Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. septembris, 2012
Drukāt

Kā klājas, pensionār?


Lasītājiem vaicāju, vai viņu pensijas ir pietiekamas nepieciešamo tēriņu segšanai, ko viņi gaida no sociālās apdrošināšanas sistēmas un kādas izmaiņas gribētu redzēt nākotnē.


 

Irēna Žamaite Brunavā: “Esmu pastniece, mans darba stāžs ir 33 gadi. Esmu izaudzinājusi sešus bērnus, kas visi strādā un maksā valstij nodokļus. Man kā daudzbērnu mammai ir tiesības doties pensijā piecus gadus agrāk, tas ir, sasniedzot 57 gadu vecumu. To arī šopavasar izmantoju, pieteicos pensijai. Taču biju šokēta, ieraugot, ka mana pensija ir tikai 93 lati. Jā, dzīvoju laukos, neesmu slinka – mums ir dārziņš, vistas, truši. Izaudzēju visu, kas pašiem nepieciešams, droši vien pēc kāda laika iegādāšos arī govi. Taču mana mūža novērtējums tik un tā sāpina. 
Redzu, ka daudziem, kas pensijā aizgājuši šogad, aprēķinātās summas nav lielas, pamatā no 57 līdz 75 latiem. Jo cilvēkiem laukos nebija darba, nemaksāja nodokļus. No šā gada jaunajām pensijām vairs nepiešķir piemaksu, arī koeficients, ar kuru reizina pensijas kapitālu, esot samazinājies. Laukos vispār pensijas nav lielākas par 150 – 160 latiem, reti kurš saņem 180 latus. 
Tas, ka mums noņēma pensiju piemaksas, nav taisnīgi. Atceros, vēl pirms pāris gadiem deputāti solīja, ka piemaksas pastāvēs tik ilgi, kamēr vien darba stāžā būs kaut viens gads, ko cilvēks strādājis padomju laikos. Šis solījums tika lauzts.”

Antons Cesmins (70) Jaunaucē: “Mana pensija ir 140 latu. Vienmēr rūpīgi pārdomāju, kam to tērēt. Man ir pašam sava saimniecība, kādreiz bija govs, tagad ir tikai putni – vistas, zosis, pīles. Zemīti kopju, izaudzēju sev kartupeļus, par iztikšanu neraudu. Pensija tiek tērēta, lai samaksātu par zemes apstrādi, arī par degvielu, jo pats vēl braucu ar mašīnu uz Auci, Saldu. Tur veikali, dakteri.”

Harijs Innuss (76) Rīgā: “Mums ar kundzi lielākās bažas sagādā ziemas tuvošanās, apkures jautājums. Kurinām māju ar oglēm, ar malku, tas nozīmē, ka kurināmā iegādei uzreiz nepieciešami 500 latu. Tik daudz no savām pensijām, kas kopā ir 320 latu, nav iespējams atlicināt, jo palielas summas jāmaksā arī par zālēm. Tā mokāmies visus gadus. Vienreiz vērsos pēc palīdzības Ziemeļu rajona sociālajā dienestā, bet saņēmu atteikumu. Vairs pie sociālajiem neesmu gājis.”

Māra Jēkabpils novadā: “Sekoju līdzi notikumiem pensiju sistēmā. Iepriekš strikti solīja, ka pensiju indeksācija atsāksies no 2012. gada. Tā bija ierakstīts likumā par pensiju un pabalstu ierobežošanu krīzes laikā. Bet tad Labklājības ministrija un deputāti nolēma, ka pensionāriem krīze nav beigusies – indeksācija pārcelta uz 2014. gadu. Ministre Ilze Viņķele sola, ja būs nauda, pensijas varētu indeksēt arī nākamgad. Šāda valdošo rīcība neko labu par viņiem neliecina. Valstī ziņo, ka krīze pārvarēta, naudu dala uz visām pusēm, ministrijās jau ceļ algas, Saeimai autotransports lielā skaitā. Tikai pensionāriem nekas netiek atvēlēts.
Mani radu bērni netic, ka vecumā saņems pensijas. Tās būšot ļoti niecīgas vai to nebūšot nemaz, viņi saka. Tikai tādēļ, ka valdības un ministrijas lēmumos nav stabilitātes – ik pa laikam vieniem noņem, citiem pieliek, nav iespējams neko plānot ilgtermiņā.”

Andrejs Mazins Inčukalna novadā: “Man ir sāpīgi, ka cilvēki, kas nostrādājuši pat vairāk nekā 40 darba gadus, pensijā saņem tikai ap pusotra simta latu. Tajā pašā laikā daži tiek pie nenormāli lielām pensijām. Secinu, ka likumlēmēji un valdības pārstāvji izdod likumus sev par labu. Tāpēc nav ar mieru noteikt pensijas griestus, kā tas ir kaimiņos Lietuvā.”

Lidija Dilāne (79) Ilūkstes novadā: “Mana pensija ir tāda pati kā vairākumam laucinieku – 156 lati. No tiem 40 – 50 lati aiziet par zālēm. Man ir 23 mazbērni un 16 mazmazbērni. Esmu izaudzinājusi desmit bērnus. Kad vajadzība, lūdzu viņu palīdzību. Nesen pārcēlos no savas lauku mājas uz pagasta centru. Te viss uz vietas – veikali, ārstu prakses, arī baznīca tikpat kā ar roku aizsniedzama. Ir žēl, ka lauki kļūst arvien tukšāki, jaunie aizbrauc, drausmīgs skats uz pamestajām mājām. Tomēr neatbalstu tos, kas paļā valsti. Brīvā Latvija ir mūsu lielākais ieguvums.”

Gunārs Krūmiņš (75) Rīgā: “Kurā valstī pensionāriem par savām pensijām jāmaksā nodokļi? Tas ir netaisnīgi. Kāpēc nodokļus rēķina tieši no summas, kas virs 165 latiem? Netaisnīgi arī tas, ka strādājošajiem pensionāriem algu apliek ar nodokli jau no pirmā lata. Runājam par to gadiem, bet nekas nemainās. Domāju, ka mazo pensiju saņēmēji būtu jādiferencē pēc nostrādātajiem darba gadiem, kā arī iemesliem, kāpēc cilvēks nevarēja izpelnīt lielāku pensiju – varbūt slimoja, audzināja vairākus bērnus vai bija kāds cits iemesls. Bet tagad visi salikti vienā maisā, arī tie, kam darba stāžs tikai desmit gadu.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+