Kā kopt kolonnābeles 0
“Pērn iestādīju divas kolonnveida ābeles, šķiet, šķirnes nosaukums ir ‘Baiba’. Kā kopt šādus kociņus?” Pārsla Adītāja Ventspilī
Stāvais, īpatnējais vainags kolonnveida ābelēm ir dabas dots. Tām gandrīz nav zaru, ziedi un augļi veidojas uz stumbra visā garumā. Koki ir kompakti un aizņem dārzā maz vietas.
Kolonnābelēm nepieciešama auglīga augsne, tās necieš mitruma trūkumu, konkurenci ar nezālēm, noteikti jāsargā no kaitēkļiem, īpaši no laputīm.
– Vainagu šiem kociņiem veido vasarā, neļaujot augt liekiem dzinumiem, tos izlauž jūlijā. Ja jaunie dzinumi pārsniedz 15 – 20 cm garumu, tiem nokniebj galotnes. Tā veidojas 30 – 40 plats vainags bez lieliem zariem, – skaidro Latvijas Valsts Augļkopības institūta vadošā pētniece Laila Ikase.
Iestādītam kociņam noteikti nedrīkst apgriezt galotni, citādi tas sāks zaroties un galotnē veidosies pušķis. Zarojas arī kociņi, kuriem apsalusi, mehāniski bojāta vai kaitēkļu apskādēta galotne. Tad vasarā izlauž liekos dzinumus, atstājot vienu – taisnāko.
Nevajag ļaut veidoties lieliem un resniem dzinumiem, jo zari ir ļoti stāvi un vainags tik biezs, ka šaurajās zaru žāklēs var iemesties vēzis. Ja tā ir noticis, pavasarī vai vasarā ar šķērēm izgriež zarus līdz pamatam. Nomelnējušu zaru izgriež 5 – 10 cm zem brūces.
Kolonnābeles sāk ražot ļoti ātri, turklāt bagātīgi. Nereti ābelītes uzzied jau pirmajā gadā, bet šos ziedus vajag izplūkt. Arī vēlāk noteikti jāretina augļaizmetņi – tad āboli būs košāk krāsoti, arī nākamajā gadā šāda retināta ābelīte labāk ziedēs. Retināšanu sāk jūnijā, divas nedēļas pēc ziedēšanas. Čemurā atstāj vienu vai divus auglīšus, bet katru otro čemuru likvidē. Labi koptas pieaugušas kolonnābeles dod līdz 15 kg ābolu no koka.
Aptuveni pēc desmit gadiem koka vecie augļzariņi sāk atmirt. Tad daļu lieko zariņu pavasarī izgriež līdz mizas valnītim, lai veidotos jauni, spēcīgāki.
