Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. janvāris, 2012
Drukāt

Kā kopt augus, kad gaismas maz

Foto - Zane PurneFoto - Zane Purne

“Vai tagad, ziemā, istabas augus vajag mēslot? Žurnālos raksta, ka jālaista mazāk, bet kā ir ar barības vielām?” 
Lija Ērgļu novadā

 

Pašlaik arī telpaugi izjūt gaismas trūkumu. Tā ietekmē vājāk attīstās jaunie dzinumi, veidojas mazāk ziedpumpuru. Ja gaismas par maz, jāierobežo arī citi faktori – jāsamazina temperatūra, jāierobežo laistīšana un noteikti arī mēslošana.

 

Katram… pēc nopelniem

Tomēr dažādiem telpaugiem ir atšķirīgs mēslošanas režīms, mēslojuma sastāvs un devas. Šīs atšķirības jārespektē arī ziemas mēnešos, tas ir, no novembra līdz janvārim.

Atbilstoši to prasībām šajā laikā visus telpaugus var iedalīt trijās lielās grupās:

• augiem, kuriem vajadzīga tāda pati mēslošana, kāda tā bijusi no pavasara līdz rudenim;

• nepieciešams mēslojums samazinātās devās;

• augi, kurus šajā laikā vispār nemēslo.
Ziemaa-31

Visu gadu bez pārtraukuma, tostarp arī ziemas mēnešos, mēslo, piemēram, spatifīlas, falenopšus, sanpaulijas, mandevillas, antūrijas un citus ziedošus augus, kuriem nav miera perioda. Šiem telpaugiem ziemas mēnešos mēslojuma režīms ir tāds pats, kā no pavasara līdz rudenim. Arī dažādajām papardēm mēslošanas biežums un devas nemainās. Bez pārtraukuma mēslo ehmejas, bilbergijas, guzmanijas, vrīzejas un citus bromēliju dzimtas tropu augus, kas zied spilgtiem ziediem un aug nepārtraukti visu gadu.

Vismaz uz pusi mēslojuma biežumu un devas samazina psīdijām, citroniem, eriobotrijām un citiem subtropu zonas augļaugiem, kam vēlams nedaudz atpūsties. Samazināts mēslojums (vienu vai divas reizes mēnesī) ir arī istabas palmām. Tikai reizi mēnesī ziemā mēslo klīvijas un Ķīnas rozes, telpu skujkokus – araukārijas, cipreses, kā arī kalistemus, laurus, mirtes un citus vēsas telpas mīlošus augus.

Ziemas periodā nemēslo kaktusus un lielu daļu sukulentu, kuriem ir obligāts atpūtas laiks, lai pavasarī uzziedētu. Ziemā kategoriski aizliegts mēslot opuncijas, ehinocerejus, ferokaktusus, eonijas, sedumus (laimiņus), noteikti nav jāmēslo sukulenti, kuri pa ziemu saglabā tikai saknes, bez virszemes daļām, piemēram, bovijas, Zībolda laimiņš, gloriozas. Arī krietni apgrieztajām, atpūtā noliktajām pelargonijām, fuksijām, vienādlapu pulkstenītēm, bugenvilejām, pasiflorām, tāpat daudzu iemīļotajām daturām jeb eņģeļtaurēm mēslojums pašlaik ir lieks.

 

Daži atgādinājumi

Telpaugiem izmanto mēslojumus, kuros galvenie elementi ir:

• slāpeklis, kas audzē lapas;

• fosfāti, kas attīsta saknes;

• kālijs, kas atbild par ziedu veidošanos.

Protams, sastāvā ir arī mangāns, magnijs, dzelzs, sērs, bors, cinks, varš un citi mikroelementi, kas augiem vajadzīgi mazos daudzumos.

Ziemaa-241Jāatceras, ka podaugu mēslošana atšķiras no tā, kā mēslo dobē augošos. Podā augsne satur noteiktu barības vielu daudzumu, kas nemitīgi samazinās: to patērē augu saknes, tas izskalojas un iztek caur noteces caurumiem. Lai nepieļautu, ka augsnē izsīkst barības vielu krājumi, augus sāk piebarot savlaicīgi, sākumā izmantojot vājas koncentrācijas barības šķīdumus un pakāpeniski pārejot uz stiprākiem. Ja augs kādu laiku bijis badā, nav pareizi censties vainu uzreiz labot ar mēslojumu maksimāli pieļaujamā koncentrācijā. Tā var panākt nevēlamas izmaiņas auga izskatā: piemēram, augam veidojas nesamērīgi lielas jaunās lapas (salīdzinājumā ar vecākajām, kas izaugušas laikā, kad trūcis barības vielu).

Telpaugiem podos visefektīvākais ir šķidrais mēslojums. To lietojot, nav grūti pārtraukt mēslošanu, kad augiem pienācis obligātais miera periods un papildu barības vielas nav vajadzīgas. Ja izmanto mēslošanas līdzekļus cietā veidā (nūjiņas, granulas, pulverus), to uzņemšanu nekādi nevar pārtraukt arī miera periodā.

Ja telpaugs iestādīts jaunā trūdvielām bagātā substrātā, to var sākt piebarot aptuveni pēc 1,5 – 2 mēnešiem, kad esošās barības vielas jau ir palietojušās, bet vēl nav izsīkušas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+