Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
1. oktobris, 2015
Drukāt

Kā kopt zobus, ja nēsā breketes? Vai tiesa, ka tās bojā zobus?

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Zobu kopšana brekešu nēsāšanas laikā patiešām ir citāda, un tam ir jāvelta vairāk laika. Bieži vien tas var šķist kā izaicinājums, tomēr jāsaprot, ka rūpīga mutes dobuma kopšana un pareiza zobu tīrīšana atmaksājas, – gala rezultāts būs ilgi kārotie līdzenie zobi un skaistais smaids, ko neaizēnos neglīti plankumi un caurumi. Par mutes higiēnu ortodontiskās ārstēšanas laikā konsultē sertificēta ortodonte Iveta Indriksone.

Kas ir ortodontiskā ārstēšana?
Tā ir nepareizu zobu pozīciju un/vai žokļu attiecību korekcija ar dažādām aparatūrām. Aparatūras var būt gan izņemamas, gan arī neizņemamas jeb fiksētas pie zobiem. Mūsdienās lielākajā daļā gadījumu zobu rindu izlīdzināšanu veic tieši ar brekešu palīdzību, kas ir neizņemamas aparatūras un tiek pielīmētas pie zobu ārējās virsmas jeb emaljas. Zobi tiek izlīdzināti, breketēs iestiprinot speciālus lokus, kuri mijiedarbojas ar breketēm, tā koriģējot zobu rindas.

Pastāv uzskats, ka breketes var bojāt zobus. Vai tā ir?

Šis ir viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ortodontam. Atbilde īsumā – ne breketes, ne citas ortodontiskās aparatūras nebojā zobus. Un tomēr – zobu, smaganu un arī zobus noturošā kaula veselība var tikt ietekmēta, ja ortodontiskās ārstēšanas laikā zobi netiek kārtīgi tīrīti un netiek uzturēta laba mutes dobuma higiēna.
Breketes kopā ar koriģējošajiem lokiem, dažādiem stiprinājumiem, gumijām un atsperītēm veido brekešu sistēmu, kas viennozīmīgi uzkrāj aplikumu un apgrūtina zobu tīrīšanu. Iemesls pavisam vienkāršs – kamēr uz zoba virsmas nav nekas pielīmēts, notiek labāka pašattīrīšanās ar siekalām un tīrīt zobus ar zobu suku un diegu ir salīdzinoši vienkārši. Līdzko uz zobu virsmas tiek piestiprināta brekešu sistēma, ēdiena paliekas saķeras ap breketēm, siekalas vairs tik labi neapskalo zobu virsmu un arī zobu tīrīšana, diegošana kļūst sarežģītāka un laikietilpīgāka. Ja pacients pēc brekešu uzlīmēšanas nemaina savus zobu tīrīšanas paradumus – rūpīgāk un ilgāk netīra zobus, tad viennozīmīgi apkārt breketēm uzkrājas slānis ar aplikumu.

Kādas ir pirmās pazīmes, kas liecina, ka zobi brekešu nēsāšanas laikā netiek pienācīgi kopti?

Vidējais brekešu nēsāšanas laiks ir 2 gadi, un visu šo laiku uz noteiktām zobu virsmām pastiprināti krājas aplikums. Zobu aplikumā ir ļoti daudz baktēriju, kuras producē skābes. Savukārt skābes šķīdina zoba ārējo virsmu (emalju). Ar laiku zem regulāri un kārtīgi nenotīrītā aplikuma slāņa sāks veidoties zobu bojājumi. Zobu bojājumi sākotnēji izpaužas kā balti plankumi, kas ļoti sliktas mutes dobuma higiēnas gadījumā var būt manāmi jau pirmajos brekešu nēsāšanas mēnešos. Baltie plankumi ir uzskatāmi par zobu caurumu sākumstadiju, un tas jau ir neatgriezenisks bojājums. Ar laiku baltie plankumi var iekrāsoties tumšāki, kļūt brūni, dzelteni, vai arī veidoties dziļāki caurumi ar bedrītēm un robiem zobu virsmā. Tā kā visizteiktākā aplikuma uzkrāšanās vieta pacientiem ar breketēm ir gar smaganas malu, tad arī visbiežākais plankumu un caurumu veidošanās rajons ir zobu ārējās virsmās pie smaganas.

Tomēr ļoti sliktas mutes dobuma higiēnas gadījumos var būt skartas arī pārējās ārējās virsmas daļas. Tāpat aplikuma ietekmē var attīstīties smaganu iekaisums (gingivīts) – smaganas kļūst apsārtušas vai pat spilgti sarkanas, sāpīgas, asiņo, paliek lielākas. Ar laiku smaganu iekaisums var progresēt un kļūt arī par zobus noturošā kaula iekaisumu. Vēl viena papildu problēma – pastiprināti uzkrājoties aplikumam un saķeroties brekešu spraugās, koriģējošais loks nespēj slīdēt pa brekešu spraugu, tādēļ zobu pārvietošanās notiek daudz lēnāk, kas nozīmē ilgāku brekešu nēsāšanas laiku. Bet vēlreiz jāuzsver, ka viss iepriekš minētais attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad netiek ievērota pareiza mutes dobuma higiēna un zobu tīrīšana.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+