Kultūra
Māksla

Kā izglābt Latviju? Atbildi meklējiet izstādē “Nākotnes valsts” 1


“Jebkurai transformācijai vispirms jānāk no mums pašiem,” par darbā “Jaunā zeme. Pirmā karaļa inaugurācija” iekodēto vēstījumu teic mākslinieks Miķelis Fišers.
“Jebkurai transformācijai vispirms jānāk no mums pašiem,” par darbā “Jaunā zeme. Pirmā karaļa inaugurācija” iekodēto vēstījumu teic mākslinieks Miķelis Fišers.
Foto – Karīna Miezāja

Aizvien lielāka vientulība, glābšanās tēma, nenovēršamās radikālās pārmaiņas tehnoloģiju ietekmē, nepieciešamība iet garīgu ceļu un apzināties sevi kā dabas daļu… Šī ir vien daļa no divdesmit Latvijas mākslinieku sajūtu spektra, kas, domājot par Latvijas nākotnes izredzēm, gandrīz vai fiziski sajūtama izstāžu zālē “Arsenāls” līdz 20. maijam apskatāmajā izstādē “Nākotnes valsts”.

Sarunā ar medijiem LNMM direktore Māra Lāce atzina, ka viens no jautājumiem, kas radies, veidojot jauno izstādi: vai Latvijas mākslinieki, kuriem tiek pārmests, ka viņi vairāk domā estētiskās kategorijās, spēj uzdot arī asus, sabiedrībai nozīmīgus jautājumus? Lūk, arī atbilde: izstādes autori ir Latvijā pazīstami mākslinieki – Artūrs Arnis, Aigars Bikše, Izolde Cēsniece, Ivars Drulle, Andris Eglītis, Miķelis Fišers, Gints Gabrāns, Atis Jākobsons, Ernests Kļaviņš, Liene Mackus, Katrīna Neiburga, Leonards Laganovskis, Kirils Panteļejevs, Anta Pence, Krišs Salmanis, Māris Subačs, Artūrs Virtmanis, Andris Vītoliņš, Rihards Vītols un Aija Zariņa. Arī rezultāts ir iespaidīgs un domas rosinošs, lai gan tajā nav ietvertas galvu reibinošas futūristiskas vīzijas. Katrā ziņā kuratores Elitas Ansones dotais uzstādījums domāt par to, uz kurieni tad nākotnē virzās Latvija, spējis inspirēt jaunas lietas, kas izpaustas visatšķirīgākajos mākslas medijos – no glezniecības, tēlniecības, animācijas līdz sarežģītām instalācijām un modernām IT tehnoloģijām. Tāpat – sākot no Māra Subača filozofiski uzdotajiem jautājumiem par valsts ilglaicību un atsaucēm uz Senās Ēģiptes piramīdu laikiem, kas ironiski savīti kontekstā ar Rīgas agrāko Kolhoznieku namu, Ata Jākobsona un Aijas Zariņas refleksijām par garīgā ceļa nepieciešamību un atgriešanos pie dabas, Eduarda Kļaviņa piedāvātā “Izklaides algoritma”, Andra Vītoliņa pārdomām par gaidāmajām pārmaiņām tehnoloģiju ietekmē, Miķeļa Fišera smalki ironiskajiem mājieniem uz ES kā citplanētiešiem, no kuriem sagaidām, ka tie atrisinās visas Latvijas problēmas, un pārliecību, ka jebkurai transformācijai vispirms jānāk no mums pašiem, līdz Aigara Bikšes izaicinošajam krāsota koka “Hermafrodītam” (pilns nosaukums “174 gadus vecais Melānijs Bloka piedzīvo apgaismību sārmā negaisa laikā Baltijas ezera krastā”) un Ivara Drulles “Laimes ratam”, kurā katrs pats var izlozēt savu (ne)laimīgās nākotnes scenāriju.

“Mani satrauc domāšana par nākotnes valsti, jau gandrīz 30 gadus dzīvojot neatkarīgā Latvijā, kas īstenībā man arī ir šī nākotnes valsts. Svarīgi ir saprast, kāpēc joprojām nedzīvojam tur, kur mums gribētos, un kā to varētu panākt tūlīt un nevis abstraktā nākotnē,” uzskata mākslinieks Krišs Salmanis, kura instalācijā “Aust” asprātīgi risināta tautisko steļļu tēma. Bet Artūrs Virtmanis instalācijas “Nākotnes iespringums” centrālajā tēlā – no mugurpuses attēlotā sievietē ar greznu matu rotu –, pēc paša vārdiem, reflektē par latviešu apsēstību ar mātes tēlu ar tajā iekodēto monstrozitāti, tomēr arī nešaubās par to, ka “Nākotne ir sieviete”. “Šobrīd pasaulē megapoles vairojas fantastiskā ātrumā, jau tagad Zemgales laukos ir pirmie traktori roboti un cilvēki autosalonos pieprasa robotizētās mašīnas. No vienas puses, mūs visus interesē šī strukturālā, matemātiskā, laimīgā nākotne, bet, no otras puses, jāapzinās, ka tā ir ne visai stabila,” pārliecināts mākslinieks Andris Vītoliņš.

 

VĒRTS IERAUDZĪT

1. martā plkst. 18 – tikšanās ar izstādes iekārtojuma koncepcijas autoru mākslinieku Andri Eglīti.

8. martā plkst. 18 – mākslinieces Lienes Mackus meistarklase.

15. martā plkst. 18 – iespēja paviesoties Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krātuvē.

Vairāk informācijas par saistīto pasākumu programmu, kurā kopumā ir daudz vairāk norišu, – lnmm.lv.

Saistītie raksti
LA.lv