Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. jūnijs, 2012
Drukāt

Kā izveidojušies rīdzinieku lielie komunālie parādi

Foto - LETAFoto - LETA

Nesen Rīgas galva Nils Ušakovs nāca klajā ar paziņojumu komunālo pakalpojumu parādos iestigušajiem 64 000 rīdziniekiem. Samaksājot 24 miljonus latu (dzīvokļu īpašnieku parāda kopsumma), tikšot atlaista pašvaldības uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” uzrēķinātā soda nauda – kopā septiņi miljoni latu.

 

Paziņojuma laikā turpat blakus bija Ervīns Straupe, “Rīgas namu pārvaldnieka” valdes priekšsēdētājs, kurš piebilda, ka jaunie līgumi par parādu samaksu noteiktā termiņā būšot jāslēdz nevis ar Rīgas mēru, bet ar viņu. Viņš tad būšot tas labiņais, kurš, līgumus pārslēdzot, atlaidīšot ne vien soda naudu, bet arī uztaisīšot mazāku soda naudas likmi – 0,5 procentu vietā būšot 0,1% no parāda summas par katru kavēto dienu.

Var teikt, ka ar šo paziņojumu “Saskaņas centra” kampaņa pašvaldību vēlēšanām galvaspilsētā ir iezvanīta, atliek sākt gaidīt tos 64 tūkstošus rīdzinieku, kuri no 1. jūlija ar pateicības asarām acīs metīsies pie Straupes k-ga pārslēgt līgumus.

Te gan būtu vērts papētīt, kāpēc un kā 64 000 rīdzinieku ģimeņu iekļuvušas parādos, kas lielākajai daļai svārstās no 1000 līdz 2000 latu. Kādai daļai tie ir sakrājušies vēl lielāki. Un reizē pastāstīt N. Ušakovam to, par ko, apsaimniekošanas līgumus slēdzot, E. Straupe viņam nepasaka.

Kā zināms, no aptuveni 4500 apsaimniekošanā esošajām dzīvojamām ēkām trešā daļa (tātad ap 1500) stāv uz zemes, kas nepieder šo namu iedzīvotājiem. Viņi pret pašu gribu spiesti maksāt tā saukto piespiedu zemes nomu.

 

Arī “Rīgas namu pārvaldnieks”, kuram, apsaimniekošanas līgumus noslēdzot, it kā būtu jāaizstāv daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju intereses, līdz šim nav kautrējies piedalīties šajā ienesīgajā biznesā, no tā sauktās piespiedu nomas procentus paredzot sev. Turklāt ļoti labus procentus – dažos līgumos septiņus, citos desmit.

 

Iznākumā šāda saimniekošana pārvērtusies par ienesīgu biznesu gan šo zemesgabalu īpašnieku pulciņam, kuru vidū ir Rīgas domes amatpersonas, ministriju ierēdņi, Saeimas deputāti, kuri gatavo un pieņem likumus, gan “Rīgas namu pārvaldniekam”. No viena Rīgas daudzdzīvokļu nama naudas summas, kas rakstāmas ar četriem cipariem, nāk griezdamās. Pats lielākais šās uzņēmējdarbības labums – gandrīz nekas šai biznesā nav, kā tagad gudri mēdz teikt, jāinvestē, par visu spiesti maksāt nelaimīgie namu iedzīvotāji.

Kā atzīst rīdzinieki, nekaunīga ir arī šo līgumu noslēgšanas procedūra. Zemes īpašnieks un “Rīgas namu pārvaldnieks” divatā, dzīvokļu īpašnieku pārstāvjus nepieaicinot, vienojas par procentiem un naudas summām. Maksājumu rēķini: noma; nodoklis par zemi, kas jāmaksā zemes īpašnieka vietā; namu pārvaldniekam paredzētie procenti namu iedzīvotājiem nokrīt kā sniegs uz galvas. Un gluži dabiski kopā ar siltuma un citu komunālo pakalpojumu rēķiniem dzen parādos. Tāpēc iekams no 1. jūlija gaidīt uz pieņemšanu parādos iestigušos 64 000 rīdzinieku un tēlot labiņos parādu atlaidējus, Rīgas domes priekšsēdētājam gan derētu vērīgāk pasekot arī citiem “Rīgas namu pārvaldnieka” līgumu punktiem, kādus tas gatavo namu iedzīvotājiem. Un patiesībā namu iedzīvotājiem nekur nebūtu jāiet pārslēgt līgumus, kuru noslēgšanā viņi nav nekad piedalījušies – tie noslēgti aiz viņu muguras.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+