Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. septembris, 2015
Drukāt

Kā izvairīties no ādas sēnītēm?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Kamēr mūs vēl lutina labs laiks, velkam vieglu apģērbu un arī pēdas ieaujam vaļējos apavos, vairāk pakļaujam sevi iespējai “noķert” kādu ādas vai nagu infekciju. Cik tās patlaban ir izplatītas un kā sevi pasargāt, stāsta ārste dermatoloģe, veneroloģe OKSANA ARTEMJEVA.

* Sēnīšu infekcijas ir izplatītas visā pasaulē. Patlaban ir zināmi vairāk nekā 400 sēnīšu veidi, kas cilvēkam izraisa infekcijas, bet to izraisītāju spektrs strauji paplašinās.

* Mūsu valsts iedzīvotāji biežāk slimo ar tādām ādas sēnīšu slimībām kā klijveida ēde, epidermofītija, kas attīstās ādas krokās, nagu sēnīšu slimība (onihomikoze), trihofītija (cirpējēde) un mikrosporija (kailā ēde), ļoti bieži Latvijā ļaudis cieš no pēdu un plaukstu mikozes.

* Saslimstību veicina daudzi faktori, to vidū īpaša nozīme ir personīgajai higiēnai, organisma vispārējam stāvoklim, hroniskām slimībām, perifērās asinsrites traucējumiem un imunitātei.

* Sēnīšu slimības izplatās visu gadu, bet uzliesmojumus biežāk novēro vasarā karstā laikā. Pastiprināti svīstot, sviedri irdina ādas raga kārtu, līdz ar to infekcijai vieglāk iekļūt ādā.

* Ādas sēnīšu slimības ierosina patogēnās sēnītes. Tās ir ļoti izturīgas un sporu veidā ilgu laiku var eksistēt ārpus cilvēka un dzīvnieka organisma. Inficēties var, kontaktējoties ar slimu cilvēku, dzīvnieku (ādu, spalvu, nagiem), slima cilvēka lietotajiem sadzīves priekšmetiem (apaviem, dvieļiem, veļu, ķemmi, cepuri), ka arī sabiedriskās vietās – baseinā, pirtī, dušā utt.

* Sēnīšu slimības var “saķert” arī pludmalē, jo smiltis var sajaukties ar slimas ādas daļiņām, kas satur sēnīšu sporas. Slimības ierosinātājs var saglabāties pat ļoti karstās smiltīs.

* Kādas ir pirmās pazīmes, kas liecina par saslimšanu? Oksana Artemjeva skaidro, ka tas atkarīgs no tā, ar kuru izraisītāju cilvēks ir inficējies. Piemēram, klijveida ēdes gadījumā uz ādas parādās sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kas saplūst kopā. Āda lobās, zvīņojas, bet nav niezes. Klijveida ēde biežāk attīstās uz muguras, pleciem, krūtīm, vēdera un kakla. Pēdu un plaukstu mikožu gadījumā sāk lobīties āda starp pirkstiem, turklāt ir izteikta nieze. Ja esat inficējies ar nagu sēnīti, nagi maina krāsu, sabiezē, sāk lūzt un drupt. Epidermofītijas pazīmes ir apaļi, sarkani plankumi, kurus norobežo valnītis. Parasti veidojas ādas krokās cirkšņos, zem krūtīm, padusēs. Mikrosporijai jeb kailajai ēdei raksturīgi apaļi, sārti plankumi, ko aptver sārts valnītis. Ja tie attīstās galvas matainajā daļā, vietās, kur ir plankumi, piecus līdz septiņus milimetrus virs ādas virsmas nolūst mati.

* Izveseļošanās un ārstēšanas ilgums ir atkarīgs no tā, kura infekcija izraisījusi slimību, cik ilgi cilvēks ar to sirgst, kā arī, kāds ir organisma vispārējais stāvoklis.

* Visbiežāk sastopamā sēnīšu infekcija Latvijā ir nagu sēnīte jeb onihomikoze. Naga bojājumu var izraisīt dažādas sēņu sugas, piemēram, Trichophyton rubrum, Trichophyton mentagrophytes, Candida albicans u. c. Nagu sēnīte visgrūtāk padodas ārstēšanai. Situācija pasliktina tas, ka ļaudis diezgan bieži ierodas pie ārsta tikai tad, kad process jau ir hroniskā formā. Bet ārstēšana jāsāk pēc iespējas agrāk, tiklīdz parādījušies pirmie slimības simptomi.

* Sēnīšu slimības ārstē ar ārēji lietojamiem medikamentiem (pretsēnīšu krēmiem, gēliem, ziedēm, nagu lakām, nagu zīmuļiem), ar iekšķīgi lietojamiem medikamentiem (kapsulām, tabletēm), kā arī kombinējot terapiju. Vidējais ārstēšanās ilgums atkarībā no sēnīšu slimības veida ir no dažām nedēļām līdz daudziem mēnešiem.

* Lai izvairītos no ādas un nagu sēnīšu infekcijām, ievērojiet:

– nekad nevelciet svešus apavus, istabas čības, apģērbu utt.;

– ievērojiet personisko higiēnu;

– rūpējieties par sava apģērba un apavu tīrību;

– ja pastiprināti svīst ķermenis un pēdas, dodieties pie ārsta, lai atklātu iemeslu, kāpēc tā notiek. Lai mazinātu svīšanu, lietojiet antiperspirantus un dezodorantus;

– regulāri mainiet gultas veļu;

– izvairieties no kontakta ar klaiņojošiem dzīvniekiem;

– rūpējieties par savu veselību, noteikti ārstējiet hroniskās slimības. Visbiežāk sēnīšu infekcijas organismā attīstās, ja ir novājināta imūnsistēma. Tāpēc svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu un sabalansētu uzturu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+