Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
22. janvāris, 2013
Drukāt

Kā koki nebēdājas, ka jāstāv vienā vietā


Vēsture apliecina, ka nacionālais vienmēr ir noturīgāks, stabilāks par jebkādām politiskām un visām citām konstrukcijām. Nacionālās izglītības koncepcijā jāietver patriotisma vislabākās idejas – jāveido cilvēki ar nacionālu raksturu, kas sevi izprot kā savas tautas daļiņu.

 

Latviešu zemkopjiem teritoriālais patriotisms ir asinīs. Dzimtais novads – svētais svētums. Viņi zemei pieķērušies kā apinis maikstei un tāpat kā koki nebēdājas, ka mūždien jāstāv vienā vietā. Vairīdamies no balandas (jeb nabadzības) asniem druvās, lauku ļaudis strādā slapju muguru. Darbus sāk rītausmā un mājā ienāk pustumsā pat svētku dienās, jo dabas untumi ik dienas šūpo viņu likteni. Zemnieku patiesība ir plika un dzēlīga, bet varasvīru – uz visām pusēm lunkana, pēc konjunktūras apģērbta. Lauki ir latviešu nacionālās savdabības un garīguma avots un nesējs. Latviešu zemniecība ir nacionālais bastions.

Mums viena zeme un viens liktenis Latvijā. Smeļam spēku nacionālās cieņas dziednieciskajā avotā. Nacionālā gara uzturētāji ir ”Latvijas Avīzes” lasītāji. Kungs, palīdzi mūsu optimismu un ticību apmainīt pret gudrību, pacietību un izturību!

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+