Latvijā
Izglītība

Kā krievu skolās ienāks valsts valoda3


Rīgas 34. vidusskolā gaidāmo reformu negaida ar lielu satraukumu, jo skolā jau tagad, piemēram, 7. klasē 70 procenti mācību vielas apgūst latviski.
Rīgas 34. vidusskolā gaidāmo reformu negaida ar lielu satraukumu, jo skolā jau tagad, piemēram, 7. klasē 70 procenti mācību vielas apgūst latviski.
Foto: Timurs Subhankulovs

Jau no nākamā mācību gada Latvijas mazākumtautību skolu 1.–7. klasē nāksies būtiski palielināt valsts valodas īpatsvaru mācību saturā. 1.–6. klasē latviski būs jāapgūst ne mazāk kā puse mācību vielas, bet, sākot no 7. klases, latviski būs jāapgūst pat 80 procenti mācību vielas. Kā skolas gatavojas šīm drīzajām pārmaiņām?

Šobrīd vidusskolās valsts valodā jāapgūst vismaz 60 procenti mācību vielas, bet pēc reformas būs jāsāk mācīties tikai latviski. Tomēr var prognozēt, ka straujāks latviešu valodas īpatsvars varētu būt tieši sākumskolā un pamatskolā, kurās tagad ir dažāda latviešu un krievu valodas proporcija mācību procesā. Daudzās skolās īsteno mazākumtautību izglītības programmas modeļus, kuros ir samērā maz latviešu valodas. Viens no šiem modeļiem pat ļauj sākumskolā latviešu valodā mācīt tikai latviešu valodu un literatūru.

Skolās atšķirīga situācija

Rīgas 34. vidusskolā gaidāmo reformu negaidot ar lielu satraukumu, jo skolā jau tagad, piemēram, 7. klasē 70 procenti mācību vielas apgūst latviski. Stājoties spēkā likuma izmaiņām, latviešu valodas daudzums mācību procesā pieaugs tikai par desmit procentiem.

“Mums gan vecāki, gan skolēni un skolotāji jau pieraduši, ka mācības notiek galvenokārt latviski. Mana vietniece arī apmeklē stundas, lai pārliecinātos, ka viss notiek tā, kā jānotiek. Viņa iesaka arī, ko skolotājiem darīt, lai latviešu valodas stundās būtu vairāk un bērni labāk runātu latviski,” saka Rīgas 34. vidusskolas direktore Natālija Rogaļeva. Šīs skolas absolventi mazākumtautību skolu konkurencē pagājušā gada centralizētajā eksāmenā latviešu valodā bija otrie labākie. Pirmie bija Daugavpils Krievu vidusskolas liceja absolventi.

N. Rogaļeva vērtē, ka Izglītības likums paredz diezgan krasas izmaiņas mācību valodas proporcijās. Piemēram, 7. klasē saskaņā ar likumu būs straujš latviešu valodas īpatsvara lēciens un 80 procentos mācību laikā būs jāizmanto latviešu valoda. “Pastāv risks, ka bērniem būs grūti tik daudz mācīties latviešu valodā. Turklāt tas ir pusaudža vecums, kad protestē pret pastāvošo sistēmu un kad viņi var izdomāt vispār nemācīties,” teic N. Rogaļeva.

Rīgas 15. vidusskolas direktore Nataļja Kubasova toties vērtē, ka izmaiņas “būs samērīgas”. Viņas vadītajā izglītības iestādē pamatskolas vecākajās klasēs latviešu valodas īpatsvars pieaugs par apmēram 15 procentiem, bet sākumskolā – pat par 20 procentiem.”Problēmas būs, taču tās ir arī pašreiz,” teic direktore. “Vairāk būs jādomā par mācību metodiku, jārod individuāla pieeja katram bērnam.”

Arī Daugavpils 9. vidusskolas direktors Arturs Fedotovs saka: “Mums gandrīz nekas nemainīsies, jo pamazām gājām uz to, lai latviešu valodas būtu vairāk. Nodrošinājāmies ar kadriem un mācību līdzekļiem. Sākumskolā nedaudz pieaugs latviešu valodas proporcija, bet 7., 8. un 9. klasē tikpat kā nemaz. Mani vairāk uztrauc izglītības satura maiņa. Tā vairāk liks mainīt mācību metodes, bet pagaidām nav skaidrības, kādām tām būs jābūt.”

Daugavpils 10. vidusskolas direktore Valija Salna spriež: “Nekā jauna jau nav. Bilingvāli sen strādājam. Mācību grāmatas pārsvarā latviski, jo nav jēgas jaukt galvu ar krievu terminiem, ja eksāmeni būs latviski. Dīvaini jau tas ir, ka nelatvieši skolā savā starpā sarunājas latviski, bet citas izejas jau laikam nebija, kā vien ieviest šādu reformu. Mūsu skolā ir maz skolotāju, kam latviešu valoda ir dzimtā. No nākamā mācību gada grūtāk varētu iet ar 1. klasi, jo ir bērni, kas atnāk uz 1. klasi, ne vārda nezinot latviski, jo ģimene dzīvo pilnīgi citā informatīvajā telpā.”

Arī citi direktori norāda, ka lielākās problēmas varētu būt ar 1. klases bērniņiem, kuri nākamgad sāks skolas gaitas, bet būs gājuši krievu bērnudārzā, kuros tikai no šā mācību gada ieviests vairāk latviešu valodas stundu.

Neskaidrība par latviešu valodas īpatsvaru

Sarunās ar skolu direktoriem gan atklājas, ka daļa no viņiem nemaz nezina, cik tad lielā mērā viņu vadītajās skolās mainīsies mācību valoda.

Piemēram, V. Salna stāsta, ka ir stundas, kas skaitās bilingvālas, bet patiesībā tiek runāts tikai latviski. Savukārt citā stundā vairāk tiek izmantota krievu valoda, jo jāapgūst grūta tēma. V. Salna atzīst: arī pēc reformas diez vai noteiktie procenti tiks precīzi ievēroti, tāpēc ka “mēs nemaz nezinām, kā tos uzskaitīt. Ja kāds grib, lai nāk un skaita un arī mūs iemāca skaitīt!”

Arī Puškina liceja direktore Gaļina Voiteka un Rīgas 95. vidusskolas direktors Sergejs Verhovskis saka: nav iespējams precīzi pateikt, cik daudz mācību procesā ir latviešu valodas. S. Verhovskis stāsta: pat paralēlklasēs situācija var būt atšķirīga: piemēram, vienā klasē skolotāja ir latviete un runā ar bērniem gandrīz tikai latviski, bet citā ir vairāk krievu valodas. Turklāt, ja stundā runā krieviski, bet mācību grāmatu lasa latviski, tad kā nomērīt, cik daudz stundā izmantota latviešu valoda?

Arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Sarmīte Baltmane atzīst, ka pašreiz nav iespējams noteikt skolu skaitu, kur latviešu valodas lietojuma proporcija ļoti pieaugs, bet tiekot prognozēts, ka tā pieaugs visās Rīgas pašvaldības mazākumtautību skolās.

Rodas gan arī jautājums, vai skolas tiešām mācību procesā latviešu valodu izmanto tik daudz, kā stāsta. Mazākumtautību skolu 9. klases absolventi latviešu valodas eksāmenu kārto viduvēji, un viņu zināšanas neuzlabojas. N. Rogaļeva spriež: tas tāpēc, ka latviešu valodas un literatūras eksāmenā maz ko dod tas, ka skolēns labi latviski apguvis, piemēram, matemātikas vai fizikas terminus.

Jāpiebilst, ka 2017. gada nogalē Rīgas mērs Nils Ušakovs solīja ieviest atbalsta programmu izglītībai dzimtajā valodā nacionālajām minoritātēm. Rīgas dome piešķiršot finansējumu, lai krievu skolēni varētu apmeklēt konsultācijas, kurās mācību vielu, kas stundā stāstīta latviski, izskaidrotu krieviski. Kad jautāju, vai tiešām būs finansējums šim mērķim, Rīgas mēra padomniece Laila Īvāna formāli atbildēja, ka pašvaldības budžets vēl nav apstiprināts, bet, kas paredzēts budžeta projektā, nevarēja paskaidrot.

Kur ir skolotāji?

Lielākā problēma, ko uzsver mazākumtautību skolu direktori, ir skolotāju trūkums. Daudzi ir cienījamos gados, bet jaunu pedagogu trūkst. Septiņi 34. vidusskolas skolotāji aizgājuši pensijā, tikko uzzinājuši par gaidāmo mācību valodas reformu. Tomēr šajā skolā ir arī pensijas vecuma skolotājas, kuras gatavas mācīties, lai varētu turpināt strādāt arī pēc reformas. Arī citās skolās daļa pedagogu pametīs darbu pēc šī mācību gada beigām. Tomēr ne visās skolās pedagogi pamet darbu gaidāmās reformas dēļ. 15. vidusskolā ir pedagoģe, kas atteikusies strādāt latviski, taču rasts risinājums: vadīs sākumskolā tās stundas, kas vēl būs krieviski, un strādās pagarinātajā grupā, kur arī var runāt krieviski.

N. Rogaļevas ieskatā skolotājus varētu piesaistīt ar finansiāliem stimuliem. Piemēram, agrāk pedagogiem bija piemaksa, ja viņi strādāja bilingvāli. Šādas piemaksas būtu jāatjauno un jāmaksā arī tiem, kuri latviski māca bērnus, kam ir cita dzimtā valoda.

“Uzrakstiet avīzē milzīgiem burtiem, ka Latvijā trūkst latviešu valodas skolotāju!” saka N. Rogaļeva. Savukārt skolās strādājošie latviešu valodas skolotāji ir pārslogoti un strādā pat 40 kontaktstundas nedēļā, kaut viena slodze ir 21 stunda, piebilst G. Voiteka.

Tāpat trūkst citu mācību priekšmetu skolotāju. “Ja vairāk krievu skolu gribēs atvērt latviešu klases, viņi saskarsies ar lielu problēmu: nebūs skolotāju, kuri šādās klasēs varētu mācīt,” ir pārliecināta N. Rogaļeva.

IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pieaugušo un pedagogu izglītības jautājumos Baiba Bašķere, skaidrojot skolotāju trūkumu, uzskaita, kas darīts, lai skolotāji būtu: pedagoģijas studiju programmās piešķirts gana daudz valsts apmaksāto studiju vietu (diemžēl ne visi absolventi strādā skolā), mainīti normatīvie akti, lai skolēnus mācīt varētu arī studenti, tiek izstrādāta atbalsta programma jaunajiem skolotājiem.

Vai mācēs mācīt?

Skolotājiem, kuri paši nav ieguvuši izglītību latviešu valodā, valsts pieprasa C (augstākā līmeņa) latviešu valodas prasmi. N. Rogaļeva ir pārliecināta: ar to nepietiek, lai veiksmīgi vadītu stundas latviešu valodā bērniem, kuriem ir cita dzimtā valoda. “Runāt ir viena lieta, bet mācīt citiem – pavisam cita,” teic skolas direktore.

Latvijas augstskolās nav studiju programmu, kurās varētu apgūt, kā latviski mācīt bērnus, kuriem ir cita dzimtā valoda. “Tādas studiju programmas ir ļoti vajadzīgas, un tādas vajadzēja ieviest jau sen, vēl jo vairāk, ja tika gatavota izglītības valodas reforma,” norāda N. Rogaļeva. “Vispirms bija jāsagatavo skolotāji un tikai tad jāpieņem likums par reformu. Skolas direktoram ir pienākums nodrošināt, lai būtu skolotāji, bet es fiziski nevaru šo pienākumu izpildīt.”

B. Bašķere gan precizē: jā, atsevišķu studiju programmu nākamajiem mazākumtautību skolu skolotājiem nav, bet studiju programmās ir iekļauti temati, kas topošos skolotājus sagatavo mācīt bērnus gan bilingvāli, gan valodā, kura viņiem nav dzimtā.

“Nav izstrādāta metodika, kā mācīt latviski bērnus, kam ir cita dzimtā valoda,” turpina N. Rogaļeva. “Ministrijas nostāja: gan jau būs labi. Tas nozīmē, ka ministrija problēmu nerisinās, bet saņemsies skolas un skolotāji, strādās ar pārslodzi, kļūdīsies, meklēs risinājumus. Kaut kā jau tiks galā.”

Paši nolēmuši tikt galā Rīgas 95. vidusskolā. S. Verhovskis: “Nav jēgas sūdzēties, ka nav metodikas. Nav un viss. Veidojam paši, piemēram, stundu paraugus.”

B. Bašķere toties norāda uz pašvaldību atbildību: saskaņā ar Izglītības likumu tieši tās atbildīgas gan par skolotāju tālākizglītošanu, gan metodisko darbu. Tas gan nenozīmējot, ka IZM pilnībā atkratās no atbildības: tā gādājusi, lai kursi skolotājiem notiktu, līdz ar to skolotājiem vajadzētu būt gataviem reformai.

Tiesa, valsts budžeta finansējums skolotāju apmācībai – 3,6 miljoni eiro – paredzēts kursiem visu skolu, nevis tieši mazākumtautību skolu pedagogiem un tajos skolotājus apmācīs, kā strādāt pēc jaunā izglītības satura ieviešanas. Tātad šie kursi nav tieši saistīti ar mācību valodas reformu. 8000 pedagogu, kuri strādā mazākumtautību izglītības programmās vai lingvistiski neviendabīgā vidē, plānots apmācīt par Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Paredzēti ne tikai latviešu valodas, bet arī metodikas kursi.

Cik tieši naudas tam tērēs, pagaidām nav zināms. Atvēlēti teju 3,3 miljoni eiro, taču par šo finansējumu jānodrošina arī metodisko un mācību līdzekļu izstrāde. Latviešu valodas prasmes pērn šajos kursus uzlaboja 531 pedagogs, šogad mācīsies 1090. Bijusi arī nometne 30 skolotājiem, kur intensīvi apgūta latviešu valoda un kultūrvide.

Šogad jau būs divas šādas nometnes 60 dalībniekiem. Metodikas kursos pērn izglītoti 247 skolotāji, šogad plānots izglītot 680 skolotājus. 180 no viņiem būs pirmsskolu pedagogi, kaut pirmsskolā latviešu valodas īpatsvars palielināts jau no šā mācību gada. Runājot par mācību līdzekļiem, jāpiebilst: kaut reforma gaidāma jau šogad, to izstrādes termiņš ir līdz 2021. gada 31. augustam.

Tomēr arī pašvaldības iesaistās reformas sagatavošanā. Visvairāk krievu skolu ir Rīgā, un pašvaldība, piemēram, īsteno mazākumtautību skolotājiem paredzētu projektu “Efektīva mācību stunda latviešu valodā”, kurā skolotājs māca skolotāju.

Vai un kā reforma izdosies, lielā mērā atkarīgs arī no vecāku attieksmes un līdzdarbošanās. N. Rogaļeva atzīst: tas, cik labi bērns apgūs latviešu valodu, lielā mērā atkarīgs arī no vecāku attieksmes pret valsts valodu: “Ja vecāki skaisti un brīvi runā latviski, arī bērns tā runās. Savukārt, ja vecākiem ir grūtības runāt latviski, bieži vien šādas grūtības būs arī bērnam. Jo vecāki, kuriem ir problēmas ar latviešu valodu, nekad neieslēdz latviešu televīzijas programmu, apzināti izvēlas bērnam pulciņus, kur nav jārunā latviski. Līdz ar to bērnam nav latviskās vides, kur apgūt latviešu valodu.”

Saistītie raksti

Kamēr skolas gatavojas reformai, Satversmes tiesa vēl tikai lems, vai Izglītības likuma pants, kas prasa šīs pārmaiņas, atbilst Satversmei. Lietu sāks izskatīt nākamnedēļ, 26. februārī.

LA.lv
LA
LA.LV
Latvijā
Ždanoka “uzmetusi” Mamikinu – no sava EP mandāta neatteiksies 2
10 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Par dzimtas īpašumu jūras krastā jācīnās ar ātro kredītu miljonāriem
11 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Miljons eiro no valsts kabatas”Saskaņai” un Ždanokai 3
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

SK
Skaties.lv
Latvijā
Par dzimtas īpašumu jūras krastā jācīnās ar ātro kredītu miljonāriem
11 stundas
LL
LETA, LA.lv
Dabā
Pirmdiena būs stipri vējaina, Kurzemē gaiss jau iesilis līdz +16 grādiem
7 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Gobzemam piederējusi deklarācijā nenorādīta māja
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO: VID ierodas pie emigrantiem Anglijā 1
8 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Ždanoka “uzmetusi” Mamikinu – no sava EP mandāta neatteiksies 2
10 stundas