Mobilā versija
+14.9°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
26. janvāris, 2017
Drukāt

Kā iztikt bez prezidenta? (7)

Foto-LETAFoto-LETA

Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jautājums par Valsts prezidenta aizstāšanu reizēs, kad viņš devies ārpus valsts, sasirdzis vai citu iemeslu dēļ nespēj veikt savus pienākumus, Satversmē regulēts lakoniski un atstāj vairākus neatbildētus jautājumus. Tādēļ Saeimā sākusies diskusija par nepieciešamību precizēt valsts galvas aizvietošanu.

Satversmes 52. pants nosaka: “Ja Valsts Prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts Prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts Prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežas vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.” Taču šāds regulējums atstāj vairākus neatbildētus jautājumus, kas konstitūcijā vai citos normatīvajos aktos nav atrunāti, tādēļ amatpersonas nereti rīkojas, vadoties no tradīcijām vai juristu ieteikumiem, secinājusi Saeimas deputāta un tiesību zinātņu doktora Ringolda Baloža vadīta juristu komanda. Piemēram, Latvijas likumos nav precizēts, cik plašas ir aizvietotāja pilnvaras (vai viņš drīkst pildīt visas prezidenta funkcijas vai tikai dažas), kas notiek, ja arī prezidentu aizvietojošais Saeimas priekšsēdētājs atrauts no pienākumu veikšanas, cik ilgi valsts vara drīkst turpināt darboties bez pilnvērtīga prezidenta (piemēram, Igaunijā jārīko jaunas vēlēšanas, ja prezidents savus pienākumus nespēj veikt trīs mēnešus, Slovākijā – ja vienu gadu).

Lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem, Saeimas Juridiskās komisijas darba grupa vakar uz savu sēdi bija aicinājusi eksprezidentus, pašreizējo Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un viņas priekštečus, kā arī konstitucionālo tiesību ekspertus. Klātesošo vairākums gan atzina, ka šī jautājuma dēļ vien vērt vaļā Satversmi nebūtu prāta darbs. Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis aicināja politiķus un juristus nenodarboties ar niekiem. “Satversmē šobrīd funkciju sadalījums ir nosprausts ļoti saprotami. Tā vietā, lai mēģinātu katru sīkumu reglamentēt, amatpersonām vajadzētu izrādīt savstarpēju cieņu, biežākas tikties un runāt par lietu,” teica bijušais parlamenta priekšsēdētājs un atminējās, ka viņš Gunta Ulmaņa prezidentūras laikā regulāri kājām mērojis taciņu no Saeimas nama līdz Rīgas pilij, lai ar prezidentu apspriestu darāmos darbus. Tomēr vairākums politiķu un ekspertu uzskatīja, ka kādam normatīvajam regulējumam būtu jābūt – ja ne Satversmes grozījumu, tad vismaz likuma formā. Pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atgādināja, ka, aizvietojot Valsts prezidentu Raimondu Vējoni viņa slimības laikā, saņēmusi diametrāli pretējus juristu komentārus par to, ko aizvietotājs drīkst un nedrīkst darīt. “Ja, nedod Dievs, nākotnē gadīsies līdzīga situācija, es ļoti vēlētos, lai prezidentam, parlamenta priekšsēdētājam un visiem pārējiem būtu skaidrs rīcības scenārijs, jo tas var atgadīties situācijā, kad nav bijusi iespēja vienoties par darbu sadalījumu un kad nav laika juridiskiem minējumiem un garām diskusijām,” uzsvēra Mūrniece. Viņasprāt, aizvietošanas kārtība jānosaka likumā.

Pagaidām gan pāragri spriest, vai šāds likums tiešām taps. Diskusijas par prezidenta aizvietošanas kārtību Latvijā uzliesmoja pēc prezidenta Raimonda Vējoņa slimības pagājušā gada sākumā, kad viņš no savu pienākumu pildīšanas bija atrauts uz trīs mēnešiem. “Patiesību sakot, mums paveicās, ka Valsts prezidenta prombūtne bija relatīvi īsa un mums nenācās uz savas ādas pārbaudīt, cik ilgi varam iztikt šādā situācijā,” atzina darba grupas vadītājs R. Balodis.

Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai Saeimā izveidota jau pirms diviem gadiem un izvērtējusi gandrīz visus Satversmes pantus, kas attiecas uz prezidentu. Šā gada pavasarī darba grupa plāno noslēgt darbu, iesniedzot parlamentā ziņojumu ar saviem secinājumiem un priekšlikumiem par iespējamām likumdošanas iniciatīvām.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. šhi†’o ZOOpreziden†u jāaizstāj visās reizēs – arī kad viņš nav devies ārpus valsts!

  2. Nu labāk lai nav vispār prezidentu,nekā šādi… par kuriem tikai jākaunās.

  3. Kops Latvijas Valsts Neatkaribas atgusanas ir bijis tikai viens -viena Prezidente,Vikes- Freibergas kundze.Parejie bijusie ,un pasreiz aktualais ,ir vai nu sim postenim nepiemeroti savas izglitibas trukuma del, kriminalo aprindu parstavji vai ari kremla cekistu parstavji.
    Skumji,bet fakts.

  4. Deputāts Balodis šādas pompozas apspriedes izmano sevis popularizēšanai

  5. Jautājums – vai mums Latvijā ir Prezidents? Tos papīrīšus var parakstīt arī pils sētnieks ( neapšaubot viņa meistarību darbā ar slotu ).
    Prezidents ir tas vīrs ( sieva), kurš braucot ar auto un redzot zemes arāju – aptur savu steidzīgo braukšanu un pāri laukam steidzas sniegt roku zemes arājam – kā visgodāmajākam savas zemes Pilsonim.
    Prezidents ( ar lielo burtu ) ir tas, kurš var ieminēties par valsts naudas vajadzību kādam projektam un tauta to nauduk dod – kā savulaik Ķegumam. Bet tas bija Vīrs, kuram varēja pat naudu uzticēt…un nebija apkārt 20 % vīriņi…un negrozījās modes skatēs…

  6. Mīļā Māra,vai kāds juta,ka nav prezidenta?Nu taču nē !
    Ko dod valstij un tautai tas,ka tagad fiziski viņš ir? Bet faktiski Vējonis ir tukša vieta,t.i.,viņš var arī nebūt !
    Tāds prezidents ir kā ratiem piektais ritenis – nekam nederīgs. Nu ļooti labi to vakar sēdē pateica Čepānis !Pat kā marionete šis neder !Kauns pasaules priekšā!Ceru,ka neko nedarot vismaz studē angļu val.un apgūst LITERĀRO latviešu valodu .Tā sauc.”pirmais”pāris dzen izmisumā .To kundzi arī jānoliek pie vietas,kā kādreiz Zatlera madamu.Atklāti sakot,tā jau ir diagnoze,ja cilvēks ir tik nekritisks pret sevi un savām spējām.
    Vai ne tolerantā L.A.?

    • piektais ritenis – derīgs rezervē, kad vajadzēs parakstīt
      brālīgās palīdzības lūgumu austrumpuses “lielvalstij” !

Mēģinot nodzēst liesmas automašīnā, ugunsgrēkā cietis vīrietisVakar, mēģinot nodzēst ugunsgrēku, kurā dega automašīna, cietis vīrietis, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Šaboha. Sestdien plkst.8.44 VUGD
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+