Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
7. marts, 2016
Drukāt

Anda Līce: Nepolitizēta ierēdniecība un oligarhu neesamība, lai būtu efektīva vara (10)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Viens no šodien visbiežāk uzdotajiem jautājumiem skan: “Kāpēc mums ir tā, kā tagad ir?” Ar atbildēm ir tāpat, kā meklējot mežā sēnes. Tu staigā un staigā un tad pēkšņi tām uzskrien virsū. Es lasu ar melnu uz balta uzrakstīto: “Šīs divas lietas – nepolitizēta ierēdniecība un oligarhu neesamība – mums deva iespēju kārtot lietas efektīvāk, un mūsu politika bija daudz godīgāka.” To grāmatā “Savā balsī” saka Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Igaunijas 1995. gada valdības lēmums noteica, ka ministrs ir politiska figūra, bet pārējie ir nepolitiski ierēdņi. Igaunijā par sertifikātiem varēja privatizēt tikai dzīvokļus, nevis lielos uzņēmumus, un tas valsti pasargāja no oligarhiem un ekonomiskās varas nonākšanas bijušo funkcionāru rokās..

Mūslaikos vairs nav daudz to, kuri prot iejūgt zirgu, par pārjūgšanu nemaz nerunājot. Zirgu jūdzot, zirglietas ir tas pats, kas likumi, būvējot valsti. Tiklīdz iemauktu, saku vai grožu iztrūkst, nekāda skaista braukšana nesanāk. Zirgu savalda iemaukti, cilvēku – rakstītie un nerakstītie likumi. Atšķirībā no apaušiem iemauktiem ir dzelži, kurus liek mutē zirgam, kamēr apauši noder tikai zirgu pārvešanai no vienas pļavas otrā. Ir taču skaidrs, kāpēc lielie valsts izzadzēji tik brīvi dzīvojas Latvijas zaļajās ārēs un saka – viss esot noticis likumīgi.

Mums patīk runāt par neiedomājamu korupciju visaugstākajos līmeņos Krievijā un arī Ukraina, bet vai mēs šajā ziņā daudz atpaliekam no minētajām valstīm? Protams, tur ir pavisam citi mērogi, tomēr shēmas ir līdzīgas. KNAB tagad nevienam, izņemot tā godprātīgos darbiniekus, vairs nav bīstams. Saeima un valdība uzvedas kā KNAB “jumts”, un tas palīdz negodprātīgiem ierēdņiem ar zobiem un nagiem turēties pie saviem krēsliem. Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai valstī, kurā gandrīz visi pazīst cits citu, izveidotos stiprs korupcijas tīkls. Korupciju visos līmeņos balsta tā saucamie pateicības pakalpojumi, kad par pietuvināšanu un iecelšanu amatos labdariem nākas atlīdzināt ar tīklā radušos caurumu lāpīšanu un tīkla aušanu tālāk. VID izmeklētāju negodprātīgas rīcības dēļ ir sašķobījusies paļāvība arī uz šo iestādi. Igaunijas prezidents saka: “Korupcija ir demokrātijas naidnieks. Korupcija nozīmē, ka ārpus likuma pastāv kādas citas normas un tautas akceptētas vienošanās.” Lūk, šis pēdējais teikums ir atbildes otra puse uz jautājumu: “Kāpēc mums ir tā, kā tagad ir?” Pati sabiedrība diemžēl akceptē tieši šīs kādas citas normas un vienošanās.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Daži piemēri : Siemens bija Gatavs pirkt VEFu par 1 latu . Kreitiūzic un Bojārīc bija pret Tēvzemes izlaupīšanu… Kur tagad VEFs ? Craislers bija ar mieru atvert ražotni Jelgavā, ja RAFieši pirms tam ar dinamītu un buldozeriem nolīdzināt veco ražotni. Bija žēl , nenolīdzināja un nesamaxaja. Kur tagad RAFs ? Dāņi, somi un vācieši bija gatavi investēt un attīstīt graudkopību, cūkopību, celulozes un papīra ražošanu , baidijāmies no smakām un neticējām, ka attīrīs ūdeņus, tagad viena daļa strādā Vācijas un Dānijas cuku fermās, cita sēž pie vienīgās pagasta bodes bičo aliņam un lamā valdību. Ir jau arī tādi, kuri pārdeva no vectēva mantoto mežu, nopirka Posrhe Cajen , sasita un tā pat tup pie bodes un rājas. Un vēl ir tādi kā A. Līces kundze , kas par visu to brīnās…

  2. Piekrītu cienījamai Līces kundzei, bet
    – kādi ir iemesli, ka pati sabiedrība akceptē tieši šīs- kādas citas normas un vienošanās, kas ir ārpus likuma un veicina korupciju?
    – vai mūsu sabiedrībā vispār ir nepārprotama, daudzmaz vienota izpratne par to kādas normas akceptēt?
    Zirgu savalda iemaukti, cilvēku – rakstītie un nerakstītie likumi. Par rakstītajiem likumiem ir jau daudz pateikts, bet kā ar tiem nerakstītajiem? Nerakstītie tā arī paliek nerakstīti, un neatgādināti jo tiek uzskatīti par pašsaprotamiem. Tikai ir tāda lieta, ka tas, kas ,piemēram, Andai Līcei būtu pšsaprotami nepieņemams, tas kādam citam (piem. deputātam Zaķim) šķiet pieņemams.
    Ineliģence mūsu valstī ir aizmirsusi savu funkciju- vienkārši un regulāri sabiedrībai atgādināt tos nerakstītos likumus, tā vienkārši, nesamāksloti pastāstīt/atgādināt, kas ir zagšana, melošana, bezatbildība. Tas, ka sabiedrība akceptē pašiznīcinošas un pašai kaitīgas normas, liecina par totālu apjukumu. Sabiedrības apjukumu un vērtību zudumu daudz labāk kliedētu pozitīvu risinājumu un rīcības piemēru piedāvāšana. To ka ir slikti, jūt katrs. Labāk biežāk runāt par to kā labāk būtu rīkoties turpmāk, lai vērstu lietas uz labo.

  3. Sabiedrība neko nav akceptējusi! Bet sākums rakstam bija labs, bet pēc tam grāvī iekšā.

  4. Viss pareizi .Iesaku izlasīt Ilvesa grāmatu”Savā balsī”un Otto Ozola “Neērtās patiesības”.Atmoda būtu vajadzīga,bet nav vairs to līderu,kas darbotos valsts labā.Jācer uz nesamaitātiem jaunajiem ,kuri nav pametuši savu zemi.

    • Ko dara bijušie Atmodas līderi?Grantiņu pat gribat dzīvu apēst!Agri vai vēlu nāksies atzīt 4.maija republiku par kolaboracionistu roku darbu,jo ātrak tas notiks,jo labāk.

  5. Ja A.L. uzrakstītais ir taisnība,tad pilsoņu sabiedriskās un juridiskās attiecības Latvijā var izmainīt tikai ar atkārtotu un pieredzē sekmīgāku tautas atmodu.Baidos,ka tam pietrūktu zinošu līderu no neapmierināto,pazemoto un apvainoto revolucionārā slāņa.

  6. Valsts administratoriem nav viegli bardakā strādāt, bet lai mainītos ir jāievieš princips “Darbs nav kārtīgi padarīts kamēr nav labas ražas”. TAS NOZĪMĒ KOPĒJU VIENOŠANOS, SATIKŠANU, SASTRĀDĀŠANOS, STABILAS (ATBILDĪGAS) PARTIJAS, KAS NEAUG KĀ SĒNES.

  7. sabiedrība jau gandrīz visu uzzina post factum…

    • Sabiedrībai jābūt aktīvākai – JĀKONTROLĒ.
      Dzīves gudri cilvēki būtu vairāk jāciena, jāpaklausa. Parasti viņus ignorē, jo viņi korumpētajā saimniekošanā labi neiederas.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nu lābi, lābi, varu arī šoreiz es samaksāt…

Veselības rēķini – no aizsardzības budžeta

Valdība vakar atbalstījusi 2,81 miljona eiro pārdali no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta, lai segtu rēķinus par Latvijas iedzīvotāju saņemto veselības aprūpi ārzemēs un segtu līdzekļu deficītu fenilketonūrijas un citu ģenētiski determinētu slimību korekcijas preparātu apmaksai. No AM budžeta programmas “Valsts aizsardzības politikas realizācija” uz Veselības ministriju tiek pārdalīti 341 018 eiro, bet no programmas “Militārpersonu pensiju fonds” tiek pārdalīti 2,36 miljoni eiro. Tā kā Veselības ministrija ir ieplānojusi rēķinu apmaksai novirzīt vēl arī citus līdzekļus, piemēram, no ietaupītajiem līdzekļiem par laboratoriskajiem izmeklējumiem, tad ar piešķirtajiem līdzekļiem no Aizsardzības ministrijas budžeta pietiekot, lai segtu šogad radušos rēķinus.

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (10)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+