Kā iztīrīt upi no niedru audzēm 1
“Gar mūsu dārzu tek Slocenes upīte.. Pēdējos desmit gados tajā ļoti saaugušas niedres. Arī krasts kļuvis dūņains. Nezinām, kā ar tām cīnīties. Pagaidām tikai pļaujam. Upi bagarēt nedrīkst… ” Anita Tukuma novadā
Niedre ir ūdensaugs, kas būtiski ietekmē ekoloģiskos procesus ne tikai krasta daļā, bet arī visā ūdenstilpē. Tā ir monokultūra, kas attīstās strauji un no tuvākās apkārtnes izspiež citus augus. Latvijas ūdeņu krastos visvairāk sastopama parastā niedre (Phragmites australis). Tā veido plašas audzes smilšainās un dūņaini smilšainās ūdenstilpņu seklākajās daļās. Niedre ir ļoti audzelīgs augs, kas ilgi saglabā dīgtspēju.
– Šķiet, konkrētajā gadījumā niedres izspēlē “domino efektu”. Ja tas ir lēns posms un upes ūdenī ir daudz barības vielu, notiek dabiska aizaugšana. Niedres ir agresīvas un labvēlīgos apstākļos veido monodominantas, tikai no tām sastāvošas blīvas audzes, kas bremzē ūdens plūsmu un paceļ upes līmeni. Līdz ar to krasts kļūst mitrāks, pārpurvojas, un niedrēm ir, kur izvērsties, – tās izkāpj malā. Audzēs uzkrājas saneši un noskalotā augsne. Agrāk stabilais krasts pēkšņi ir pārvērties par staignu slīkšņu, – situāciju skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Andris Urtāns.
Kopšanas paņēmieni atšķiras atkarībā no straumes ātruma, kā arī no apsaimniekošanas mērķa.
Galvenais tomēr ir neļaut upē iekļūt nevajadzīgām barības vielām (galvenokārt slāpekļa un fosfora savienojumiem), pārlieku lielam smilšu un atmirušo organisko vielu sanešu daudzumam, kā arī nodrošināt brīvu ūdens caurplūdi, kas tomēr neizslēdz atsevišķu upē iekritušu koku klātbūtni. Taču tie nedrīkst veidot krastu izskalojumus un neparedzētus applūšanas apdraudējumus.
Lai samazinātu niedru monokultūras audzes, Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Eņģele iesaka tās cītīgi pļaut, pat vairākas reizes gadā. Izpļautās no ūdenstilpes obligāti ir jāizvāc. Ir atļauts arī upi tīrīt (izvākt niedres ar visām saknēm un izsmelt dūņas), tikai tā, lai rezultāts pēc kaut kā arī izskatītos (nevis pēc izbagarēta grāvja!). Ja platība neliela, var mēģināt niedru saknes izķeksēt ar grābekli. Izsmeltā masa noteikti jāaizved tālāk (līdz neapplūstošai vietai vai jebkurā gadījumā vismaz 10 – 50 m no upes), nevis jāizlīdzina turpat gar krastu.
Ja ir vēlme dūņainā un izaugušā krasta vietā ierīkot baltu smilšu pludmali, tas vispirms jāparedz pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī jāvēršas Valsts Vides dienesta reģionālajā pārvaldē, lai saņemtu tehniskos noteikumus.
Lai novērstu eitrofikāciju jeb ūdenstilpes aizaugšanu, SIA “Piekrastei.lv” speciālisti iesaka niedres apkarot, pļaujot tās zem ūdens līmeņa (ūdens satecēs nopļautajos stobros, tā aizkavējot augšanu). Pēc divām reizēm sezonā nākamajā gadā ataug tikai aptuveni 40 %. Sauszemē augošās parasti pļauj ar trimmeri. Izmaksas SIA “Piekrastei.lv” par ūdensaugu pļaušanu ūdenī vēlas saņemt 368 Ls/ha, par krasta zonas trimmēšanu – aptuveni 250 Ls/ha. Upju tīrīšanas pakalpojumus veic arī SIA “Flo-Tex”, kas atkarībā no darbu specifikas un apjoma izmaksas aprēķina individuāli.
UZZIŅA • Pastiprinātu niedru augšanu izraisa palielināts barības vielu daudzums, kas parasti ūdenstilpē nonāk nepietiekami attīrītu notekūdeņu dēļ.
|
