Kā Jāņa Pāvila II testaments 0
Apgāds “KALA raksti” laidis klajā pāvesta Jāņa Pāvila II grāmatu “Atmiņa un identitāte” latviešu valodā. Vatikānā grāmata publicēta 2005. gadā, un no poļu valodas to tulkojusi Dagnija Dreika. Priekšvārda autors Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs uzsver, ka Jānis Pāvils II savā pēdējā grāmatā, analizējot 20. gadsimta traģiskos procesus, palīdz mums saskatīt to dziļākos cēloņus un ka šo darbu varam uztvert arī kā pāvesta dzīves rezumējošo vēstījumu jeb sava veida testamentu.
“Ļaunumam noliktā robeža” – tāds nosaukums grāmatas I nodaļai. “Jānis Pāvils II ar konceptuālu skaidrību saista nacistisko un komunistisko totalitārismu, uzsverot, ka abas minētās sistēmas 20. gadsimtā radīja vienlīdz lielu ļaunumu, tām abām raksturīga cilvēkiem naidīga ideoloģija un tās vainojamas līdzvērtīgos noziegumos pret cilvēci,” grāmatas pēcvārdā akcentē filozofe Maija Kūle.
“Brīvība un atbildība”, “Domājot par tēvzemi…”, “Demokrātijas iespējas un risks” – tie ir pārējo nodaļu virsraksti, kurās dotas dziļi pamatotas atbildes arī uz šiem politikas darbakārtības jautājumiem.
Beidzamajā nodaļā “To lodi kāds vadīja” ir runa par svētā tēva brīnumaino izdzīvošanu pēc 1981. gada 13. maijā notikušā atentāta. Kad Jānis Pāvils II apmeklēja uzbrucēju Alī Agdžu cietumā, šāvējs nav lūdzis piedošanu, bet teicis, ka nesaprot, kā upuris izvairījies no nāves. Jānis Pāvils II raksta, ka sarunas laikā Agdža “kā man šķiet, saprata, ka bez varas nošaut un nogalināt ir vēl kāda cita vara – augstāka vara”.
