Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
19. novembris, 2015
Drukāt

Kā iztērēt jūsu pusmiljonu sevis slavināšanai (20)

Foto: LETAFoto: LETA

Sanita Jemberga, Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja.

SANITA JEMBERGA*

Pirms pāris nedēļām Latvijas pašvaldības saņēma aicinājumu parakstīt pret Konkurences padomi vērstu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām. Parakstus vāca portāls, kas uzdodas par žurnālistiem, bet kam ar žurnālistiku nav nekāda sakara. Tas ir saistīts ar mazzināmu sabiedrisko attiecību kantori.

Pašvaldībām nekas nebija jādara, tikai jānosūta rindiņa, ka piekrīt zem sagatavotā teksta par to tiesībām izdot savas avīzes. “Komercizdevumos publicētā informācija nereti ir apšaubāma un subjektīva, iegūta no nedrošiem avotiem un dažkārt pat no baumām. Pašvaldības izdevumā publicētā informācija vienmēr ir patiesa, tieša un konkrēta – turklāt paša izdevēja sniegta,” pamatoja autori.

52 no 119 pašvaldību vadītājiem to arī izdarīja. Kāpēc ne, ja vienīgais ieguldījums ir smaidošs mēra foto un kaudze preses relīžu, slavējot pašiem sevi. Par iedzīvotāju naudu.

Mazās un vidējās pašvaldībās šādi izdevumi izmaksā ap 50 000 eiro gadā. Aptuveni rēķinot, tam aiziet vairāk nekā pusmiljons eiro gadā. Valstī, kurā hroniski trūkst naudas un kurā ir īsti mediji, kuriem hroniski trūkst naudas. Īpaši reģionos.

Sērga izdot pašvaldību laikrakstus, kas konkurē ar īstām vietējām avīzēm, ir radusies tādēļ, ka pašvaldību vadībai šķiet: prese nepietiekami atspoguļo viņu labos darbus un ir pārāk kritiska. Proti, tā neraksta to, ko gribas pašvaldības deputātiem, un tā, kā viņiem gribas. Pašvaldības nevarot citādi informēt iedzīvotājus par saistošajiem noteikumiem un sabiedriskajām apspriešanām, lai gan internetu un ziņojumu dēli populārākajās vietās neviens nav aizliedzis.

Žurnālistikas uzdevums nav būt patīkamai. Tās pienākums ir iedzīvotāju vārdā prasīt atbildību par lēmumiem, būt kritiskai pret tiem, uzdot nepatīkamus jautājumus. Un, jā, arī vēstīt par lietām, kas ļauj lepoties arī pašiem, taču ne tikai par tām.

Pašvaldību avīzes negodīgi konkurē ar vietējiem laikrakstiem it visā. Ir liecības par pašvaldībām, kur PR avīzes taisītāju algas ir divreiz lielākas nekā īstiem žurnālistiem vietējā avīzē. To tirāža un piegāde nav atkarīga no auditorijas intereses – kāpēc jāmaksā par kaut ko, ko pastkastē sasviež par velti? Pašvaldību darbinieki pietur informāciju, lai tā vispirms nonāktu tieši pie “savējiem”. Daudzi no šiem laikrakstiem arī publicē reklāmu un sludinājumus, atņemot jau tā niecīgās ienākumu iespējas reģionu laikrakstiem.

Konkurences padome ir vienīgā valsts iestāde, kas iestājusies pret šo praksi. Tā vadlīnijās pašvaldībām aicina neizdot savus laikrakstus ar reklāmām, jo iedzīvotāju nauda nav jātērē pakalpojumiem, kas tirgū jau ir pieejami.

Tikmēr par pašvaldībām atbildīgais ministrs Kaspars Gerhards nāk klajā ar absurdiem apgalvojumiem, ka pašvaldības ar savām avīzēm nejaucoties tirgū, jo izdevumus, redz, dala bez maksas un tie peļņu negūst.

Kolēģi “Bauskas Dzīvē” precīzi aprēķinājuši, ka pašvaldības izdevums “Iecavas ziņas” reklāmas laukumu pārdod 2,46 reizes lētāk nekā īsta avīze. “Iedzīvotāju informēšanai” tas stāsta par Iecavā ražotiem baseiniem, jaunu puķu veikalu un ceļojumu uz Ēģipti turpinājumos.

“Bauskas Dzīves” zaudējumi gadā tādēļ ir 11 731 eiro. Šo skaitli sapratīs katrs mazais un vidējais uzņēmējs reģionā. Tāpat kā viņš sapratīs situāciju, kurā šie laikraksti nonākuši. Vienā jaukā dienā jūsu veikalam, zāģētavai vai frizētavai blakus var atvērt pašvaldības uzņēmumu, kas darīs to pašu ko jūs, bet bez rūpēm par izdevumiem un peļņu. Cik ilgi jūs izturēsiet?

Taču avīze nav parasts uzņēmums. Tā palīdz uzraudzīt ievēlētos pārstāvjus un vēsta par svarīgākajām tendencēm. Ja Latgalē kādā dienā parādītos “zaļie cilvēciņi”, neviens pašvaldības izdevums jums par to nepavēstīs. Bet, šādi turpinot, citu vairs nebūs.

*Autore ir Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Ir jāveic novadu iedzīvotāju aptauja, tad atklātos patiesā aina; domāju, ka nav daudz tādu, kuriem traucētu pašvaldību izdevumi, jo tie ir ar konkrētu, ātri iegūstamu informāciju un ziņām, galu galā – izdotu par mana nodokļa daļu! Beidziet te ņemties – “īstajām vietējām avīzēm” strauji rūk lasītāju skaits, tirāža, līdz ar to – ienākumi, peļņa, algas; pensionāri, kas nelasa internetu, bet biežāk pasūta avīzi, arī iet mazumā, jaunie aizbrauc vai lasa virtuālās ziņas… Nu kuram tad tas nav skaidrs?

  2. Pagasta iedzīvotājs Atbildēt

    Patiesais raksta cēlonis- skaudīga konkurence par klientu . Cīņa par naudu un izdzīvošanu. Novadu avīzes ir laika jautājums( izņemot lielās pilsētas). Kad no pašvaldību mazapdzīvotajām teritorijām aizmigrēs jaunie , un uz smilšu kalniņu pārcelsies vecie ļaudis( tie arī ir patiesie novadu avīzīšu pircēji un lasītāji) -kur tad paši novadu laikraksti saredz klientus ? Bez tam -man kā pašvaldības iedzīvotājam interesē lietišķa ,konkrēta , neizpušķota informācija : novada budžeta pozīcijas un to izlietojums , pašvaldības plānotie labiekārtošanas darbi, iepirkumi, konkursi, apbūves izmaiņas , saistošo noteikumu izmaiņas un izsludinātā apspriešana. u.c..Novada laikraksts jau to nepublicē , jo tam vajag sensācijas, kriminālu. Kad mani sodīs par kādu saistošo neteikumu neievērošanu -novada laikraksts nepalīdzēs.

  3. Viss cepiens gan jau par to, ka pašvaldības izlemj finansēt savus medijus nevis ierastā kārtā maksā par informāciju “īstajiem” medijiem. Gala rezumē par zaļajiem cilvēciņiem būtu tieši tāds pats abos gadījumos, jo, kurš maksā, tas pasūta mūziku. Ja pašvaldībai jāizvēlas, vai maksāt par savu vadītāju smaidošajiem foto kaut kādam starpniekam, vai ietaupīt līdzekļus un publicēt to pašiem, saglabājot redakcionālo brīvību, tad man kā uzņēmējam izskatās loģiska otrā izvēle. Pašvaldībām un valstij vispār ar likumu būtu liedzams nodarboties ar mediju biznesu, izņemot kaut kādus ārkārtas sakaru kanālus un informatīvos bukletus tūristiem. Pie tam, “īstie mediji” vienalga nomirtu, jo valdība nogalina biznesu, kas ir viens no to ienākuma avotiem.

  4. Pašlaik pašvaldībās strādājošo sabiedrisko speciālistu skaits visdrīzāk jau ir lielāks, nekā novados strādājošo žurnālistu skaits. STarp citu – to var pamanīt arī šajos komentāros. Katru uzbraucienu novada avīzēm pavada īsts nolieguma sprādziens, jo ikviens no viņiem tomēr ir ieinteresēts saglabāt savu amatu, kur būtībā ir jāizpilda nevis novada iedzīvotāju pasūtījums, kā to veic privātie laikraksti, bet gan parasti tikai tas, ko vēlas domes priekšsēdētājs. Un vienam kungam vienmēr vieglāk iztapt, nekā tūkstošiem iedzīvotāju.
    Viņi apkalpo portālus, publicē avīzes ar aizvien sadzīviskāku saturu. Novadu avīzēm būtu jāpublicē tikai iedzīvotājiem vajadzīgā informācija, bet tā vietā aizvien vairāk publikāciju, kas ir tīri sadzīviskas. Sekas – esmu ticies ar iedzīvotājiem, kas lasa tikai novada presi un viņiem nav ne jausmas, kā bieži vien šī paša novada vadība iedzīvotājus apzog. Ir novadi, kur vienai avīzei tērē tikpat, cik nelielas skolas izmaksas no pašvaldības puses. Ja jūsu novadā aiztaisa skolu – tas reizēm ir tikai tāpēc, lai atrastu naudu pašvaldības izdevuma izdošanai un tām pāris personām, kas to visu attaisno ar stāstiem par to, cik pašvaldības vadība ir vieda, ģeniāla un cik pie mums viss ir labi. Un pēc tam nebrīnieties, kāpēc jūsu bērni brauc prom – viņi nav tik naivi, kā vecāki un ļoti labi māk lasīt starp rindiņām un saprot, kāda nākotne viņus sagaida šādā Latvijā.

  5. Cien. Sanita, Jūsu raksts izklausās pēc uzbrauciena pašvaldībām – nedodiet naudu savām avīzēm, dodiet to mums – komersantiem, publicējiet savus saistošos noteikumus kā reklāmu mūsu laikrakstā un maksājiet tos tūkstošus mums, citādi mēs – komersanti, strādājam ar zaudējumiem. Neesmu redzējusi jūsu reģionālajos laikrakstos daudz labu ziņu par pašvaldībām un to paveiktajiem darbiem. Man vienalga, vai jūs to saucat par pašslavināšanu vai pirms un pēc vēlēšanu politiķu pašreklāmu, bet man kā Ikšķiles novada iedzīvotājai ir svarīgi Ikšķiles Vēstis saņemt savā pastkastītē. Jo tur raksta par manu novadu, un redzu arī jaukas ziņas par to, kas notiek bērnudārzā un skolā. Nekad mūžā šīs jaukās ziņas neesmu redzējusi reģionālajos laikrakstos, jo tur svarīgāk ir rakstīt, kurš kuru sadūris un kurš kādu pudeles brāli ir nositis. Es izvēlos, kādas ziņas lasīt, un tas nebūs reģionālais laikraksts!

  6. Skaitu, skaitu, un joprojām nesaprotu, kur pusmuljons radies! Visos griezumos skaitu, ja arī hipoētiskos 50 tūkstošus reizina ar 119 pašvaldībām, nu nesanāk pusmiljons, tur jau virsraksts uz visiem 6 miljoniem sanāk!!! 😀 Bez tam – smags jautājums, no kurienes izdomāti šie 50 tūkstoši???? Pirksts debesīs? Godīgi sakot, izklausās pēc tādas vienkāršas tautas kacināšanas!

  7. 1995. gadā mūsu tautas dižgars Imants Ziedonis laikrakstā “Neatkarīgā Cīņa” polemizēja: “Rīga ir Rīga. Bet lai viņa diez ko no sevis neiedomājas. Rīgas avīzes raksta Dievs zina, velns zina ko… Laikam jau ļoti maz ir tādu pagastu, kur ļaudis tik inteliģenti, ka var norunāt, nolemt un par savu dzīves kārtību paši ziņot. Pavēstīt vispārībai. Te ir runāt spējīga inteliģence. Jo, raugi, var jau runāt visur – pie alus glāzes, pie kafijas, sapulcē vai veikalā, bet izlikt to bildi visiem nolasāmi un regulāri – tas liecina par pagasta gara veselību.” 1995. gadā iznāca pirmā pagasta avīzīte, tagad tā ir pārtapusi par novada avīzi. Ja 20 gadus ir ko pavēstīt vispārībai – visiem nolasāmi un regulāri, tas ir rādītājs. Tā ir informācija, ko gaida iedzīvotāji, nevis kaut kāda slavināšana. Tas ir INFORMATĪVS izdevums. Iesaku Jembergas kundzei palasīt novadu avīzes, ne tikai Iecavas Zinas! Reģionālajai presei iesaku – vairāk domāt par savu auditoriju un godīgu konkurenci!

  8. Pašvaldību avīzēm būt!

  9. 50 tūkstošus atradu, bet kur tas pusmiljons? Laikam jālasa vēlreiz.

  10. Atradāt salīdzinājumu Bauskas Dzive un Iecavas Zinas.Bauskas Dzive paarsvara raksta par EX-Bauskas rajona dzivi.Bauska ir Bauska un Iecava ir Iecava.
    SIA Dienas mediji ir zaudejumi jo redz nakas konkuret ar Iecavas Zinam.
    Nebrinos ka Sia Viļakas Vēstis un Piltenes Spars ar bus dusmigas ka Iecava zinas raksta par vinu pilsētu dzivi un atnem viniem reklamdevejus

  11. kur NEVAJAG JAUKTIES!!! Lieciet mierā novadu laikrakstus!!! Mēs novados nekad nebūsim Rīga un mums NAV JĀZIN, KAS KATRU DIENU NOTIEK RĪGĀ!!! Valdībām 25 gadus NAV INTERESĒJUSI VISA LATVIJA KOPUMĀ UN ARĪ NEINTERESĒS…. Novadu laikraksti ir informatīvi un atspoguļo novadā notiekošo un informē, kas notiks attiecīgā laika posmā līdz nākošā laikraksta iznākšanai. Tur varam lasīt par novada darbīgajiem, strādājošajiem cilvēkiem! Tai pašā PANORĀMĀ runā vienīgi par Rīgu un tās varoņiem, kurus ne mēs pazīstam, ne zinām un arī nezināsim… Saiste sen pārtrūkusi starp Latviju un RĪGU… Dzīvosim katrs savu dzīvi un nejauksimies, lai novadus nepadarītu vēl NABAGĀKUS kā esam patreiz informatīvā jomā. Novadu laikraksti ļoti labi pilda savas funkcijas. PALDIES!!!

  12. Gribat naudu? beidzot pieprasiet 2 LV mediju monitoringa uzņēmumiem sākt maksāt medijiem par viņu satura nesankcionētu tālāk-izplatīšanu. Tad Bauskas Dzīve bez problēmām dabūs katru mēnesi kādus 1000 Eur un zaudējumu nebūs. Igaunijā šāda prakse jau ir ieviesta

  13. Patīk jau žurnālistiem sevi dēvēt par sargsuņiem utml., bet , palasot mūsu t.s. brīvo presi,tāpat gandrīz nekļūdīgi var noteikt kurš kuram ir īpašnieks.Temati pārsvarā ir tikai vieni- nekā laba jau nav un nebūs.Lai arī pašvaldības preses izdevumus viegli nodēvēt par pašreklāmām, bet bieži vien tieši no vietējiem izdevumiem cilvēki gūst arī pozitīvās ziņas.Ja tā dēvētā brīvā prese neslinkotu un informētu arī par notikumiem ārpus Rīgas, izņēmumi ,protams ir kriminālnoziegumi un skandāli, tad varētu citādi skatīties uz dažādām apriņķu un novadu ziņām.

  14. Ja ar galvu tā vājāk, tad vainīgas ir pašvaldības? Bet varbūt spogulis, bet varbūt cepure?

  15. Ja tiks likvidēti pašvaldības laikraksti, tad cik pašvaldībai maksās savas informācijas publicēšana komerclaikrakstos? Vai tur neaizies mūsu kopējā nauda? Un nav jau tajos novados tik daudz to komercavīžu, lai viņu starpā būtu konkurence, tā, ka izmantojot monopolstāvokli avīze var krietni vien regulēt tās cenas par labu sev.
    Un vispār tās laikrakstu cenas jau ir tādas, ka laikraksti, tāpat kā medikamenti, kļūst par ekskluzīvu lietu, ko ne katrs var atļauties. Turpretim pašvaldības avīze, par ko cilvēkam nav jāmaksā, tiek veidota no “mūsu visu” kopējās naudas. Un šajā kopkatlā bagātie iemaksā desmitiem un pat simtiem reižu vairāk, nekā nabagie. Tātad bagātie tiem nabagajiem faktiski to avīzi nosponsorē.
    Visbeidzot, pieņemsim, ka tās pašvaldību avīzes tiks likvidētas. Vienkāršajam pagasta iedzīvotājam no tā nepieaugs ne alga, ne pensija, ne arī nodokļi kļūs mazāki. Toties viņam tagad nāksies atvērt maku un ziedot daļu no saviem jau tā trūcīgajiem līdzekļiem vēl arī lai saņemtu to informāciju, ko viņš šobrīd saņem par velti.
    Kas attiecas uz pašvaldības avīžu veidotāju nesamērīgi lielajām algām, tad tas gan šajā rakstā ir pamatoti pieminēts. Tāpat kā tā nepieļaujamā komercreklāmu ievietošana.

    • Papildinot…Gribētu gan redzēt ar kādu prieku šī pati LA vai NRA, vai Diena rakstīs par Alsungas, Ipiķu vai kāda cita mazapdzīvota pagasta ikdienas notikumiem…Pie tam, vai tik nenotiek apzināta konkurences mazināšana un vēlme kontrolēt mēdijus? Kurš gan zin, kam īsti pieder Latvijas mēdiji un kādas ir šo īpašnieku patiesās intereses? Vairākus desmitus pašvaldību laikrakstus ir daudz grūtāk izkontrolēt kā pāris Latvijas mēroga laikrakstus.

      • Ja jau te piesauca Ipiķus, tad, ja nezini, jeb nelasi Rūjienas novada avīzi “Rūjienas Vēstnesis”, tad nevirini muti, jeb nepļurksti.

        • Kaut kā stupri dīvaina jūsu reakcija..bet lai paliek.. diez vai 270 iedzīvotāju pagastu var nosaukt par pārapdzīvotu. Es ar savu komentāru paudu atbalstu pagastu avīzēm…ja nu kas.

  16. Ko nespēj apjēgt jembergas un liberāļi – to tieši un atklāti pasaka akadēmiķis J.Stradiņš:
    “1991.gadā Latvija izvēlējās Amerikas liberālās saimniekošanas ceļu.(..)
    Tomēr Amerikas modeli nevarēja Latvijai uzspiest.” ( IR.lv. Trūkst Trešo tēva dēlu un Antiņu)

    • Kas tik nav redzēts abās pusēs. Smieklīgi tie laikraksti u.c. mediji, kas pārtiek no konkrētiem politiķiem/partijām/influentiem un dzīvo ilūzijās, ka viņu tekstos mēreni izglītotam lasītājam tas nav skaidri izlasāms. Tādēļ arī lai nebrīnās, ka prestižs un reputācija krītās, kas izpaužas cilvēku vēlmē pirkt/nepirkt, un beigās rezultējas laikraksta vājajos ieņēmumos. No pašvaldību puses, savukārt, mēs daudzos gadījumos redzam to pašu naudas varu pār vārdu. Man kā iedzīvotājam patīk saņemt no pašvaldības tiešu, dokumentālu, cieņpilnu informāciju, nesagrozītus faktus. Par to paldies un visu cieņu tām pašvaldībām, kas to dažreiz spēj, jo tā patiesi ir atbildīja, ne infantila un populistiska rīcība. Tas ir retums. Es, kā brīvs cilvēks brīvā valstī gribu redzēt brīvu vārdu abos gadījumos. Pirksts vārds nav brīvs vārds, tas ir verga vārds. Tādēļ kopumā neredzu ne vienā ne otrā pusē kādu tiesīgu “mest akmeni”, katram savs infantilisms ir jāizslimo un jāpieaug savā iekšējā būtībā.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (18)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+