Kā jaunieši vērtē norises jautājumā par otro valsts valodu?
 0

“Latvijas Avīzes” aptaujā piedalās Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolēni.


Reklāma
Reklāma

 

Reino Apse:

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

“Man tas šķiet diezgan dīvaini, jo es nezinu nevienu citu valsti, kur kaut kas tamlīdzīgs notiek. Neesmu dzirdējis, ka citās valstīs būtu oficiāli atļauta divvalodība, bet, ja tā ir, tad noteikti tās valsts demogrāfiskā situācija nav tik bēdīga kā Latvijai. Protams, Latvijā ir daudz krievvalodīgo cilvēku, un, no vienas puses, saprotu, kāpēc viņi vēlas, lai būtu divas valodas.

Bet, no otras puses, skaidrs, ka viņi grib divvalodību tikai tādēļ, lai nebūtu jāmācās latviešu valoda. Tas nozīmē, ka divas valodas zinātu tikai latvieši.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uz referendumu es neietu, ja nebūtu savā pastkastē saņēmis Lindermana lapiņu, uz kuras rakstīts: “Nepiedalies krusta karā pret krievu valodu!” Ieraugot šādu attieksmi pret savu valsti, es iešu uz referendumu un balsošu “pret”.”

 

Monta Vilcāne:

“Esmu lasījusi vairākus rakstus par 18. februāra tēmu, visvairāk mani uzrunāja Māras Zālītes publikācijā teiktais, ka katram sevi cienošam latvietim ir jāiet uz referendumu un jānobalso “pret”. Ja mēs visu laiku esam cīnījušies par neatkarīgu Latviju, tad tagad pieļaut divvalodību būtu neloģiski. Latvija, manuprāt, ir pārāk maza un salīdzinoši jauna valsts, lai spētu “panest” divvalodību. Balsojot “pret”, mēs saglabājam savu nacionalitāti un vēlreiz parādām, ka mums ir svarīga sava valsts.”

 

Kaspars Tīsiņš:

“Mūsu tautas pašapziņa ir novesta līdz ļoti zemam līmenim. Lai valsts un tauta eksistētu, jābūt augstai nacionālai pašapziņai. Lai mēs būtu lepni paši par sevi un par citiem latviešiem. Ja Latvijā otra valsts valoda būs krievu valoda, tad tiem krieviem, kuri balsoja “par”, būtu jāintegrējas mūsu sabiedrībā un jāpadara sava kultūra par latviešu kultūru. Viņiem būtu jāciena mūsu zeme, cilvēki un tradīcijas un jākļūst par latviešu krieviem, kādi nav nekur citur pasaulē, nevis par tādiem, kuri tikai ir par krievu valodu. Bet latviešiem jāceļ sava pašapziņa, jo pašlaik ir tā, ka mūsu valsts iedzīvotāji brauc prom uz ārzemēm, neredzot šeit nākotni. Tādējādi viņi paši grauj savu valsti, kur ir dzimuši un auguši. Ja Latvija tiešām reiz nonāks līdz tam, ka otra valsts valoda būs krievu valoda, tas nozīmē, ka savu pašapziņu neesam turējuši godā.”

 

Māra Žeigure:

“Atskatoties vēsturē, mēs jau vairākkārt sevi esam ļāvuši apspiest, tostarp arī krieviem, un, ja mēs to pieļausim vēlreiz, atkal būsim parādījuši savu vājumu, kas var pārvērsties savas identitātes zaudēšanā. Tas, ka mēs dosimies uz referendumu un nobalsosim “pret”, parādīs mūsu nevēlēšanos būt apspiestiem. Darīsim kaut ko vairāk.”

Reklāma
Reklāma