalvot. Baiga gada cekisti rikojJas ka asinaini mezoni un pec tam Arajs ar savu komandu nebija labaks, ka ari katrs, bez iznemuma kas ar to komandu iepinas, itseviski ka virsnieks…. ari Cukurs, pat ja vins ar savam rokam nevienu nebutu nosavis, vins tur bija klat. Tadi vel nes nelaimi visiem… ari pec daudziem gadiem

        • Nu tad pieliec pie sienas arī mani! Es tolaik Arāja kantorī strādāju par apkopēju. Cukurs bija ļoti pieklājīgs un laipns cilvēks

  18. “Gods kalpot Latvijai!” – atliek vien secināt, ka latviešu virsniekam zvērests bija vien tukšs solījums? Kādus tādus pierādījumus vēl vajag jopiešiem, H.Cukura apdziedātājiem, par teiciena:”Kā maizi ēd, tā dziesmu dzied!” patiesumu?

    • Un kādi pierādījumi ir čekistu salašņām un viņu rokaspuišiem par H.Cukura “noziegumiem” ? Vai ir bijusi Tiesa , kurā H.C. vaina pierādīta ?

      • Ka Cukurs bija Araja komandas sastava un ar ko si vieniba nodarbojas? Ka vins tur tika, ko vins tur piedzivoja, ka vins par to visu jutas, ta ir cita opera……

  19. Divi jautājumi, ko prasās uzdot. Kādi ir Cukura sasniegumi, vērtējot objektīvi, nevis caur vietēja mēroga slavenības prizmu – un ko tieši cien. mākslinieks ir lasījis lai secinātu – vainīgs nebija.

    Pietiek iemest aci paša Cukura rakstos par partizānu apkarošanu kopā ar Arāja vīriem lai saprastu – tīrs viņš nebija.

    • Iespējams, ka Cukurs bija noziedznieks, bet ne jau par to, ka apkaroja tā saucamos “partizānus”. Cīņa pret bandītiem un mierīgo iedzīvotāju iznīcināšana ir divas dažādas lietas.

      • Es nezinu vēl nevienu gadījumu,kad kāds starptautiski notiesātais nacismā…..BŪTU IZRĀDĪJIES NEVAINĪGS…ARĀJA BANDA NODARBOJĀS AR CIVILO IEDZĪVOTĀJU SLEPKAVOŠANU UN CUKURS BIJA ARĀJA BANDAS SASTĀVĀ……..Un būsim tomēr saprātīgāki,kad izdomāsim uz kādas odiozas personības reiķina…..IZSIST SEV SLAVU……KURA APDRAUD LATVIJAS IEKŠPOLITIKU UN PAT ĀRPOLITIKU……..VARAM PAR ŠO PERSONU IZRUNĀTIES PRIVĀTI,BET PACEĻOT STARPTAUTISKĀ LĪMENĪ…..VISU ŠO MURGU…..VARIET LATVIJU IESAISTĪT ĻOTI NEPATĪKAMĀ SITUĀCIJĀ….

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+