Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
11. februāris, 2014
Drukāt

Agris Liepiņš: Preambulas teksts kā karsts kartupelis (12)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Agris Liepiņš

Preambulas tekstu mūsu politiķi viļā pa muti kā karstu kartupeli. Vieglāk būtu to izspļaut un ierušināt pelnos, lai nerēgojas acīs – pārāk nozīmīgs un politiski tālredzīgs izrādījies Levita kunga piedāvātais Satversmes priekšvārds. Tramīgiem ļautiņiem to nedz pacelt, nedz rast sevī drosmi preambulu pieņemt.

Satversmes priekšvārdā ietvertajam jēdzienam “valstsnācija” tiek meklēts maigāks un remdenāks apzīmējums. Acīmredzot politiķi nobijušies no skaidri formulēta jēdziena, kurš, reiz ierakstīts Satversmes negrozāmajā daļā, paliks tur tik ilgi, cik ilgi pastāvēs valsts, un uzliks par pienākumu latviešu tautai būt atbildīgai par Latviju. Par visu, kas notiek valstī, pirmkārt ir atbildīga valstsnācija.

Vēsturē rodami neskaitāmi piemēri, kad politiķi vairās lietot atbilstošu juridisku jēdzienu, jo nākotnē tas uzliek pienākumus. Indriķa hronikā zemgaļu un kuršu valdnieki netiek saukti pēc Vakareiropas parauga par karaļiem (rex), kaut arī viņi tādi ir gan pēc militārā spēka, gan teritorijas. Ja hronists Nameju nosauktu par karali, Tērvetes valdnieks tiktu pielīdzināts Vakareiropas kristīgajiem karaļiem, un to nu nekādi nevarēja pieļaut. Tāpēc hronikā mūsu valdnieki tiek dēvēti maigākos un piezemētākos vārdos – gandrīz karalis, viens no cienījamākajiem un tamlīdzīgi. Un tāpēc vēl šo baltu dienu, pēc astoņsimt gadiem, nelabvēļiem ir pamats teikt – jums, latviešiem, nekādu nopietnu valdnieku nebija, vien tādi virsaiši.

Var bezgalīgi spriest par to, vai teiciens “valstsnācija” ir ar kundzisku un uzpūtīgu pieskaņu vai nav. Kā jēdziens atbilst latviešu – zemnieku tautas – pieticīgajai mentalitātei, un vai citas Latvijā dzīvojošās mazākumtautības neapvainosies, ja latvieši iedomāsies sevi par kungiem savā zemē esam. Mēs mazu ļaužu un zemas kārtas, varbūt cenšoties visiem izdabāt, “valstsnācijas” vietā rakstīsim “valstsniecība”?

Juristu terminos ir pausta noteikta jēga, un citādi, kaut sinonīmu vārdos izteikti, tie savu nozīmi zaudē vai pieļauj tulkojuma brīvu interpretāciju. Raugoties no valodas tīrskanības viedokļa, šie termini nereti liekas samocīti, bet, tikai tā pateiktus, tos saprot juristu aprindās. Levita kungs ir atzīts jurists, kurš lieliski orientējas starptautisko tiesību jautājumos. Ticu, ka viņš atradīs veiksmīgāko apzīmējumu, lai nākotnē ar terminu “valstsnācija” visi saprastu vienu un to pašu. Tiem, kuri vēlas bezgalīgi apspriest un vētīt, derētu atcerēties teicienu – ja gribi ko darīt, meklē iespējas, bet, ja negribi, – meklē iemeslus.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Šī “jaunā” preambula, kā vēsta Vienotība neesot Levita kunga lakoniski izstrādātā, bet gan no jauna uzrakstīta. Preambula – ievada privatizācijas tiesības pieder “Vienotībai.”

    Jaunajā piedāvājumā skan šādi: “1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, „apvienojot”- (Vai nebūs tā, ka vēlāk latviešus nesauks par okupantiem šāda vārda dēļ?) latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, „nodrošinātu ikviena cilvēka” un „visas tautas brīvību” (vārdkopu dublēšana, ar kādu mērķi? Kāpēc jāuzsver vārds „visas”, ja iepriekš jau ir noskaidrots, kas tā ir par tautu?)un veicinātu labklājību.”
    No vienas puses skan labi “garantētu cauri gadsimtiem” kā tas izpaužas? Jaunajā preambulā tas netiek paskaidrots. Vienīgā atbilde tālāk lasot preambulu – Latvijas tauta. Nav runa par latviešu tautu un cittautiešiem. Lasot preambulu, nav arī skaidrības, kas tiek iekļauts vārdā Latvijas tauta?
    Lakoniskā Levita kunga sastādītajā viss ir skaidrs, bet šī ir Vienotības jaunā, kurā ir ļoti daudz liekvārdības, kas raisa pārpratumus un latviešu tautu nostāda neērtā gaismā.

    Ne velti tagadējo variantu atbalsta ZZS un SC tagad klusē. Latviešu tauta Satversmes ievadā uzrādās pagātnes formā, tas nozīmē, ka likumiskā kārtā latviešu tauta nākotnē nav paredzēta, tā tiek izšķīdināta “Visi” formā, kā tas rakstīts jaunajā ievadā. Jaunajā ievadā ir arī paredzēts, ka latviešu tautai ir pienākumi pret mazākumtautībām, kaut gan tādas Latvijā ir varbūt viena-čīgāni, pārējās ir cittautieši ar savu Tēvzemi, kura nav pazudusi no pasaules kartes. Nav paredzēti nekādu pienākumu pret latviešu tautu. Jaunajā preambulā parādās arī citas latviešu tautai nesaistošas un neraksturīgas lietas.

    Manuprāt, būtu lietderīgāk padiskutēt par to, kāda patiesībā loma ir ievēlēta latviešu tautai-pamatnācijai vai valstnācijai, kurai būtu jābūt priekšrocības savā zemē un ir pelnījusi valstnācijas titulu, tēlaini izsakoties.

  2. Tie salašņas,kas meklē iespēju aizstāt precīzo vārdu “valstnācija” lai nolādēti paaudžu paaudzēs!
    Bet…A.Liepiņa kungs, vai esat sev un lasītājiem pajautājis, kas devis tiesības neliģitīmās 4 maija kliķes rezīmam devis tādas tiesības aizskārt un ko mainīt 1918 gada Latvijas 22.gada Satversmē?

  3. Valstsnācijai nozīmē, ka Latvijai pamatā ir jābūt latviskai. Tas ir tik vienkārši. Ja gļēvlatviešiem un krieviem tas nepatīk, tā ir viņu problēma. To mums, latviešu vairumam, nevienam nav tiesības liegt. Tādēļ esmu par Levita preambulu! Un paldies Liepiņa kungam par skaidro valodu!

  4. VAI LEVITA PREAMBULĀ VALSTSNĀCIJAI IR KĀDAS PRIEKŠROCĪBAS PAREDZĒTAS???

  5. Preambula tikai apstiprina pašsaprotamības. Tas ir visnotaļ demokrātiski. Preambula atspoguļo latviešu nācijas lielā vairākuma vēlmi, dzīvot savā valstī. Tiem, kuri sevi neuzskata par latvietim, tas nedrīkst izraisīt kaut kādu nepatiku, tāpat diezin vai atradīsies Anglijā dzīvojošs latvietis vai krievs, kas uztrauksies par to, ka angļi valoda ir valsts valoda, ka visiem skola mācības notiek angļu valodā, ka angļi rūpējas par savu vēsturiskās atmiņas saglabāšanu un ir lepni par to. Par SC, protams, nav šaubu, bet ja kāda no latviskām partijām tagad nosvārstīsies, tad skaidrs, ka latviešiem tā svītrojama no to partiju sarakstu, par ko tie var atdot savu balsi. Tas ir sevišķi attiecas uz ZZS, kuri, šķiet, paslepus būvē tiltu nodevībai – koalīcijai ar SC pēc vēlēšanām.

  6. Liepiņa kungam ļoti labs raksts. Tagad Vienotībai ir iespēja pierādīt, ka viņi nav gļēvlatvieši, bet gan, tāpat kā Nacionālā apvienība (neatkarīgi no citām politikas jomām, par kurām var būt dažādās domas), iestājas par šīm zemes pamatiedzīvotājiem – latviešiem, tātad par valstsnāciju. Preambula vismaz zināmā veidā nodrošina to, ka latvieši no savas valsts netiks mazpazām izspiesti, ka valstij ir jārūpējas par latviešu nāciju, valodu, kultūru, vēsturiskās atmiņas saglabāšanu.

  7. Ko no Vienotības niecībām gan citu var sagaidīt.

  8. Tas mūsdienās apviļātais un bieži piesauktais vārds ” politkorektums”, diemžēl, bieži par iemeslu ir tam, ka mūsu neizdarības visbiežāk arī ietekmē lietu virzību- lasīt ” nevirzību”. Ar politkorektuma jēdzienu tiek piesegts mūsu gļēvums. ”
    Ļoti precīzs šiem mūsu ” darboņiem” ir Levita kunga piedāvātais apzīmējums- ” gļēvlatvieši”. Patiesi žēl…

  9. Tas man atgādina vienu vēsturisku filmu par Austroungāriju, kas gatavojās karot un par to sprieda Ungārijas parlamentā, vai kā to toreiz sauca, un galvenās diskusijas izvērtās par to, kādā krāsā būs karavīru bikses.

  10. Lietuviešiem gan bija Vakreiropā atzīts karalis -Mindaugs,kas kristus ticību pieņēma tikai ārēji ,iekšēji palicis uzticīgs saviem senču dieviem.Tāpēc arī Sniečkusā un Brazuskā bija kaut kas no Mindauga gēniem.
    Latvieši var lepoties tikai ar kangaru plejādi sākot ar kirhinšteinu un beidzot ar berjozkinu ,tādiem perambula ir galīgi sveša un nepieņemama.

    • Zinies, Brazauskasā to gēnu bija krietni mazāk nekā Mindaugasā, bet Kirhenšteinasā vēl mazāk vai nemaz. Lācisam mazliet bija, bet viņš tos dziļi slēpa.

  11. Ir arī cits sakāmais – “esiet karsti vai auksti, jo tos remdenos es izspļaušu”. Ilgi esam bijuši gana remdeni un savureiz, par valsts nākotni domājot, arī auksti. Šķiet, beidzot pienācis izšķirošais brīdis pateikt mūsu remdenajiem politiķiem Saeimā : ja joprojām paliksit tādi – ne cepti, ne vārīti vidusceļa gājēji, tauta jūs izspļaus! Jēdzienu “valstnācija” no Satversmes preambulas politikāņiem nav tiesības svītrot!

Draugiem Facebook Twitter Google+