Kultūra
Māksla

Kā izglābt Antarktīdu? Māksla reflektē par līdzsvaru pasaulē2

Foto: Ilze Pētersone, Ivars Burtnieks

Pasaules līdzsvara saglabāšanai māksliniekiem ir savas idejas. Rihards Vītols radījis ironisku risinājumu, kā atjaunot ledus krājumus Antarktīdā. Viņa darbam līdz ar vēl 19 autoru mākslas objektiem izstādē “Zaļš/Atmaskots” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atvēlēta lielā zāle, kas apskatāma līdz 22. septembrim.

Sarkani krāsotajam kuģim, kuru pats savām rokām uzbūvējis mākslinieks Rihards Vītols, vajadzētu ražot ledus kubiņus, taču izstādē tas nenotiek. “Telpas pārāk siltas,” viņš paskaidro. Antarktīdas glābēja pirmizrādei trāpījusies atbilstoša vide – zemeslodes klimats taču uzsilst. “Kuģis, kas ražo ledus gabaliņus, ir poētisks skatījums uz vienas personas centieniem kaut ko mainīt šajā lietā, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi to spējam, tas ir cits jautājums,” mākslinieks paskaidro sava darba ironisko ideju, mazliet apbēdinot tos, kuri noticējuši, ka šādi peldlīdzekļi, kas ar saules un vēja enerģijas palīdzību ražo ledu kokteiļu kubiņu lielumā, tiešām spētu atjaunot ledus kārtu Antarktīdā.

Izstādes kuratori Rasa un Raitis Šmiti uzsver, ka mākslas uzdevums ir pievērst uzmanību, reflektēt par notiekošajiem procesiem. Izstādē “Zaļš/Atmaskots” mākslinieki cenšas rast atbildi uz svarīgāko jautājumu – kā saglabāt līdzsvaru pasaulē.

Vēl pirms kuģa radīja mākslīgo dzeni

Antarktīdas glābējkuģis uz izstādi bija ceļojis no ASV, Sietlas, kur autors jau otro gadu Vašingtonas universitātē nodevies digitālo un eksperimentālo mediju doktorantūras studijām. Rīgā mākslas objekts ieradās, pamatīgi cietis, un Rihardam vajadzēja vairākas dienas, lai sabojātās daļas atjaunotu. Neesot pirmā reize, kad ar viņa darbiem transportēšanas laikā kas atgadās, taču šoreiz tas nebija apdrošināts – mācība visam mūžam. Mākslinieks darbus veido tikai savām rokām – pat nevarot izskaidrot, kā apguvis minimālās inženierprasmes, kas viņam noder ne tikai paša objektiem, bet daudzreiz izstādēs palīdzot arī kolēģiem.

Vides tematiem pievērsies pirms pieciem gadiem. “Domāju, kas mani velk, līdz sapratu, ka tas varētu būt bērnības iespaidā, kad daudz laika pavadīju pie vecvecākiem lauku mājās netālu no Lubānas. Bija burvīgi, jo visapkārt meži un pļavas, tuvākie kaimiņi ne tuvāk par kilometru, iespējams, tāpēc pievērsos dabas tēmai, lai kaut kādā veidā atkal izjustu bērnības laiku,” stāsta Rihards. Iedvesmojot dokumentālas filmas un paša pieredze dabā.

Ja vien viņam būtu privāts mežs, noteikti tajā uzstādītu vienu no saviem mākslas darbiem ar anglisko nosaukumu “Woodpecker” jeb latviski – dzenis, lai ilgstoši varētu novērot, kā veidojas attiecības starp tehnoloģiju un dabu. Viņš uzbūvējis nelielas kastītes, kas atdarina dzeņa kalšanu. Kādu iespaidu mākslīgais putns rada vidē, nav bijis iespējams novērot, jo darbi mežā vai parkā nav atradušies ilgu laiku. “Dzenim” ir liela piekrišana izstāžu rīkotāju vidū – ārpus Latvijas tas pabijis Viļņas mākslas tirgū, Nīderlandes dizaina nedēļā, tagad atrodas Austrijas lietišķās mākslas muzejā, kurā notiek pārmaiņu tematam veltītā Vīnes biennāle. Rīkotāji Riharda dzeni vēloties paturēt četrus gadus, taču viņam tas šķiet pārāk ilgs laiks vienā mākslas telpā.

Arī pašam autoram patīk ik pa laikam pamainīt uzturēšanās vietu – pēc jauno mediju mākslas studijām Liepājas Universitātē viņš aizceļoja uz Ķelnes Mediju mākslas mediju akadēmiju, ieguva tur otru maģistra grādu un pēc tam pārcēlās uz Sietlu, kur līdzās bezmaksas studijām universitātē strādā par pasniedzēju vai asistentu. Ceļošana neļauj radoši iesūbēt, saka Rihards, tomēr tai ir savi mīnusi – katrs lidojums ar lidmašīnu atstāj pamatīgu ekopēdas* nospiedumu. Citādi mākslinieks dzīvojot “diezgan zaļi” – cenšas visu gadu pārvietoties ar velosipēdu, ja izmanto auto, tad nebrauc tikai viens, uzturā lielākoties lieto vietējos produktus, šķiro atkritumus.

Vai pēc doktora grāda iegūšanas Rihards atgriezīsies dzimtenē, nevarot pateikt. Vispirms vēlas aizceļot līdz Antarktīdai, lai izmēģinātu, kā viņa sarkanais kuģis ražo ledus gabaliņus reālā vidē.

Kā izglābt Antarktīdu – ar ledus kubiņiem

Atmasko “Google” “klikšķus” un glifosāta ražotājus

Vai zinājāt, ka pasaulē populārākās interneta vietnes “Google.com” vidējais vietnes apmeklējumu skaits sekundē rada apmēram 500 kg oglekļa dioksīda? Koks vidēji absorbē 21,77 kg oglekļa dioksīda gadā. Lai izlīdzinātu vienas sekundes laikā “Google.com” apmeklējumu radīto CO2 izmešu daudzumu, nepieciešami 23 koki sekundē. Šādus aprēķinus savā darbā “Atmežoooooooooooot” veikusi māksliniece Džoanna Molla.

Katrā no izstādes “Zaļš/Atmaskots” mākslas objektiem varam atpazīt konkrētu vides faktu. Jau pieminētais Riharda Vītola kuģis ar uzdevumu glābt strauji kūstošos ledājus atsauc atmiņā arī neseno ziņu, ka Grenlandē jūnija vidējā temperatūra paaugstinājusies daudz straujāk nekā parasti un nedēļas laikā izkausējusi divas gigatonnas ledus. Parasti Grenlandē ledus kušana novērojama jūlijā, taču dāņu meteorologs Stefans Olsens 13. jūnijā iemūžinājis mirkli ar suņu pajūgu, velkot kamanas pa ūdeni, kas pārklājis ledu. Linkolna universitātes profesors un klimata speciālists Edvards Hanna uzskata – ja šāda tendence turpināsies, ledus kušanas sekas būs jūtamas visā pasaulē.

Austrijas parlamenta 2. jūlija drosmīgais lēmums kā pirmajai no Eiropas Savienības dalībvalstīm savā zemē pilnībā aizliegt ķimikāliju glifosātu, kuru galvenokārt izmanto augu iznīcināšanas līdzekļa “Roundup” ražošanā, nāk prātā, piestājot pie darba “Es nesolīju tev zaļu dārzu”. Autore Eva Marija Lopesa atklāj, ka kancerogēnā glifosāta ražotāji un ģenētiski modificēto augu izplatītāji izmanto logotipus, kas satur augu motīvus un pauž devīzes par augšanu un labāku pasauli. Vai tā nav mūsu ikdiena, kad aiz ārēji glītām un praktiski noderīgām lietām bieži vien slēpjas cilvēkiem un videi iznīcinošs produkts?

* Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai populācijas ilgtermiņa izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem. Ja visu bioproduktīvo teritoriju sadala uz pasaules iedzīvotāju skaitu, katram cilvēkam sanāk aptuveni 1,78 ha, taču ekopēdas nospiedums pasaulē vidēji ir 2,23 ha uz cilvēku gadā.

Avots: www.pdf.lv

Latviešu koku opera – Somijā

Pēc nesenā virpuļviesuļa komponistes Annas Ķirses brīvdabas izrādi “Koku opera. Vējgāzes” varētu iestudēt arī Latvijā. Tomēr tās pasaules pirmatskaņojums notiks vēja izpostītā meža nogabalā Somijā, Kainu reģionā, 17. un 18. augustā pēc saulrieta. Opera pievērš uzmanību vērtīgo veco mežu aizsardzībai.

Operas libretu iedvesmojusi vācu meža zinātnieka Pētera Vollēbena grāmata “Koku slepenā dzīve”, kas guvusi sensacionālus panākumus visā pasaulē, jo autors par kokiem un dzīvi mežā atklāj pārsteidzošas atziņas. Kokiem piemīt jūtas, atmiņa un pat raksturs, tie savstarpēji sazinās, draudzējas, rūpējas par atvasēm un pat terorizē konkurējošas sugas kaimiņus, savukārt saknes veido internetam līdzīgu sakaru tīklu. Atklāsmes par koku dabu pamatotas gan ar jaunākajiem zinātnieku atklājumiem, gan paša autora vērojumiem.

“Pētera Vollēbena skatījums uz mežu ir konfliktā ar vispārpieņemto uzskatu, ka mežs noteiktā izaugsmes stadijā ir sasniedzis vecumu, kad tas ir jāretina vai jāizcērt. Dabā novecošana nav traģēdija, bet likumsakarība. Arī kritušie, vēja nolauztie koki turpina pildīt kādu ļoti svarīgu funkciju kopējā meža ekosistēmā. Piemēram, ir pierādīts, ka tuvumā esošie koki turpina uzturēt dzīvību nolauzta vai nozāģēta koka celmā, ja tā sakņu sistēma ir pildījusi nozīmīgu lomu savstarpējā tīklojumā,” norāda operas veidotāji.

Izrāde notiks speciāli ierīkotā dabas koncertzālē, neizjaucot meža dabisko kārtību. Veidotāju komandā pieaicināts arhitekts Austris Mailītis, mākslinieks Andris Eglītis, zīmola “Mareunrol’s” tērpu mākslinieki Pēterkopi u. c. Skaņdarbu izpildīs dziedātāji no Latvijas Radio kora grupas un kamermūzikas ansambļa mūziķi diriģenta Artūra Gaiļa vadībā. Pēc izrādes uzbūve saglabāsies vēl piecus gadus, taču pēc lietošanas beigām tiks atstāta dabiskai sairšanai, neapdraudot vidi.

Komponiste Anna Ķirse koku operas kā īsizrādes 15 min formātā iepriekš iestudējusi arī Latvijā – alternatīvās kamermūzikas festivālā “Sansusī” 2016. gadā un pērn starptautiskajā jaunā teātra festivālā “Homo Novus”.

Koku operu Somijā iespējams apmeklēt bez maksas.

Papildu informācija: “Koku opera. Vējgāzes” mājas lapā, par transporta un nakšņošanas iespējām – speciāli izveidotā grupā “Facebook” vietnē.

LA.lv
LA
LA.LV
Kultūra
VIDEO. “Raxtu Raxti” ieskaņojuši pirmo dziesmu kopā ar Tautas mūzikas orķestri
5 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Pazīstami Latvijas mūziķi aizsāks labdarības akciju Kurmenes baznīcas atbalstam
5 stundas
LA
LA.LV
Kultūra
Paziņos “Lielā Kristapa” nominantus un mūža balvas laureātu
6 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

MA
Māris Antonevičs
Latvijā
Ministra dēļ atkāpjas no tradīcijas 2
3 stundas
LE
LETA
Dabā
Naktī svārstīsies no -3 līdz +5 grādiem: laika prognoze otrdienai
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Viens no Siguldā smagāk saslimušajiem infekciju pārnesis radiniekam
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Ģirģens rosina Tieslietu ministriju pievienot Iekšlietu ministrijai
2 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
Rīgā iepazīstinās ar jauno “iPhone 11 Pro”
3 stundas